Dalītā īpašumā nodoklis jāmaksā zemes īpašniekam 2
Vakar otrajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, Saeima mēģināja rast atrisinājumu tā sauktajiem dalītajiem īpašumiem, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet uz tās uzceltie dzīvojamie nami – citiem.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sagatavotie grozījumi paredz, pirmkārt, pārmērot samazināt dzīvojamiem namiem nepieciešamās zemes platības. Otrkārt, svītrot no likuma namu iedzīvotājiem uzlikto pienākumu zemes īpašnieka vietā maksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
Kā zināms, pašlaik šo namu iedzīvotāji spiesti piespiedu kārtā nomāt šo zemi no īpašnieka, maksājot par nomu 6% no zemes kadastrālās vērtības, papildus vēl nekustamā īpašuma nodokli par zemi – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības un nodokli par viņiem piederošajiem dzīvokļiem – 0,2 līdz 0,6% no dzīvokļu kadastrālās vērtības. Tā kā starpnieki šiem maksājumiem ir namu pārvaldes, tās vēl noplēš 7 līdz 10% par rēķinu sagatavošanu, turklāt iedzīvotājiem piesūtītos rēķinus apliek ar 21% pievienotās vērtības nodokli.
Pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Viktors Valainis spriež, ka, samazinot namiem reāli nepieciešamo zemes platību un neliekot maksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi, namu iedzīvotāju izdevumi būšot uz pusi mazāki nekā pašlaik.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņas centrs”) atzīst, ka ar likumu noteiktā zemes piespiedu noma pārvērtusies par ļoti ienesīgu peļņas avotu zemes īpašniekiem. Turklāt, tiklīdz zeme zem namiem tiek pārdota citam īpašniekam, Valsts zemes dienests paceļ tās kadastrālo vērtību. Iznākumā namu iedzīvotājiem ik gadu pieaug izdevumi par tā saukto zemes piespiedu nomu un par zemi maksājamo nodokli. Viņaprāt, valdībai jāsagatavo priekšlikumi, kā beidzot pilnīgi izbeigt šo dalīto īpašumu absurdu. Otrkārt, radikāli jāpārskata mājokļu politika, kas pašlaik izkaisīta 15 likumos un 30 Ministru kabineta noteikumos. Arī Viktors Valainis uzskata, ka dalīto īpašumu izbeigšana jāparedz atsevišķā likumā.
Tieslietu ministrijā šāds Dalītā īpašuma likumprojekts jau sen sagatavots. Tas paredz izbeigt dalīto īpašumu pastāvēšanu, dodot tiesības namu iedzīvotājiem izpirkt zemi. Jau pirms krietna laika ministrija ierosināja izsvītrot no likuma dzīvokļu īpašniekiem uzlikto pienākumu maksāt zemes nodokli zemes īpašnieku vietā. Taču, tā kā zemes īpašnieku pulkā ir gan bijušie Saeimas deputāti, bijušie ministri un citi ietekmīgi ļaudis, kuri nepavisam negrib atteikties no šīs lieliskās peļņas, likumprojekts nekust ne no vietas.
Savs dalītā īpašuma izbeigšanas plāns ir arī Saeimas deputātam Andrejam Elksniņam (“Saskaņas centrs”). Viņš ierosina uzlikt pienākumu privatizēto dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi līdz 2020. gada 31. decembrim. Izpirkšanai dzīvokļu īpašniekiem būtu tiesības saņemt bezprocentu aizdevumu valsts izraudzītā kredītiestādē. Ja tas netiktu izdarīts, tad līdz 2025. gada 31. decembrim šī zeme būtu jāizpērk vietējai pašvaldībai. Tomēr vakar Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (“Vienotība”) atzīst, ka deputāta A. Elksniņa plāns izskatoties skaisti. Bet esot jāšaubās, vai visi dzīvokļu īpašnieki gribēšot izpirkt zemi. Viņasprāt, tāpat esot apšaubāms, vai vietējām pašvaldībām atradīsies, pēc aptuvenām aplēsēm, pusotrs miljards latu, lai izpirktu šo zemi.
Uzziņa
* Valstī ir aptuveni 43 000 tādu īpašumu, kuros zemei ir viens, bet uz tās uzceltajam namam – otrs īpašnieks, tostarp ap 36 000 ir reģistrēti Zemesgrāmatā.
* No šo namu kopskaita aptuveni 7000 ir daudzstāvu dzīvojamie nami, tostarp 2700 ir Rīgā.
* Uz citiem īpašniekiem piederošās zemes uzceltajos 2700 namos ir 140 000 dzīvokļu.
* Ja pieņem, ka vienā dzīvoklī dzīvo vidēji trīs cilvēki, tad iznāk, ka piespiedu zemes nomas un zemes nodokļa slogs skar ap 420 000 rīdzinieku jeb vairāk nekā pusi no galvaspilsētas iedzīvotāju skaita.
