Foto: Senderskūvas muzejs

Dānijā pagājušonedēļ izraktas septiņas rokassprādzes – līdz šim valstī lielākais vikingu laika zelta rotaslietu atradums, ceturtdien paziņoja Dānijas Nacionālais muzejs Kopenhāgenā.

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

Lasīt citas ziņas

Sešas rokassprādzes veidotas no zelta, bet viena no sudraba. Tiek uzskatīts, ka tās radītas ap 900.gadu.

Trīs arheoloģijas entuziasti rokassprādzes atrada Vejenā, Dānijai piederošajā Jitlandes pussalā. Viņi bija uzturējušies meklējumu vietā tikai aptuveni desmit minūtes, kad metālmeklētājs iepīkstējās pirmoreiz. Pēc pirmo triju rokassprādžu atrašanas amatieri aicināja palīgā profesionāļus no Senderskūvas muzeja. Viena no trim dārgumu atradējiem atzina, ka sajūta esot bijusi kā “atrast zelta podu varavīksnes galā”.

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Psihologi nosauc galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks nav radīts attiecībām

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Zelta rokassprādžu kopējais svars ir apmēram 900 grami, kamēr sudraba rotaslieta sver aptuveni 100 gramus, norāda muzejs.

Vēsturnieks Pēters Pencs atklājumu nodēvēja par “unikālu”, jo lielākā daļa atrasto vikingu laika dārgmetālu rotaslietu esot darinātas no sudraba.

Rokassprādzes, visticamāk, izmantoja vikingu sabiedrības elite. Iespējams, ka vadonis tās pasniedzis uzticamākajiem vīriem, teica Pencs.

Dānijas nacionālais muzejs paziņojis, ka turpināšot rokassprādžu atrašanas vietas tālāku izpēti, lai iegūtu par tām vairāk informācijas.