Dalītais īpašums iestrēgst Saeimas durvīs 8
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nezina, ko iesākt ar Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu.
Kaut arī Saeimas Juridiskās komisijas un Mājokļu jautājumu apakškomisijas deputāti atbalsta šī likumprojekta skatīšanu pirmajā lasījumā, vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs (“Vienotība”) pat ierosināja nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai vai nosūtīt atpakaļ Tieslietu ministrijai. Galu galā deputāti vienojās vien par to, ka likumprojektu vēl pilnīgi “nenoraks”, bet kopā ar Juridiskās komisijas deputātiem izveidos kārtējo darba grupu, kura turpinās pētīt likumprojektā piedāvāto atrisinājumu dalītā īpašuma problēmai.
Šis likumprojekts, kuru Tieslietu ministrijā slīpē un pucē jau piekto gadu pēc kārtas, piedāvā izbeigt šos dalītos īpašumus, no 2020. gada dzīvokļu īpašniekiem ļaujot izpirkt zemi zem namiem par zemes kadastrālās vērtības reizinājumu ar koeficientu 1,18. Lēmums par zemes izpirkšanu būtu pieņemts un zemes īpašnieks nevarētu neko iebilst, ja par to nobalsotu vairāk nekā puse nama iedzīvotāju. Pārējiem iespējas izpirkt zemi saglabātos vēl desmit gadus. Reizē apķīlātu dzīvokli, kura īpašnieks nebūs samaksājis savu daļu, par labu zemes īpašniekam kā nodrošinājumu prasījumam.
Vakar komisijas sēdē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) atzina deputātiem, ka ideāla atrisinājuma šai problēmai neesot, iespējams vienīgi kompromiss starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem, komercbankām, pašvaldībām un valsti.
“Vai dzīvokļu īpašniekiem būs nauda, par ko izpirkt zemi?” bažas tieslietu ministram pauda deputāts Māris Kučinskis (ZZS). “Jau pašlaik liela daļa iedzīvotāju nespēj piedalīties savu namu atjaunošanā, kaut arī daļa izdevumu viņiem tiek segta par ERAF un valsts naudu. Vai šajos apstākļos var cerēt, ka viņi atsauksies zemes izpirkšanai?”
Dzintars Rasnačs atzīst, ka iedzīvotāju vājā līdzdalība namu atjaunošanā liecina, ka naudas trūkums daudziem patiešām varētu būt šķērslis, lai izpirktu zemi. Taču valstij nekad nebūšot to aptuveni 200 miljonu eiro, kas būtu nepieciešami zemes izpirkšanai. Bet reizē gan piebilst, ka bez valsts un vietējo pašvaldību atbalsta iedzīvotājiem pašiem šāda zemes izpirkšana nebūšot pa spēkam. Tieslietu ministrijā pašlaik prognozē, ka zemi, visticamāk, spētu izpirkt 35% to dzīvokļu īpašnieku, kuru nami uzcelti uz citiem īpašniekiem piederošas zemes.
Uzziņa
Latvijā pavisam ir 285 849 ēkas un būvjes, kas atrodas uz 94 254 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem.
Uz 7354 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem uzcelti 3677 daudzdzīvokļu nami ar 110 970 dzīvokļiem, aptuveni trešdaļa – Rīgā.
Pēc Valsts zemes dienesta datiem, 7354 citiem īpašniekiem piederošas zemes īpašumu kadastrālā vērtība pašlaik ir no 130 līdz 180 miljoniem eiro, savukārt tirgus vērtība – no 173 līdz 240 miljoniem eiro.
