Dāņiem atņem svētku brīvdienu 7
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dāņiem ir raksturīga uzticēšanās savai valdībai un savai karalienei. Viņi tic, ka parlaments strādā tautas labā, tāpēc nesen notikušie protesti Dānijā ir kas neredzēts.
Februāra sākumā 50 000 cilvēku no visas valsts pulcējās Kopenhāgenā, lai protestētu pret valdības nepopulāro lēmumu – atteikšanos no Lielās lūgšanu dienas kā oficiālas brīvdienas. Protesta laikā laukums pie Kristiansborgas pils pārvērtās īstā cilvēku jūrā.
Tomēr valdība 28. februārī pieņēma lēmumu – Lielā lūgšanu diena kā svētku diena no 2024. gada tiek atcelta, pamatojoties, ka tas valsts budžetu papildinātu par trīs miljardiem kronu, t. i., 403 miljoniem eiro, kas ir ļoti svarīgi Dānijas aizsardzības stiprināšanai. Valsts drošība pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir kļuvusi prioritāra.
Šoreiz valdība tautā nav ieklausījusies. Nav līdzējis arī tas, ka pret Lielās lūgšanas dienas atcelšanu februāra vidū tikuši savākti 470 000 dāņu paraksti un veikta sabiedrības aptauja, kuras rezultāti stabili nosvērās pret brīvdienas atcelšanu.
Vēl šogad Dānijā ir noteiktas 13 oficiālas svētku dienas, kurās atzīmē Jaungada sagaidīšanu, Lieldienas, Debesbraukšanas dienu, Vasarsvētkus, Ziemassvētkus un Vecgada vakaru. No 2024. gada būs par vienu svētku dienu mazāk.
Kas ir Lielā lūgšanu diena?
Lielā lūgšanu diena ir reliģiski svētki, ko ieviesa 1686. gadā, kad dažādu lūgšanu dienas tika apvienotas vienā lielā. Vēsturiski, pirms Lielās lūgšanu dienas, jau iepriekšējā dienā skanēja baznīcu zvani un sākās gavēnis. Dāņi atteicās no pasaulīgiem priekiem – spēlēm, rotaļām un ceļojumiem.
Lielā lūgšanu diena katru gadu iekrīt ceturtajā piektdienā pēc Lieldienām un trīs nedēļas pirms Vasarsvētkiem.
Mūsu laikos Lielā lūgšanu diena Dānijā vairāk saistās ar ģimenes un draugu ciemošanos, ne iešanu baznīcā un lūgšanos. Kopā ar Lielo lūgšanu dienu dāņiem bija garāka nedēļas nogale – trīs brīvdienas. Viņi brauca ekskursijās, apmeklēja ūdens parkus, delfinārijus, gāja garās pastaigās dabā, rīkoja piknikus, atpūtās, apmeklēja kultūras pasākumus. Studenti no lielajām universitāšu pilsētām – Kopenhāgenas un Orhūsas – brauca uz vecāku mājām vai arī vecāki devās pie savām bērnu ģimenēm un apciemoja mazbērnus.
Dāņiem ir ļoti raksturīgi, ka viņiem labsajūtu un dzīves vērtību sniedz omulība mājās, ģimenē un draugu pulkā. Atsakoties no vienas brīvdienas, kopā būšanas un atpūtas laiks ar sev mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem mazinās.
Protestus neņem vērā
Dānijā ir vairāk nekā 5,8 miljoni iedzīvotāju. Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par Lielās lūgšanu dienas atcelšanu, no 14. līdz 20. februārim tika veikta sabiedrības aptauja. 70 procenti respondentu bija pret šīs brīvdienas zaudēšanu. 19 procenti saprata, kāpēc tas ir vajadzīgs, un piekrita svētku dienas atcelšanai, bet 11 procenti nezināja, ko atbildēt. Aptaujā tika veiktas 1103 intervijas.
Aktivitātes organizēja arī arodbiedrības. 470 000 dāņu apliecināja, ka iebilst pret Lielās lūgšanu dienas kā svētku dienas atcelšanu, un parakstījās arodbiedrību organizētajā iniciatīvā. Paraksti tika iesniegti nodarbinātības ministrei.
Liela daļa iedzīvotāju ar šo valdības lēmumu ir neapmierināti. Politiskais apzinīgums, kad savas personiskās intereses ir jāupurē valsts drošības labā, izrādās, daudziem dāņiem ir diezgan svešs. Debates medijos, sabiedrībā un politiķu vidū bija dedzīgas.
Pret Lielās lūgšanu dienas atcelšanu protestēja arī baznīca. Vienpadsmit Dānijas bīskapi nosūtīja baznīcas ministrei kopīgu paziņojumu, ka vēlme atcelt Lielo lūgšanu dienu ir “nozīmīga iejaukšanās nacionālās baznīcas tradīcijās”. Bīskapi paziņojumā norādīja, ka saikne starp svētku dienu atcelšanu un aizsardzības budžeta palielināšanu ir mulsinoša.
Bet lēmums parlamentā ir pieņemts. 2023. gada 5. maijs būs pēdējā Lielā lūgšanu diena Dānijas vēsturē. Dānijas kalendārā kā svētku diena tā ir bijusi atzīmēta 337 gadus.
