Dāņi pārceļas uz laukiem: jaunās ģimenes pamazām atsakās no pilsētas “caffe latte” dzīvesveida 18
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gadu desmitiem dāņu pārcelšanās no laukiem uz dzīvi lielajās pilsētās bija ar izteikti pieaugošu tendenci, lauku apvidi kļuva mazāk apdzīvoti, tomēr pēdējie iekšējās migrācijas procesi liecina, ka iedzīvotāji sākuši interesēties par dzīvi valsts nomaļākās vietās.
Vienlaikus ar centralizāciju ir parādījusies pretēja tendence, kas gaisina mītu, ka attīstība notiek tikai lielpilsētās. Arvien vairāk jauniešu atsakās no dārgās pilsētu dzīves. Vai tā ir zīme, ka sācies urbanizācijai pretējs process?
Dāņiem patīk mainīt dzīvesvietu
Pēc Dānijas statistikas (“Danmarks statistic”) datiem, pagājušajā gadā reģistrētas vairāk nekā 900 tūkstošu iedzīvotāju pārcelšanās.
No šī skaita 41 procents dzīvesvietu mainījušo ir tieši 20–30 gadus veci cilvēki, tas noticis vienas pašvaldības robežās, kas skaidrojams arī ar studentu dzīvi universitāšu pilsētās.
Dānijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, iedzīvotāji ir koncentrējušies lielāko pilsētu teritorijās.
Kopenhāgenā un tās reģionā dzīvo 1,2 miljoni, pēc tam seko Orhasa ar vairāk nekā 270 tūkstošiem, tad Odense (178 tūkstoši), Olborga (112 tūkstoši) un Esbjerga (75 tūkstoši).
Kopumā Dānijā iedzīvotāju skaits pieaug gan pilsētās, gan arī lauku apvidos. Kopenhāgenas reģionā no 2021. gada sākuma iedzīvotāju skaits līdz šim brīdim palielinājies par 3,2 procentiem, savukārt Bornholmas reģionā, kas ir apmēram 170 kilometru attālumā no Kopenhāgenas, – par 0,3 procentiem, Dienvidjitlandes un Ziemeļjitlandes reģionos – katrā par 0,2 procentiem. Pieaugums, kaut arī neliels, vērojams visos Dānijas reģionos.
Zinātnieki pēta iekšējo migrāciju
Mājokļu tirgus no lielpilsētas vienkārši izstumj ģimenes ar bērniem, jo tās nevar atļauties iegādāties lielāku dzīves platību. Dānijā ir pieņemts, ka katram bērnam ir sava istaba. Bet tas nav tikai vienīgais iemesls, kāpēc iedzīvotāji attālākos rajonos sāk saskatīt pievilcīgu alternatīvu dzīvei pilsētā.
Dānijas Nākotnes pētījumu centrs skaidro, ka pārcelšanos no pilsētas uz laukiem veicinājusi koronavīrusa krīze un iespēja strādāt no mājām – iedzīvotāji var atrasties 100 un vairāk kilometru no darba vietas un turpināt pilnvērtīgi strādāt.
Kā otru būtisku iemeslu pētījumu centrs norāda iedzīvotāju vēlēšanos būt tuvāk dabai.
Cilvēki arvien vairāk sapņo būt prom no lielpilsētas stresa un auto haosa. Un tikai trešais iemesls ir augstās mājokļu izmaksas lielajās pilsētās.
Cenas Kopenhāgenā un tās tuvumā var tikai kāpt, jo vietu, kur būvēt jaunas mājas, nav nemaz tik daudz. Par cenu pieaugumu priecājas kredītu eksperti un mākleri, bet iedzīvotāji meklē iespēju dzīvot atbilstoši saviem ienākumiem.
Par standarta mazu dzīvokli Kopenhāgenā var iegādāties apmēram 100–120 kvadrātmetru lielu privātmāju netālu no jūras, piemēram, valsts ziemeļos.
Reģionos vidējā pārdošanas cena privātām un rindu mājām pērn bija apmēram 1330 eiro par kvadrātmetru, savukārt dzīvokļiem Kopenhāgenā tā bija 4800 eiro.
Olborgas universitātes Reģionālās dinamikas un nevienlīdzības pētījumu centrs secinājis, ka pēdējos gados pilsētās vairs nav tik liels pieplūdums kā agrāk.
Pētījums paredz, ka uz dzīvi provincē varētu pārcelties vēl vairāk cilvēku, un tieši gados jauni iedzīvotāji.
Dienviddānijas universitātes Lauku pētniecības centrs arī min, ka ģimenei ar bērniem no sava budžeta ir iespēja izmantot lielāku naudas summu ikdienai, paaugstinot kopējo dzīves kvalitāti, vairāk līdzekļu atliek atpūtai un ceļojumiem.
Pieaug māju un laika vērtība
Visā valstī mājokļu cenas pandēmijas ietekmē ir pieaugušas tieši šī gada laikā. No 2021. gada pirmā līdz otrajam ceturksnim brīvdienu mājām cenas pieauga par 4,6 procentiem un vienģimenes mājām – par diviem procentiem. Dāņu ģimenēm nereti ir divi īpašumi – māja vai dzīvoklis un brīvdienu māja pie jūras vai meža tuvumā.
Pārdomāti dzīvojot, Dānijā lauku mājas uzturēšanai un ar to saistītām izmaksām nav nepieciešami divi pilnas slodzes ienākumi.
Ietaupās nauda arī uz kafejnīcu un restorānu rēķina, atsakoties no pilsētas tā sauktā “caffe latte” dzīvesveida, izsmalcināta apģērba un dārgiem veikaliem.
Laukos ir daudz bezmaksas prieku – pastaigas pa mežu vai gar jūru neko nemaksā.
Dānijā mainās attieksme un izpratne, kas ir laba dzīve – no pilsētas piesārņojuma brīva un dabiska vide provincei piesaista jaunas ģimenes. Populāri ir TV raidījumi par dzīvi laukos, ekoloģisku ēdienu, darbiem dārzā.
Nomalē ir daudz kur ietaupīt. Dāņi ir pārtikuši, nauda viņu dzīvē ieņem ļoti svarīgu vietu. Krietni lētākā dzīve laukos ir nopietns vilinājums, daudzi skatās iespējas, kur par mazāku naudas summu var iegūt vairāk.
Laukos dāņi redz arī iespēju radošākai un brīvākai dzīvei – laiku, ko pavadīja metro vai ielu sastrēgumos, tagad var izmantot kopā ar saviem mīļajiem, realizēt kādu radošu projektu, piemēram, keramikas darināšanu, zirņu stādīšanu, muzicēšanu, sērfošanu vai lasīšanu.
Varbūt tāpēc tieši radoši cilvēki – mūziķi, žurnālisti un rakstnieki – ir aktīvi, mainot dzīvi no pilsētas uz laukiem. Laukos ir plašums, brīvība un miers.
Iedzīvotājiem, pārceļoties uz laukiem, ir konkrēti plāni un nodomi – izveidot pašpietiekamu saimniecību, dārzā bērniem izlikt batutu, iekopt dzīvžogu vai mākslinieku darbnīcu, audzēt dārzeņus vai turēt ne tikai kaķi un suni, bet arī kādu kazu vai aitu.
Telpa un svaigais gaiss sniedz radošas iespējas attīstībai.
Cilvēki var apmesties uz dzīvi, kur vien vēlas, un tas viņu algoto darbu netraucē.
Dāņi paši regulāri pārkrāso istabu sienas, pārbūvē virtuves vai pulē dēļu grīdas, kas šajā valstī ir gandrīz vai katrā mājoklī. Nopērkot vecas fermu mājas, nereti dāņi uzsāk privāto “bed&breakfest” viesmīlības biznesu.
Turklāt provincē dāņi pievērš minimālu uzmanību savam apģērbam – lietainajā un mitrajā klimatā gumijas zābaki un necaurlaidīgas lietus drēbes kalpo ļoti ilgi un der kā vasaras, tā ziemas periodos.
Tomēr šī nav masveidīga pārcelšanās uz laukiem. Galvaspilsētā mājokļi, ja tā var teikt, ir uz izķeršanu.
Dzīve Kopenhāgenā bija, ir un būs ļoti ekskluzīva ar neskaitāmiem augstas klases kultūras pasākumiem, muzejiem, biznesa centriem un restorāniem – visdārgākie ir tieši tie, kur ēdienu gatavo no Dānijas laukos audzētiem produktiem.
