Dalīs naudu mazākumtautību organizācijām 3
Kultūras ministrija konkursā izraudzījusies “starpniekus”, kas sadalīs valsts budžeta apakšprogrammā “Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana” paredzēto naudu – 140 000 eiro.
Kurzemē naudu dalīs Kurzemes NVO atbalsta fonds, Vidzemē – Vidzemes novada fonds, Zemgalē – Zemgales NVO atbalsta fonds; Latgalē – biedrība “3×3”, Rīgā – Kopienu iniciatīvu fonds un Latvijas pilsoniskā alianse.
Kurzemes NVO atbalsta centra direktore Inese Siliņa stāsta, ka tagad viņas centrs, kuram būs jāizvērtē projekti un jāizlemj, kam dot naudu un kam ne, “iejutīsies valsts pārvaldes ādā”. Konkursa nolikums paredz, ka vienam projektam varēs piešķirt ne vairāk par 3000 eiro, bet I. Siliņa spriež, ka labāk kaut ar nelielu finansējumu atbalstīt vairāk organizāciju, tāpēc viņas reģionā vienam atvēlamā maksimālā summa būs tikai 1500 eiro.
No piešķirtā finansējuma 7000 eiro katrā reģionā (tātad kopumā 35 000) tiks doti konkrēti mazākumtautību biedrībām identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanai, radošo kolektīvu atbalstam, starpkultūru dialogam, kas vērsts uz savstarpējas izpratnes veidošanu un stereotipu mazināšanu, un tamlīdzīgiem mērķiem.
Organizācijas varēs pieteikties arī uz to naudu, kas paredzēta visu biedrību atbalstam, un tie ir vēl 15 000 eiro katrā reģionā. Uz to gan paredzama daudz sīvāka konkurence, jo, pēc pagājušā gada datiem, Kurzemē darbojas 2258 nevalstiskās organizācijas, Vidzemē – 1498, Latgalē – 1585, Zemgalē – 1441, Rīgā – 7813 un Rīgas reģionā – 2953.
Par pieteikšanos projektiem domā “Koalīcijā mazākumtautību NVO politiskajai līdzdalībai” apvienojušās 11 biedrības, toskait Jelgavas baltkrievu biedrība “Ļanok”, Jēkabpils poļu biedrība “Rodacy”, slāvu biedrība “Uzori” no Līvāniem, Jēkabpils ukraiņu biedrība “Javir” u. c. Pati “koalīcija” ir tapusi pērn maijā cita – Sabiedrības integrācijas – fonda finansēta projekta ietvaros. Jēkabpils Izglītības iniciatīvu centra projektu vadītāja Kristīne Liepiņa ir gandarīta, ka izdevies pulcināt kopā valstij lojālas mazākumtautību biedrības. “Galvenais mērķis tām ir saglabāt savu nacionālo kultūru, un tas ir saprotams. Taču mēs vēlējāmies, lai mazākumtautību organizācijas savstarpēji sadarbojas, vairāk uzzina cita par citu un iesaistās arī pašvaldības vai valsts veidotos NVO līdzdalības mehānismos.”
K. Liepiņa vērtē, ka NVO bijis grūti iekustināt uz sadarbību. To pārstāvjiem politika nepatīk, jo viņi redz negatīvos piemērus – citas organizācijas, kuru līderi, realizējot savus politiskos mērķus, skaļi kliedz par “mazākumtautību tiesībām”. Un tāpēc valstij lojālo mazākumtautību organizāciju biedri, negribēdami, lai viņus asociē ar tādiem ļaudīm, labāk izvēloties klusēt. “Bet klusējot it kā paužam atbalstu tam kliedzošajam mazākumam,” spriež K. Liepiņa. Tieši tāpēc svarīgi ir stiprināt tās nevalstiskās organizācijas, kas ciena Latvijas valsti un tās vērtības.
