Dānija būvēs tiltus uz eiro krīzes plāksteriem 0
Dienas vidū Nikolajs īsā pastaigā ratiņos izvedis savu pāris gadus veco dēlēnu Rasmusu. Līdzīgi kā vairākums dāņu viņš seko līdzi norisēm Eiropā, krīzes stāstiem un faktam, ka paša valsts tagad pusgadu būs Eiropas Savienības (ES) prezidentūras priekšgalā, un, neiedziļinoties politikas un dažādu interešu līkločos, vēl savai valstij izdošanos:
“Dānija ir ļoti maza valsts. Parasti Vācijai, Francijai un Lielbritānijai ir lielākas iespējas, taču es ceru, ka Eiropas Savienība būs tik demokrātiska, lai arī Dānijai būtu ietekme.”
Nikolajs ir no tiem, kuru nav īpaši nobiedējusi doma, ka Dānija kādu dienu pati varētu pievienoties vienotās valūtas grupai. “Ir grūti pateikt, es neesmu ekonomists, taču pēc tā, ko lasu avīzēs, izskatās, ka ilgtermiņā nebūtu slikti, ja eirozonai pievienotos pēc iespējas vairāk valstu,” secina Nikolajs.
Gluži citās domās ir Tīna, kas pusdienlaiku atvēlējusi iepirkumiem Kopenhāgenas centrā: “Es labprātāk gribētu, lai paliekam pie mūsu kronas. Tik daudz pārmaiņu jau notiek, un mēs esam pievienojušies jau tik daudzām savienībām un grupām. Tādēļ labāk lai paliekam pie tā, kas mums jau ir.”
Vairākums Dānijas sabiedrības patlaban stingri turas pretī eiro ieviešanai, lai gan atzīst, ka vienotai valūtai var būt arī daudz priekšrocību. Jaunākajā sabiedriskās domas aptaujā par to, vai cilvēki vēlētos savos maciņos kronu vietā redzēt eiro monētas, gandrīz 70 procentu pārliecinoši atbildējuši “nē”. Tas, kā norāda eksperti, esot pēdējā laika lielākais eiro pretinieku skaits. Plaši apspriestā eiro krīze Dānijas sabiedrībai tomēr nav gājusi garām un vairojusi eiroskepticismu. Šo faktu kā argumentu tagad izceļ aizvadītā gada rudenī ieceltā Dānijas sociālistu valdība. Dānijas finanšu ministrs Bjarne Koridons sabiedrības attieksmi min kā pamatakmeni, uz kura būs balstīta arī Dānijas valdības politika pret iespējamu eiro ieviešanu. “Dānijā bija referendums par pievienošanos eirozonai, un cilvēki pārliecinoši nobalsoja pret.
Tas nemainīsies, kamēr mēs nesarīkosim nākamo referendumu, ko diez vai piedzīvosim tuvākajā nākotnē, vismaz šīs valdības pirmajos gados ne. Arī jaunākās socioloģiskās aptaujas rāda, ka cilvēki joprojām vēlas palikt ārpus eirozonas, taču atrasties pēc iespējas tuvu eiro. Tā ir mūsu pozīcija, ko saglabāsim arī nākotnē,” tā B. Koridons.
Jautājums par pievienošanos eirozonai Dānijas sabiedrībā ir uzvirmojis ik pa laikam par spīti tam, ka 1992. gadā tā sauktajās Edinburgas sarunās Dānija panāca izņēmuma statusu, kas atļauj neieviest eiro tik ilgi, cik vien Dānija to vēlēsies. Tiesa gan, Dānijai tāpat kā visām pārējām valstīm ir jāievēro Māstrihtas kritēriji, un tā jebkurā laikā var pievienoties vienotās valūtas klubam. Dānija pēdējos gados vairākkārt pie eiro jautājuma ir atgriezusies, un 2000. gadā valdība sarīkoja referendumu par pievienošanos eirozonai, kurā 53,2 procenti pilsoņu skaidri teica “nē”. Kopš tā laika valstī vairākkārt ir runāts par atkārtota referenduma sarīkošanu, taču līdz šim to nav izdevies īstenot.
Jāteic, ka Dānijai piezadzies interesants liktenis, jo, neesot eirozonas valstij, tai nākamo pusgadu nāksies vadīt Eiropas Savienību, kurā temats numur viens ir eiro un eirozonas krīze. Tādēļ īpaši tagad, kad Dānija tikko sāk prezidentūru, daudzi vaicā, vai tas neapgrūtinās valsts iespējas vadīt procesus un panākt risinājumus, jo faktiski Dānija pat nevar piedalīties eirozonas valstu sarunās.
Dānijas politiķi argumentē, ka tas nebūs šķērslis, un atsaucas uz iepriekšējās – Polijas – prezidentūras pieredzi, kas arī, nebūdama eirozonas valsts, visai veiksmīgi tikusi galā ar uzdevumu.
“Mēs esam salu un tiltu valsts, un kādēļ lai nebūtu spējīgi uzcelt tiltus arī sarunās par eirozonu,” teic Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolajs Vammens.
Savukārt Dānijas ekonomikas ministre Margrete Vestagere skaidro, ka tiltu celšana nozīmētu ieklausīties visu valstu vēlmēs un interesēs, pēc tam palīdzot tām visām vienoties. M. Vestagere arī norāda, ka Dānija centīsies panākt, lai līdz martam apstiprinātu jauno fiskālo līgumu eirozonas krīzes apturēšanai, taču jau tagad paredzams, ka ilgāku laiku prasīs līguma ratificēšana nacionālajos parlamentos.
Ja Dānijā jau rīt būtu jāievieš eiro, to valsts īsti vis nevarētu, jo nebūt ne visi galvenie svarīgie kritēriji ir ievēroti. Viena no lielākajām problēmām ir 4% lielais budžeta deficīts, kas pārsniedz Eiropā pieļaujamo normu. Vēl pirms gada Dānija bija starp tām valstīm, kuru Eiropas Komisija brīdināja samazināt budžeta deficītu. Jaunā valdība ir solījusi tuvākajos gados budžeta deficītu samazināt līdz Eiropā pieļaujamajiem trim procentiem.
