Jo vieglāka maltīte, jo vieglāka pašsajūta 0
Protams, pēc ēdienreizes, kurā ēsta gaļa vai zivs ar svaigiem salātiem vai tikai kartupeļi ar salātiem, ir daudz vieglāka pašsajūta un mazāk velk uz pēcpusdienas snaudu. Pēc ēšanas būtiski uzlabojas kuņģa apasiņošana. Tas notiek uz galvas smadzeņu rēķina, kas pēc ēšanas tiek apasiņotas kūtrāk. Tādēļ pēc ēdienreizes kļūstam gurdeni un stiepjam roku pēc kafijas tases.
Te arī ir dalītā uztura pluss – jo vieglāka maltīte, jo ēdiens kuņģī drīzāk tiek samalts un nosūtīts tālāk uz divpadsmitpirkstu zarnu, ātrāk atjaunojas asiņu pieplūde smadzenēm un nejūtamies tik noguruši.
Vēl viena dalītā uztura priekšrocība – cilvēki ar lieko svaru sāk zaudēt kilogramus. Tam gan ir sakars nevis ar gaļas un kartupeļu atsevišķu ēšanu, bet gan ar kaloriju daudzumu. Dalītajā ēdienreizē cilvēks parasti apēd mazāk kaloriju, jo vismaz pusi šķīvja veido kalorijām nabadzīgie, bet minerālvielām un vitamīniem bagātie dārzeņi. Ja to vietā būtu četri kartupeļi, kaloriju būtu vismaz divreiz vairāk plus vēl kāda krējuma karote vai mērce, kas vēl vairāk paaugstinātu kaloriju daudzumu.
Vakariņu laiks
Vakariņas ir vienīgais laiks, kad dalītajam uzturam ir reāls zinātnisks pamatojums. Vakarpusē vai satumstot cilvēka organismam ogļhidrāti nav nepieciešami. Ar ogļhidrātiem bagātie produkti – kartupeļi, griķi, rīsi, makaroni – veicina enerģijas pieplūdi organismam, tāpēc vairāk vajadzīgi dienas pirmajā pusē. Saulei rietot, šie produkti mēdz uzkrāt liekos taukus, ja vien nav smagas fiziskās slodzes. Tas attiecas arī uz augļiem un augļu sulu lietošanu – augļu cukura fruktozes galaprodukts ir tauki, un dienas tumšajā ciklā it sevišķi intensīvi no fruktozes tiek sintezēti tauki. Ideālās vakariņas būtu olbaltumvielām bagāti produkti ar dārzeņiem. Tā varētu būt gaļa, biezpiens, mājas siers, olas, kas papildinātas ar dāsnu dārzeņu porciju.
Cikos vajadzētu būt pēdējai dienas ēdienreizei? Vasarā tā varētu būt vēlāk, ziemā – agrāk, tad jābeidz ēst, iestājoties tumsai. Tieši elektrība lielā mērā ir sabojājusi mūsu ēšanas paradumus un veselību. Agrāk cilvēks ēda saskaņā ar tumsas un gaismas ciklu. Bez elektrības vēla ēšana nebija iespējama. Darbošanās virtuvē sākās līdz ar saules lēktu, lai visu nepieciešamo paspētu sagatavot. Mākslīgā apgaismojuma ietekmē vakariņu ēšana ievilkās arvien vēlākā vakarā.
Cik biežām jābūt ēdienreizēm? Šajā ziņā nebūs viena likuma un vienas taisnības visiem. Pauzēm noteikti jābūt, jo starp ēdienreizēm organismā norisinās process, ko varētu pielīdzināt rūpīgai apkopējai – tā satīra organismu, kamēr gremošanas trakts ir tukšs. Šis process nav iespējams, ja visu laiku kaut kas tiek uzkosts.
Pētījumos salīdzinot ēdājus, kas to dara bieži un kas – reti, secināts: biežāka ēšana mazina zema blīvuma jeb sliktā holesterīna līmeni, kopējo holesterīna līmeni un insulīnu. Tas labvēlīgi ietekmē sirds veselību, ķermeņa masu. Tāpat bieža ēšana palīdz labāk kontrolēt izsalkumu un sportistiem veicina lielāku muskuļu masu. Tiem, kuri grib vājēt, bieža ēšana gan nebūs risinājums – tā nepaaugstina vielmaiņu.
