Dalmācietis ir viena no populārākajām suņu šķirnēm pasaulē, tomēr ir cilvēki, kuriem tas nav ieteicams 2
Dalmācietis (Dalmatian), bez šaubām, ir viena no populārākajām suņu šķirnēm pasaulē, ikviens pazīst tos pēc koši baltā kažoka ar skaidri iezīmētajiem apaļajiem melnas vai brūnas krāsas plankumiem.
To dzimtene ir Dalmācija. Pirmie šo suņu attēli datēti ar 16. gadsimtu, taču Ēģiptes kapenēs atrasti 2000 gadu veci bareljefi ar dalmāciešiem līdzīgu suņu attēliem. Pirmais šķirnes standarts tika apstiprināts 19. gadsimta beigās.
Dalmācieši ir vidēja auguma (56-61 cm, 23-35 kg) temperamentīgi suņi, kas labi pakļaujas apmācībai, taču nav ieteicami cilvēkiem ar mierīgu dzīvesveidu.
Šie dzīvespriecīgie suņi ir draudzīgi, mīlīgi, apķērīgi un ziņkārīgi. Dalmācieši ir modri sargi, par svešinieka klātbūtni ziņo, skaļi rejot.
Sabiedriskie dzīvnieki sadzīvo ar citiem suņiem, lai gan daži tēviņi var būt kauslīgi.
Apmācot daudz jāizmanto uzslavas, tad suns ātri saprot, ko no viņa vēlas. Pacietīga un neatlaidīga saimnieka vadībā suns ir diezgan labi apmācāms.
Dalmācieši apveltīti ar īpašībām, kas ļauj tos nodarbināt dažādās jomās. Senāk dalmācieši piedalījušies cirka izrādēs, pavadījuši ekipāžas, uzmanot, lai ceļš būtu brīvs. 10. gadsimtā dalmācieši kalpojuši ugunsdzēsēju dienestā, pavadot ugunsdzēsēju ratus pilsētu ielās.
Līdz pat mūsdienām dalmācieši ir lieliski jātnieku pavadoņi, spējīgi mērenā tempā bez piepūles pārvarēt lielus attālumus. Labprāt dodas līdzi saimniekam velobraucienos un krosa distancēs, apmierinot savas fiziskās slodzes vajadzības. Ar azartu piedalās suņu sporta sacensībās.
Īsais apmatojums bez pavilnas vairāk vai mazāk izkrīt visa gada garumā, kas var sagādāt zināmas neērtības, īpaša kopšana nav nepieciešama. Apmatojums viegli iztīrāms ar gumijas suku. Interesanti, ka kucēni piedzimst pilnīgi balti, tikai velāk pārādās raksturīgie plankumi.
Autore Evija Stankēviča