Jaunietis par VDK: Dāmas un kungi, kā tad jūs gribat uzcelt jaunu valsti? 126
Autors ir Artūrs Butāns, Biznesa menedžmenta students Sidnejā, Austrālijā
Ir pienācis tas brīdis, kad par čekas maisiem runā gandrīz katrā virtuvē, bārā un gaitenī. Nu jau arī plašsaziņas līdzekļos. Brīvā Latvijā dzimušajiem viedoklis jautāts netiek. Tā, kā savā viedoklī neesmu viens, tad nolēmu padalīties. Šeit būs jauna latviešu studenta replikas par apkārt dzirdēto un lasīto.
Pirmais, kas iekrīt acīs, ka viedokli par čekas maisiem jautā tiem, kuri paši ir vairāk vai mazāk saistīti ar čeku.
Visiem ir skaidrs, ka čekisti ir pāridarītāji, bet tauta ir upuris. Tad kāpēc nevienā sižetā vai diskusijā netiek intervēti politiski represētie – tie, kuri cieta visvairāk. Tā vietā runā čekisti vai viņu laikabiedri, kuri cenšas lietu notušēt.
Ja salīdzinām šo traģēdiju ar ģimenes attiecībām, tad sanāktu, ka vīrs, kurš pamatīgi slānījis savu sievu, tagad tiek intervēts un ar gudru ģīmi spriež par to, kāpēc tā darījis un citādi neesot varējis, jo tādi laiki bijuši. Un mēs jaunie vispār lai turam muti, jo nesaprotam, ka citādi toreiz nevarēja. Turpretī sievai šādā situācijā neviens vārdu nedotu un atvainošanos viņa nesagaidītu.
Vai nesanāk tā, ka ar šo piemēru viņi audzina nākamo stukaču un sievu sitēju paaudzi?
Rokpelnis atzīstas sadarbībā ar čeku. Esot bijis VDK ziņnesis jeb stukačs. Rakstnieks saka, ka bijis vājš un naivs. Daļa sabiedrības viņam applaudē un sauc par īstu vīrieti.
Drosme atzīstama, un kalpo par piemēru citiem. Taču der nest prātā, ka cilvēks, kurš sadarbojies ar pasaules asiņaināko režīmu, klusējis pat 27 miera un brīvības gadus, sāk runāt tikai tagad, kad zeme deg zem kājām. Pie tam, savā runā tā arī nevienā vietā tautai neatvainojas.
Pirms piedodam un applaudējam, varbūt pagaidīsim arī šo personu cilvēcīgu atvainošanos(nevis attaisnošanos)?
Čekas maisus neesot vērts atvērt, jo ziņas par lielajiem čekistiem jau sen esot Maskavā.
Ja tā ir taisnība, tad kāpēc ir tik liela pretesība maisu atvēršanai?
Šajā video vēstures doktors Uldis Ģērmanis lieliski izskaidro, ka lielie čekisti jau tāpat tautai ir zināmi. Nemitīgi mums cenšas iestāstīt, ka – es jau neko, es tikai ziņnesis biju – taču jāsaprot, ka uz mazajiem ziņnešiem jau balstijās viss čekas un kompartijas darbs.
Lietuvieši atverot čekas maisus atroda tajā slaveno aktieri Donātu Baņoni. Raimonds Pauls izsakās, ka viņam vienalga vai Baņonis sadarbojies ar čeku, jo galvenais, ka labs aktieris.
Vai profesionāls talants un izdevusies karjera(diez kāpēc tik laba izdevusies?) drīkst kalpot par atrunu jebkurai nodevībai, kolaboracionismam vai pat noziegumam? Jāatceras, ka runa ir par slēptu nodevību, bez atzīšanās un piedošanas lūgšanas.
VDK izpētes komisijas vadītājs Kangeris saka, ka VDK kartotēkā ir 583 kultūras darbinieki.
Ņemot vērā, ka sabiedriskajos medijos inteliģences un ekspertu lomas pārsvarā ieņem cilvēki, kuru vecums un statuss pieļauj iespēju sadarbībai ar čeku, pirmais darāmais darbs būtu tur veikt paaudžu maiņu un diplomātiski izolēt šos cilvēkus no sabiedriskās domas veidošanas, lai, tā teikt, mēs sāktu pamazām atvērt čekas maisus arī savā domāšanā.
Noskatoties šo Ulda Ģērmaņa interviju, rodas sajūta, ka viņš to būtu teicis vakar nevis 1997.gadā. Vai esam turpat, kur bijām?
Jautājums paliek: Dāmas un kungi, kā tad jūs gribat uzcelt jaunu valsti?
