Nostājās pret Lembergu, bija viena no aktīvākajām frakcijā: kā Dana Reizniece-Ozola aiziet no aktīvās politikas 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunā gada pirmajā darbdienā viena no aktīvākajām Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķēm, bijusī ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka noliek Saeimas deputātes mandātu.
Politiķe tā izlēmusi, jo piekritusi ieņemt Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu. Viņas vietā Saeimā nāks Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš pašlaik oficiāli ir arī ZZS līderis. Jāatgādina, ka E. Tavara domas ne vienmēr ir sakritušas ar Latvijas Zemnieku savienības politiķu viedokli.
Pēc desmit aktīvā politikā aizvadītajiem gadiem D. Reizniece-Ozola nolēmusi to atstāt interesanta darba piedāvājuma dēļ. Savu politisko karjeru viņa sāka partijā “Latvijai un Ventspilij”, bet tagad ir Latvijas Zemnieku savienības valdes locekle.
No partijas Reizniece-Ozola pagaidām nav aizgājusi. Viņa iepriekš bija uzlūkota arī kā viena no līderēm, kas varētu īstenot pārmaiņas partijā. Pildot jaunos pienākumus šaha federācijā, D. Reizniece-Ozola neatstās Latviju.
FIDE apvieno 190 valstis, to federācijas. FIDE rīkotājdirektores amats ir viens no augstākajiem, kāds Latvijai ir bijis kādā no starptautiskajām sporta organizācijām.
“Lielai daļai Latvijas vēlētāju ir nepieciešams spēcīgs vērtību aizstāvis. Vēlu Latvijas Zemnieku savienības biedriem būt gudriem, stipriem, konsekventiem, atbrīvojoties no šķēršļiem, kas pagaidām traucē kļūt par visu konservatīvo spēku saliedējošu centru Latvijas politikā,” paziņojumā norāda D. Reizniece-Ozola.
Viņa bija ekonomikas ministre Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdībā un finanšu ministre Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Nostājās pret Lembergu
Pirms aptuveni gada rezonansi sabiedrībā izraisīja kāds cits D. Reiznieces-Ozolas paziņojums. Pēc tam kad 2019. gada nogalē partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētājam Aivaram Lembergam piemēroja ASV Valsts kases noteiktās sankcijas, D. Reizniece-Ozola izplatīja savu viedokli: “Cienu Aivaru kā erudītu un zinošu oponentu visās diskusijās, kas mums bijušas. Taču tagad Aivaram Lembergam ir jāpaiet malā. Aiziešana no politikas ir vienīgais pareizais solis.”
A. Lembergs ir ievēlēts arī par Ventspils domes priekšsēdētāju, bet viņam noteiktie ierobežojumi liedz pildīt amata pienākumus.
D. Reizniece-Ozola toreiz aicināja Latvijas Zemnieku savienības kongresā vērtēt turpmāko sadarbību ar A. Lemberga vadīto partiju, bet LZS valde pieņēma citu lēmumu, aizliedzot biedriem “komunicēt par A. Lemberga jautājumu”. LZS kongress joprojām arī nav noticis un ir plānots šā gada martā.
Savukārt pērnajā rudenī Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” publiskoja informāciju, kas varētu atstāt iespaidu uz D. Reiznieces-Ozolas turpmākās politiskās karjeras iespējām, ja Saeimas vēlēšanu kampaņā konkurenti to atgādinātu.
Raidījumā minētajiem faktiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan neguva pierādījumus.
Runa ir par tā dēvētās Taureņu pirts sarunām, kurās 2015. gadā piedalījies uzņēmējs Māris Martinsons, toreizējais “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un bijušais uzņēmuma valdes loceklis Māris Kuņickis.
Tikšanās dalībnieki apsprieduši plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdē. M. Martinsonam bijis nodoms Itālijā tikties ar toreizējo ekonomikas ministri D. Reiznieci-Ozolu, kurai Ā. Žīgurs sarunā ieteicis “uzsviest drosmei”. Politiķe raidījumā apgalvoja, ka ar M. Martinsonu ne Itālijā, ne arī Latvijā neesot tikusies.
Viena no aktīvākajām frakcijā
Kopš tā laika notikumiem ir pagājuši vairāki gadi. Tagad D. Reizniece-Ozola bija viena no aktīvākajām opozīcijā esošās ZZS Saeimas deputātēm, kura sevišķi lielu darbu ieguldīja, sagatavojot un arī prezentējot Saeimas debatēs ZZS pozīciju par valsts budžetu.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis “Latvijas Avīzei” apstiprināja politiķes ieguldījumu frakcijas darbā, bet viņam arī esot prieks un pagodinājums, ka ZZS cilvēki tiek novērtēti starptautiski.
Tagad visiem pārējiem būšot aktīvāk jāstrādā, uzskata frakcijas vadītājs. Viņš apstiprināja, ka nākamais saraksta kandidāts Ojārs Spārītis nolēmis turpināt akadēmisko darbu, tāpēc no piedāvājuma nākt Saeimā atteicies.
Līdz ar to deputāta mandātu saņems Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs E. Tavars, kurš ne reizi vien ir paudis no LZS atšķirīgu viedokli. Abu partiju biedru domas dalījās arī par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā.
U. Auguli tas nesatrauca, jo frakcijā ir noteikta disciplīna – deputātiem ir tiesības uz savu viedokli, bet lēmumu pieņemšanā jāievēro vairākuma nostāja.
Vecgada dienā Vecpiebalgas novada priekšsēdis Indriķis Putniņš (LZS) tviterī ierakstīja: “Es mīlu Latviju, jo tā ir mana zeme, mana valsts. Un es cienu savas valsts valdību, kaut arī politiski ar dziļu un nelokāmu pārliecību pārstāvu šā brīža opozīciju – Latvijas Zemnieku savienību. Spēku un izturību mūsu valdībai, īpaši Krišjānim Kariņam un pats svarīgākais – mūsu mediķiem.”
Drīz vien uz to reaģēja E. Tavars ar ironisku tvītu: “Varēji jau uzrakstīt, ka aicini šai lieliskajai valdībai un tās īpašajam kapteinim Kariņam pavasarī piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni, ko pasniegtu Tavs harismātiskais, inteliģentais Levits.”
E. Tavars “Latvijas Avīzei” tagad atzina, ka ir jautājumi, kuros biedru viedokļi var atšķirties, taču no sociālo tīklu diskusijām nevajagot izdarīt secinājumus.
Viņaprāt, daudz vairāk esot to jautājumu, kur LZS un LZP biedru domas sakrīt. E. Tavars piekrita – ja viņam būs lemts strādāt Saeimā, tas atvieglos ZZS vadīšanu.
Viens no D. Reiznieces-Ozolas politiskajiem domubiedriem Māris Kučinskis “Latvijas Avīzei” sacīja: “Man, protams, ir paskumji. Taču es arī Danu saprotu. Viņai, tāpat kā man, ir grūti tik ilgi nosēdēt mierīgi. Es viņas vietā arī pieņemtu šādu izaicinājumu. Agrāk runājām, ka ir skumji skatīties uz tiem deputātiem, kam nav jaunu izaicinājumu, bet reizēm ir sajūta, ka daļa to nemaz arī negrib.”
M. Kučinskis frakcijā pārstāv Liepājas partiju, kura nekādas straujas kustības neplānojot un turpinās sadarbību ar ZZS.
