Dambis aicina būvniekus uzlabot kultūras pieminekļu remontdarbu drošību un kvalitāti 2
Atceroties vairāku Latvijas kultūras pieminekļu ugunsnelaimes un pieminot Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēku, secināms, ka būvniecības nozarei jāuzlabo remontdarbu drošība un kvalitāte, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja Jura Dambja izplatītais paziņojums.
Viņš norāda, ka ugunsnelaime Parīzes Dievmātes katedrālē ir traģisks notikums pasaules kultūras mantojuma saglabāšanā. Pēc viņa domām, Cesvaines pils, Oskara Kalpaka muzeja “Airītes”, Rīgas pils, Carnikavas luterāņu baznīcas, Piņķu luterāņu baznīcas un vairāku citu kultūrai nozīmīgu objektu ugunsgrēki varēja nenotikt, ja no būvnieku puses tiktu pievērsta lielāka uzmanība, veicot remontdarbus atbildīgi un profesionāli.
“Tas, ka tik daudzas ugunsnelaimes notiek būvdarbu laikā, ļauj izdarīt secinājumus – viena no industrijām, kura tik daudz pelna un visvairāk diktē telpiskās vides attīstību, nespēj garantēt visā būvniecības procesā nepieciešamo drošību un kvalitāti,” uzskata Dambis.
Analizējot iespējamos ugunsgrēku iemeslus, eksperts vairākkārt secinājis, ka būvdarbu laikā nereti rodas iespēja viegli piekļūt objektu vietām, kas ikdienā ir slēgtas, kā arī būvdarbu uzraudzība kopumā vērtējama kā vāja.
“Parasti ar mūsdienu moderno tehnoloģiju iespējām un apkalpošanas personālu uzmanība tiek pievērsta drošības panākšanai objekta publiskajā daļā, savukārt slēgtajām zonām ir nodrošināts tikai piekļūšanas liegums, paļaujoties uz signalizēšanas un dzēšanas sistēmām,” norāda NKMP vadītājs.
Viņš arī novērojis, ka būvdarbu laikā, izmantojot sastatnes un speciālu pacelšanas tehniku, piekļūšanas iespējas paplašinās arī vietām, kur bijusi panākta šķietami drošība.
“Arī izpildāmo darbu raksturs rada papildu draudus, kuros vienmēr būvnieki apgalvo, ka ir pietiekami kompetenti un atbildīgi. Taču apstākļi ir mainījušies un būvniekiem bieži pašpārliecinātībā tikai liekas, ka viņi pilnībā pārvalda situāciju. Pēc ugunsnelaimēm izmeklēšana virzās gausi, un pārāk bieži ticami patiesie iemesli netiek noskaidroti,” teikts Dambja paziņojumā.
NKMP vadītājs pauž cerību, ka skaidrība par Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsnelaimes cēloni tiks noskaidrota ātri, lai pēcāk varētu sekot renovācijas darbi, kas, neraugoties uz iespējami augsto kvalitāti, nevarēs atsvērt zaudēto kultūrvēsturisko mantojumu.
NKMP kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību saviem Francijas kolēģiem, kas katedrāles ugunsgrēku vissāpīgāk uztver no profesionālā viedokļa.
Kā ziņots, Parīzes Dievmātes katedrālē ugunsgrēks izcēlās pirmdien, taču līdz otrdienas vidum ir pilnībā apdzēsts, Francijas galvaspilsētas ugunsdzēsēju brigādes pārstāvis.
Liesmas bija apņēmušas tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.
Nākamais solis ir noteikt celtnei nodarīto postījumu apjomu, raidorganizācijai BFM TV sacīja ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess.
Arhitekti un eksperti spriedīs par to, kā ugunsdzēsējiem būtu jārīkojas tālāk un vai katedrāle ir stabila, viņš piebilda. Otrdienas rītā notikuma vietā atradās 100 ugunsdzēsēji.
Kā norādīja ugunsdzēsības dienests, ugunsgrēka izcelšanās varētu būt saistīta ar veiktajiem renovācijas darbiem. Parīzes prokuratūra sākusi izmeklēšanu par ugunsgrēka izcelšanos. Policija pavēstīja, ka neviens cilvēks ugunsgrēkā nav gājis bojā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja reportieriem notikuma vietas tuvumā, ka viņš lūgs starptautisku palīdzību katedrāles atjaunošanai, iesaistot arī pasaules “dižākos talantus”.
