Dāmu futbola mikslis 0
Zviedrija, Norvēģija, Vācija, Spānija, Somija un Latvija – tik internacionāls sastāvs sapulcējies futbola komandā “Riga United Ladies”, kas šosezon debitē Sieviešu futbola līgas (SFL) turnīrā.
Nesaņēma atbildi
Dāmu futbols Latvijā nav nekas jauns, tomēr ar lielu masveidību nevar lepoties. Augstākajā līgā startē vien piecas vienības, līdz ar to zelta vērtē ir visi, kas spēj izveidot komandu, nodrošināt treniņus un piedalīties turnīrā. SFL kvintetā jaunākā un intriģējošākā komanda ir “Riga United Ladies”, kurā 17 no 28 pieteiktajām spēlētājām ir ārzemnieces – studentes, kuras ar futbolu aizrāvušās dzimtenē un vēlas spēlēt, arī studējot Latvijā.
Komandas izveidošanas iniciatore ir norvēģiete Marita Gjerde, kura pirms diviem gadiem, paklausot māsīcas ieteikumam, nolēmusi mediķes profesiju apgūt Rīgas Stradiņa universitātē: “Norvēģijā futbols ir sociāla parādība – bērnībā to spēlē ļoti daudz zēnu un meiteņu, apmēram 12 gadu vecumā notiek pirmais atbirums, un paliek tie, kuri visvairāk ieinteresēti. Arī es turpināju trenēties, piedalījos junioru čempionātā. Divas manas bijušās komandas biedrenes spēlē Norvēģijas izlasē. Atbraucot uz Latviju, mēģināju atrast sev komandu, aizsūtīju e-pastu Rīgas futbola skolas trenerei, taču atbildi nesaņēmu. Laikam viņa nerunā angliski.”
Meklējot citus variantus, uzgājusi klubu “Riga United” un aicinājusi izveidot sieviešu komandu. “Man nebija ne jausmas, cik meiteņu atnāks uz pirmo treniņu un kāda būs viņu sagatavotība. Ieradās 18 spēlētājas ar ļoti dažādu kondīciju. Ar to sākām. Mums ir atvērtie treniņi, ikviena var nākt un darboties. Neviena netiek raidīta prom,” stāsta “Riga United Ladies” galvenais treneris Džastins Valejs, anglis, kurš jau desmit gadus dzīvo Latvijā. Dažas spēlētājas ātri progresējot, citas pamēģina un vairs nenāk uz treniņiem, taču ir stabila grupa, kas nodarbības apmeklē regulāri un piedalās spēlēs.
Latvietes ārzemēs
Komandā spēlē arī vairākas Latvijas izlases dalībnieces, kuras ārzemēs izbaudījušas augstākā līmeņa futbolu. “Pirms septiņiem gadiem devos mācīties uz Franciju, kur nodzīvoju piecus gadus – studēju fiziku maģistrantūrā, pēc tam doktorantūrā, ko pabeidzu Zviedrijā,” stāsta Ieva Bidermane. “Abās valstīs ir labi attīstīts sieviešu futbols, un mans pirmais uzdevums, tur ierodoties, bija atrast sev komandu. Francijā spēle ir ļoti fiziska, Latvijā biju pieradusi, ka tā ir ļoti draudzīga. Pamazām pielāgojos un arī sāku asāk spēlēt. Savukārt Zviedrijā ir daudz skriešanas, konstanta kustība. Biju pieradusi pie pozicionālas spēles, tādēļ sākumā nesapratu, kur jāskrien. Tā bija iespēja gan studēt, gan spēlēt augstākā līmenī.” Atgriežoties Latvijā, viņa bijusi pārsteigta, ka izveidota internacionāla sieviešu komanda, un nolēmusi tai pievienoties. “Tas ir cits stils nekā latviešu komandām,” stāsta pieredzējusī pussardze. “Latvijā šo gadu laikā arī sieviešu futbols ir ļoti mainījies, gribam, lai tas kļūst vēl labāks.”
Latvijā pierasts, ka daudzas basketbolistes brauc studēt un spēlēt uz ASV. Šādu ceļu gājusi arī Liene Vāciete, bet futbolā: “Vidusskolas beigās sapratu, ka gribu turpināt spēlēt un mācīties, meklēju iespējas, kā ar sportu apmaksāt studijas. Draudzene aizbrauca tieši tādā veidā, pastāstīja man, un arī es sāku interesēties. Uzrakstīju CV, atradu skolas un kontaktējos ar treneriem. Mani uzņēma Džordžijas Valsts universitātē, spēlējām NCAA pirmajā divīzijā.”
Iemīlējās Rīgā
Lienei patīk, ka “Riga United Ladies” spēlē meitenes no dažādām valstīm, internacionālā atmosfēra un iespēja sarunāties angļu valodā: “Mums ir arī latvietes, un šis mikslis ir ļoti interesants. Vēlamies, lai kolektīvs ir kā ģimene, ne tikai treniņi un futbols. Dažas meitenes šeit pirmo reizi sāk spēlēt futbolu, citas to dara jau kopš piecu gadu vecuma. Džastinam izveidot treniņu procesu, kas apmierinātu visas, ir superdarbs.”
Džastins Valejs uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms desmit gadiem: “Netipisks gadījums, jo mani uz šejieni neatveda ne darbs, ne sieviete. Vienkārši gribēju dzīvot Latvijā – pirmo reizi atbraucu, ceļojot 1997. gadā, un iemīlējos Rīgā. Pēc pārcelšanās strādāju par angļu valodas skolotāju, pēc tam pamatnodarbošanās bija žurnālistika, taču paralēli nodarbojos arī ar trenēšanu.”
Futbols un ceļošana ir viņa lielākie hobiji. Studiju laikā Anglijā bijis savas universitātes komandas kapteinis, pēc absolvēšanas vēlējies turpināt spēlēt futbolu un meklēja klubu Nīderlandē, taču bez panākumiem. Strādājis futbola mārketingā un bija iesaistīts 1996. gada Anglijā notikušā Eiropas čempionāta finālturnīra organizēšanā, vienlaikus uzsācis trenera gaitas un plānojis doties uz ASV, taču tad atklāja Rīgas vilinājumu. Džastins ir ļoti gandarīts, ka “Riga United” kļuvis par īstu futbola klubu – vīriešu komanda spēlē Latvijas čempionāta otrajā līgā, ir piecas bērnu komandas, tagad – arī sieviešu.
Futbols ir pasaulē populārākā sporta spēle, kurā gan netrūkst augoņu, piemēram, tēlošanas. Vai sievietes arī tēlo? “Mazāk, taču jaunās meitenes saskatījušās, kā dara futbola zvaigznes, un arī parādās tāds niķis. Cerams, ka izaugs un pārdomās. Taču jaunā paaudze ir ļoti pozitīva. Jādod iespēja trenēties, un tad būs augstāka kvalitāte,” gandarīta par jauno spēlētāju progresu ir Ieva Bidermane.
Starp citu, no 6. jūnija līdz 5. jūlijam Kanādā notiks sieviešu Pasaules kausa izcīņa futbolā, kurā sacentīsies 24 komandas. Par dāmu futbola popularitātes augšanu liecina arī tas, ka pirmo reizi daiļais dzimums tiks iekļauts populārajā datorspēlē “EA Sports ‘FIFA 16”.
Latvijas izlase FIFA rangā ieņem 103. vietu starp 177 valstīm.
