Krišjānis Kariņš
Krišjānis Kariņš
Foto: Paula Čurkste/LETA

Māris Zanders: Koalīcija ir tāda, kāda tā ir, premjers ar baltiem cimdiem nevarēs 2

Slavenajam komiķim Čārlijam Čaplinam piedēvē stāstiņu par to, ka epizodei “cilvēks paslīd uz banāna mizas” ir divi paveidi. Pirmais, vienkāršākais: kamera rāda mizu uz ietves, tad cilvēka kurpi, tālākais skaidrs. Otrais: cilvēks mizu pamana, uzvaroši pasmaida, veroties kamerā, un… iekrīt vaļējā kanalizācijas šahtā, jo to gan nav pamanījis. Nostāstu atcerējos, vērojot jaunā premjera pirmās plašākās intervijas (piemēram, LTV “1:1” šonedēļ).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

No vienas puses, var redzēt, ka valdības vadītājs cenšas uz jautājumiem atbildēt godīgi, nevairās atzīt, ka kaut ko nezina, un ir gatavs koleģiālam darbam. Tātad vienkāršākais paslīdēšanas sižets mums, šķiet, ies secen, jo Kariņš ir jēdzīgs cilvēks. No otras puses, ir pamats bažām, ka nepaslīdēšana uz mizas nenozīmē paklupšanu.

Proti, viņš, lietojot angļu valodas jēdzienu, ir “hands – off” stila piekritējs, un tas rada jautājumus par to, kā viņš iecerējis vadīt koalīciju. Piemēram, uz jautājumiem par konkrētiem valdības locekļiem premjers atbild, ka ministru reputācija un sagatavotība pirmkārt ir šos ministrus virzījušo partiju atbildība un kompetence. Skaidrs, ka valdības veidošanas process bija tik sarežģīts, ka Kariņa manevra iespējas bija šauras un viņš daudz nevarēja “sprēgāt”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nav skaidrs, kas notiks pēc dažiem mēnešiem – pusgada, ja kāds no ministriem izrādīsies nepraša? Kariņš gaidīs, ka to sapratīs un rīkosies konkrētā partija? Līdzšinējā pieredze nedod pamatu tik labticīgam optimismam. Viņš kā komandas līderis pātagu nelietošot, jo varot taču kolēģus paskubināt citādi. Neieslīgstot jautājumā, vai Kariņa rīcībā vispār kaut kas pātagai līdzīgs ir, sāk likties, ka publikai jārēķinās, ka valdības priekšgalā ir cilvēks, kurš patiešām tic, ka domstarpības vienmēr var atrisināt, “konstruktīvi izrunājoties”.

Skarbā realitāte ir tā, ka politikā nepieciešamas arī aizkulišu kombinācijas un spēka metodes. Ja premjers iedomājas, ka varēs tam visam, kā saka, stāvēt pāri un tikt cauri ar apelēšanu pie kolēģu saprāta un dzimtenes mīlestības, tad tā ir kļūda. Nedomāju, ka iemesls Kariņa rožainajiem priekšstatiem ir viņa trimdas latvieša izcelsme vai ilgstošā darbība Eiropas Parlamentā – politika ASV un Rietumeiropā nav mazāk skarba nodarbošanās kā Latvijā.

Ticamāk, ka premjers patiešām tic, ka viņam jāvairās no ieķēpāšanās politikas “virtuvē”, jo viņam taču jāstrādā par premjeru. Jo ātrāk šī ilūzija viņam gaisīs, jo labāk. Tieši tādēļ, ka koalīcija ir tāda, kāda tā ir, ar baltiem cimdiem nevarēs. Savukārt, ja Kariņš centīsies politiskās “virtuves” jautājumu risināšanu maksimāli deleģēt savai partijai, tad, ņemot vērā, ka “Jaunā Vienotība” ir pārmantojusi daļu “Vienotības” stiķu un niķu, “lietu kārtotāju” būs daudz, jēgas – maz.

Kariņš, šķiet, vispār nenovērtē iracionālā vietu politikā un dzīvē. Skaidrs, ka viņam nav jātaisnojas par savu ASV pilsonību, un skaidrs, ka šī pilsonība nav iemesls viņu uzskatīt par amerikāņu ietekmes aģentu (kaut tā iemesla dēļ, ka starp ASV pilsoņiem ir ļaudis ar ļoti dažādiem politiskiem uzskatiem, kurus ASV valsts viņiem netraucē uzturēt).

Tomēr Kariņam vajadzētu būt – lietosim atkal angļu valodu – “gut feeling”, lai saprastu, ka no ASV pilsonības viņam ir jāatsakās. Nu tāpēc, ka ir jāatsakās. Latvijas sabiedrības attieksmē pret trimdas latviešiem ir daudz stereotipu, bet tas nenozīmē, ka šos stereotipus premjera līmeņa amatpersona var vienkārši ignorēt, jo, tā teikt, es taču zinu, kā ir patiesībā. Spriežot pēc viņa oficiālā CV, Kariņa izglītība saistīta ar lingvistiku, valodas datorizēšanas jautājumiem. Tas šo to izskaidro.

Reklāma
Reklāma

Bet tad Ph.D. Kariņam var atgādināt, ka kognitīvās zinātnes mūsdienās strādā ne tikai ar matemātiskās loģikas metodēm un modeļiem; tās, pētot cilvēka uztveri, ņem vērā arī apkārtējo vidi visā tās daudzšķautņainībā. Atgriežoties pie teksta iesākumā minētās pašdistancēšanās – racionālais modelis tiešām saka, ka pieaugušiem cilvēkiem ir katram jāatbild par sevi, ka pat komandā viens tās loceklis nav atbildīgs par sava pilngadību sasnieguša kolēģa izdarībām utt. Politikā tā ir reti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.