Dāliju liesmās. Ciemos krāsainākajā dārzā Nevejas ciemā pie kolekcionāra Dzintara Bumbiera 2
Viens no Latvijas krāsainākajiem dāliju dārziem ir Nevejas ciema zemnieku saimniecībā “Līdumiņi”, kur zied pāri par 900 dāliju šķirņu. Kolekcija veidota vairāk nekā divdesmit gadu garumā, šo skaistumu aprūpē un pārzina Dzintars Bumbiers. Viņš atzīst, ka aizraušanos ar dālijām – mīlestību pret šiem krāšņajiem ziediem – mantojis no mātes dāliju kolekcionāres un selekcionāres Ritas Bumbieres. Patlaban dārzā zied arī 17 viņas radītās šķirnes.
Dāliju liesmas līdz oktobrim
Dāliju dārzs aizņem 0,2 hektārus. No rudens salnām un vējiem to aizsargā pašu stādītais, cirptais egļu dzīvžogs. Katru gadu ziedēšanas laikā “Līdumiņos” sabrauc ekskursanti no malu malām, lai priecātos par puķu krāšņumu. Dundadznieks, stāstot par to, kā šīs puķes kļuvušas viņam tik tuvas, atzīst: – Es esmu uzaudzis ar dālijām, mammai tās ļoti patika, un mums pie mājas vienmēr bija skaistas dāliju dobes. Tagad mēģinu mātes kolekciju saglabāt.
Pirmie dāliju ziedi “Līdumiņu” dārzu rotā jau jūlijā, bet krāšņākā un bagātākā ziedēšana ir augustā, septembrī. Dālijas zied vēl ilgāk – visu oktobri, ja rudeņos, kad gaidāmas pirmās salnas, dārza malā kurina 3–4 ugunskurus. Parasti ar dūmošanu izdodas augus nosargāt, un skaistuma mīļotāji var ilgāk priecāties par puķēm.
Lai glabātos nevainojami
– Gumiem bīstama ir sasalšana. Ja pārsteidz sniegs, allaž jādomā, ko darīt tālāk – gaidīt un cerēt, ka nokusīs, vai izrakt. Ja ir nedaudz dāliju, var nogriezt apsalušos lakstus, kādas divas nedēļas gumus paturēt zemē, lai nobriest un tos vieglāk izrakt. Nav jāuztraucas, jo gumi glabāsies labi. Savukārt vēlos rudeņos, kad augsnē ir liels mitrums, nosalušie augi noteikti uzreiz jāizrok, citādi gumi pārmērīgi uzsūks ūdeni un neglabāsies, – pieredzē dalās Dzintars. – Mani novērojumi dabā liecina, ka šogad ziema mūs pārsteigs agri un būs barga, ar biezu sniega kārtu.
Audzētājs iesaka gumus rakt ar izturīgām dārza dakšām, jo ar tām var izcelt nesadalījušos gumus. Lakstus pirms tam viņš nogriež līdz ar zemi. Rokot svarīgi ir dakšas iedurt zemē pareizā slīpumā un apmēram 20 cm attālumā no stublāja. Durot pārāk tuvu, gumi tiek stipri bojāti. Ceru rok, ceļot uz augšu ar dakšām. Ja cers ir sevišķi ražens un vienā paņēmienā negrib padoties, jāmēģina celt no dažādām pusēm. Dundadzniekam viena stāda izrakšana parasti aizņem nepilnu minūti. Kad dāliju ceri ir dabūti laukā no zemes, no tiem nopurina augsni. Nedrīkst gumus dauzīt, jo tie ir ļoti jutīgi, viegli lūst, un tad var sabojāt sakņu kakliņu ar pumpuru zonu. Rakšanai Dzintars iesaka izvēlēties saulainu dienu (+10…+15 °C), jo rudens saulē gumi labi apžūst jau pāris stundās un neapdeg. No augsnes attīrītajam ceram nogriež stublāja atlikušo daļu, atstājot virs pumpuru joslas līdz 5 cm garu gabaliņu. Tad izgriež visus gumus, kas sākuši pūt. Parasti tie ir vecie iepriekšējo gadu gumi.
Dāliju kolekcionārs savas mīlules uzglabā nedalītas, jo tad ceri paši sevi sargā gan no liekā mitruma, gan pārāk lielas izžūšanas. Saliek kastītēs un novieto noliktavā, kur ir krāsns. Gumi vislabāk glabājas +7 °C temperatūrā. Ja ziemā gaisa temperatūra sāk noslīdēt zem nulles, telpu sāk kurināt. Tad temperatūra uz 2–3 stundām uzkāpj līdz +10…+20 °C (tas atkarīgs no malkas veida), un kastītes ar gumiem jāpārceļ uz citu vietu tālāk no krāsns.
