Foto: Senderskūvas muzejs

Dānijā amatierarheologiem trāpījies zelta pods. Burtiski. 0

Dānijā pagājušonedēļ izraktas septiņas rokassprādzes – līdz šim valstī lielākais vikingu laika zelta rotaslietu atradums, ceturtdien paziņoja Dānijas Nacionālais muzejs Kopenhāgenā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
11 bēru tradīcijas un noteikumi, kas jāievēro, lai godam pavadītu aizgājēju
Kokteilis
Svari – koķetu īsziņu sūtīšana bijušajiem, Mežāzis – karaokes dziedāšana dušā: Kāds ir katras zodiaka zīmes “tumšākais” noslēpums?
Receptes
Jāmeklē, dārgi, nav laika? 15 produkti, ko turēt pa rokai, lai atvieglotu veselīgu ēšanu visas nedēļas garumā
Lasīt citas ziņas

Sešas rokassprādzes veidotas no zelta, bet viena no sudraba. Tiek uzskatīts, ka tās radītas ap 900.gadu.

Trīs arheoloģijas entuziasti rokassprādzes atrada Vejenā, Dānijai piederošajā Jitlandes pussalā. Viņi bija uzturējušies meklējumu vietā tikai aptuveni desmit minūtes, kad metālmeklētājs iepīkstējās pirmoreiz. Pēc pirmo triju rokassprādžu atrašanas amatieri aicināja palīgā profesionāļus no Senderskūvas muzeja. Viena no trim dārgumu atradējiem atzina, ka sajūta esot bijusi kā “atrast zelta podu varavīksnes galā”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zelta rokassprādžu kopējais svars ir apmēram 900 grami, kamēr sudraba rotaslieta sver aptuveni 100 gramus, norāda muzejs.

Vēsturnieks Pēters Pencs atklājumu nodēvēja par “unikālu”, jo lielākā daļa atrasto vikingu laika dārgmetālu rotaslietu esot darinātas no sudraba.

Rokassprādzes, visticamāk, izmantoja vikingu sabiedrības elite. Iespējams, ka vadonis tās pasniedzis uzticamākajiem vīriem, teica Pencs.

Dānijas nacionālais muzejs paziņojis, ka turpināšot rokassprādžu atrašanas vietas tālāku izpēti, lai iegūtu par tām vairāk informācijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.