Dāņi un īri Latvijā audzē pupas. Lielāko saimniecību TOP 20 2
Ar pākšaugiem apsētās platības Latvijā atkal mazliet samazinājušās – pērn lauka pupas kūla 40,9 tūkst. ha, bet zirņus – 11,7 tūkst. ha. Tas ir nedaudz mazāk kā 2017. gadā, kad ar pupām bija apsēti 41,2 tūkst. ha, bet ar zirņiem – 14,1 tūkst. ha.
Lielākās platības ar lauka pupām pērn bija Dobeles novada Krimūnu pagastā (1698 ha), Madonas novada Ošupes pagastā (1049 ha) un Jaunpils novada Jaunpils pagastā (877 ha), bet ar zirņiem – Krāslavas novada Indras pagastā (485 ha), Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā (350 ha) un Dobeles novada Auru pagastā (347 ha).
Visvairāk hektāru lauka pupām – 1,7 tūkst. – pērn atvēlēja dāņu kapitālam piederošā graudkopības kompānija SIA Ingleby Dobele Agro SIA, kuras sējumu struktūrā dominējošās kultūras ir mieži un kvieši. Saimniecībā audzē arī rapšus un nodarbojas ar sarkanā āboliņa, pļavas auzenes un daudzziedu airenes sēklaudzēšanu. Šī kompānija apsaimnieko 7,5 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un pērn saņēmusi vislielākos atbalsta maksājumus valstī – 1,1 milj. eiro.
Otra lielākā lauka pupu audzētāja – SIA Tand Ukri – īpašnieki reģistrēti Kiprā un Īrijā. Šis graudaugu un proteīnaugu audzētājs pupas pērn iesēja 1 tūkst. ha platībā. Kompānija apsaimnieko 4,3 tūkst. ha zemes un pērn saņēma piekto lielāko atbalsta maksājumu Latvijā – 689 tūkst. eiro.
Uz šo ārzemnieku fona, ja tā var atļauties teikt, salīdzinoši bāli izskatās Latvijas vietējā kapitāla uzņēmumi – SIA Pētertāles, kas pērn pupas sēja tikai 624 ha platībā, un SIA Uzvara-lauks – 577 ha.
Latvijā lielākās zirņu platības pērn kūla Andra Paškauska zemnieku saimniecība Liepas – 344 ha.
Interesanti, ka vairāki lieli pupu audzētāji savas juridiskās un faktiskās adreses norādījuši Rīgā, turklāt vienā ielā, ēkā un dzīvoklī. Nez vai viņi savus pākšaugus audzē uz lodžijas vai balkona terases?
Lielākie lauka pupu audzētāji 2018. gadā, TOP 20
Nr.p.k. Saimniecība Platība, ha *
1 SIA Ingleby Dobele Agro SIA Dobeles nov. Krimūnu pag. 1 655,91
2 SIA Tand Ukri Auces nov. Bēnes pag. 1 001,62
3 SIA Pētertāles Jaunpils nov. Jaunpils pag. 624,35
4 SIA Uzvara-lauks Bauskas nov. Gailīšu pag. 576,67
5 SIA Agrikula Madonas nov. Barkavas pag. 452,77
6 SIA Eglat Aizputes nov. Lažas pag. 413,49
7 SIA Ezeres asni Saldus nov. Ezeres pag. 383,87
8 SIA L.A.P. Talsu nov. Ģibuļu pag. 337,37
9 SIA Saldus AGRO Saldus nov. Novadnieku pag. 330,11
10 SIA Eko druva Skrundas nov. Skrunda 323,90
11 ZS Kotiņi Viļakas nov. Šķilbēnu pag. 306,10
12 SIA Drīdgera zemes Tukuma nov. Jaunsātu pag. 289,19
13 ZS Ziedāni-1 Jaunjelgavas nov. Seces pag. 251,14
14 ZS Liepas Dobeles nov. Auru pag. 243,64
15 ZS Sējas Rundāles nov. Viesturu pag. 242,94
16 SIA CMC Ozoli Jēkabpils nov. Ābeļu pag. 242,50
17 ZS Aleksandrīna Bauskas nov. Brunavas pag. 237,51
18 SIA Domnieki Dobeles nov. Jaunbērzes pag. 236,56
19 SIA Gaižēni, Cēsu nov. Cēsis 230,79
20 ZS Vaicuļevas, Krāslavas nov. Indras pag. 230,30
Lielākie zirņu audzētāji 2018. gadā, TOP 20
Nr.p.k. Saimniecība Platība, ha*
1 ZS Liepas Dobeles nov. Auru pag. 343,81
2 ZS Mežalauki Brocēnu nov. Blīdenes pag. 230,34
3 SIA Bebruciems Ogres nov. Taurupes pag. 186,25
4 ZS Alas Krāslavas nov. Indras pag. 161,54
5 SIA Valdro agro Valkas nov. Valka 132,82
6 ZS Kotiņi Viļakas nov. Šķilbēnu pag. 129,04
7 SIA Grīnis Limbažu nov. Katvaru pag. 126,13
8 ZS Ildzēni Ludzas nov. Ņukšu pag. 125,56
9 ZS Liepziedi Rēzeknes nov. Stoļerovas pag. 121,46
10 SIA Per Frandsen Viļānu nov. Sokolku pag. 117,01
11 SIA Lauku Agro Dobeles nov. Jaunbērzes pag. 106,13
12 SIA Rapšulauks Brocēnu nov. Gaiķu pag. 105,77
13 ZS Vaicuļevas Krāslavas nov. Indras pag. 104,63
14 ZS Mītkes Baltinavas nov. 99,71
15 SIA Kars-E Kārsavas nov. Kārsava 97,68
16 SIA Lutriņi Saldus nov. Lutriņu pag. 93,50
17 SIA Uzvara-lauks Bauskas nov. Gailīšu pag. 92,94
18 ZS Vaicuļevas avots Krāslavas nov. Indras pag. 87,10
19 ZS Kalnavoti Kokneses nov. Kokneses pag. 86,79
20 ZS Ābeles Varakļānu nov. Murmastienes pag. 86,12
* LAD dati uz 2018.30.07.
Pilnu saimniecību TOP 50 un TOP 25 lasiet žurnāla Agro Tops maija numurā
