Dalībvalstu līderi vienojušies par ES amatu sadali, Latvijas premjers apmierināts 3
Pēc trīs dienas ilgušajām mokošajām sarunām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdien beidzot panākuši vienošanos par bloka augstāko amatu sadali.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tviterī paziņojis, ka dalībvalstu līderi uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).
Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.
Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP).
Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.
Sociālistu frakcijas priekšsēdētāja Irati Garsija jau atzinusi, ka Leienas izvirzīšana ir “liela vilšanās”.
60 gadu vecā Leiena pēdējos 14 gadus ir bijusi ministre Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdībā. Viņa aizstāv ciešāku ES integrāciju un aicinājusi veidot “Eiropas Savienotās Valstis”.
Saskaņā ar panākto vienošanos uz ES ārlietu dienesta vadītāju amatu izvirzīts sociālistu pārstāvis un pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.
Savukārt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda izvirzīta uz Eiropas Centrālās bankas vadītāja amatu.
Viņa jau paziņojusi, ka “uz laiku” atkāpjas no sava pašreizējā amata, kurā atrodas kopš 2011.gada.
EP apstiprinājums nepieciešams visiem amatiem, izņemot Eiropadomes prezidenta kandidātam.
Ja EP apstiprinās kandidatūras, Leiena EK prezidenta amatā stāsies 1.novembrī – dienu pēc pašreizējā termiņa, kurā Lielbritānijai būtu jāizstājas no ES.
Abi Lielbritānijas premjera amata kandidāti ir solījuši, ka breksits oktobra beigās notiks neatkarīgi no tā, vai būs panākta izstāšanās vienošanās, tādēļ jaunā EK sastāva pirmais uzdevums varētu būt vadīt bloku pēc Lielbritānijas izstāšanās bez vienošanās par tālākām abu pušu attiecībām.
Leienas kandidatūru atbalsta Francijas prezidenta Emanuels Makrons, kā arī Višegrādas grupa – Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija -, kas asi iebilda pret sociālistu kandidāta Fransa Timmermansa, kas pašlaik ir EK viceprezidents, virzīšanu.
Višegrādas grupa un Itālija iebilda pret Timmermansa maigo migrācijas politiku, savukārt citas valstis, tostarp Latvija, Īrija un Horvātija, iebilda pret Timmermansa virzīšanu, jo uzskatīja, ka nav uzklausīts to viedoklis, kad nedēļas nogalē Osakā notikušajā G20 valstu samitā Francijas un Vācijas līderi vienojās par plānu augstāko ES amatu sadalei.
Maija beigās ievēlētais Eiropas Parlamenta sastāvs ir sadrumstalots, tādēļ sarunas par amatu sadali ir sarežģītas.
EPP joprojām ir lielākā frakcija jaunajā EP sasaukumā, tomēr tai vairs nav vairākuma, kāds bija iepriekš.
Liberāļi, kuru vidū ir arī Makrona atbalstītāji, un zaļie palielinājuši savu ietekmi uz lēmumiem par kandidātiem uz augstākajiem amatiem blokā, jo EP vēlēšanu rezultāti liecina, ka šiem spēkiem būtiski audzis vēlētāju atbalsts.
ES augstāko amatu kandidātu izvēle ne vienmēr ir bijusi vienkārša. Pēc iepriekšējām EP vēlēšanām 2014.gadā bija nepieciešami trīs samiti, lai vienotos par amatu sadali.
Tusks: ES jaunie līderi nemainīs bloka pozīciju breksita vienošanās jautājumā
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdien pauda “pilnīgu pārliecību”, ka bloka jaunie līderi nemainīs breksita sarunu kursu un nepiekāpsies attiecībā uz vienošanos, kas ar Lielbritāniju panākta par tās izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Pēc tam, kad ES līderi otrdien vienojās Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam oficiāli izvirzīt pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP), Tusks brīdināja Lielbritāniju, ka līderu nomaiņa blokā nenozīmē pieejas breksita maiņu.
“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka attiecībā uz izstāšanās vienošanos un mūsu gatavību runāt par nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju mūsu institūciju jaunie līderi būs tikpat konsekventi, cik mēs esam pašlaik,” sacīja Tusks.
Abi Lielbritānijas premjera amata kandidāti – Boriss Džonsons un Džeremijs Hants – ir solījuši, ka breksits oktobra beigās notiks neatkarīgi no tā, vai būs panākta izstāšanās vienošanās, tādēļ jaunā EK sastāva pirmais uzdevums varētu būt vadīt bloku pēc Lielbritānijas izstāšanās bez vienošanās par tālākām abu pušu attiecībām.
Gan Hants, gan Džonsons, kas sacenšas, lai kļūtu par Terēzas Mejas pēcteci Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera un premjera amatā, pauduši vēlmi no jauna runāt ar ES par izstāšanās līgumu.
ES līderi līdz šim ir uzstājuši, ka ar Meju panāktā vienošanās ir labākais iespējamais risinājums un jaunas sarunas par izstāšanās līgumu nenotiks.
Kariņš: Leienas kandidatūra EK prezidenta amatam ir laba izvēle
Vācijas aizsardzības ministres, centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) pārstāves Urzulas fon der Leienas kandidatūra Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam ir laba izvēle, kas stiprinās Eiropu, otrdienas vakarā Eiropadomē panākto vienošanos EK prezidenta amatam virzīt Leienu komentēja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc ES līderu samita premjers telefonintervijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka Leiena stingri iestājas “par Baltijas valstu suverenitāti, aizsardzību, par sadarbību ar NATO un transatlantisko sadarbību, kas ir vitāli svarīgi mūsu valsts drošībai”.
Turpretim sociāldemokrātu vadošā kandidāta, pašreizējā EK viceprezidenta Fransa Timmermansa nonākšana EK prezidenta amatā, kā tas izrietēja no Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska sākotnējā ierosinājuma, faktiski sašķeltu Eiropu, uzskata Kariņš.
“No visiem variantiem, kas tika pārrunāti, šis [Leienas virzīšana uz EK prezidenta amatu] ir nesalīdzināmi labāks variants,” aģentūrai LETA teica premjers, uzsverot, ka Vācijas aizsardzības ministres kandidatūra nāks par labu gan reģiona drošībai, gan Eiropas vienotībai.
Ministru prezidents atzina, ka vēl pirmdienas vakarā sarunas par amatu sadalījumu likušās pilnīgi bezcerīgas, bet nepilnas diennakts laikā starp dalībvalstu vadītājiem panākts būtisks progress un vienprātība, par ko viņš ir ļoti gandarīts.
Pēc premjera domām, Vācijas aizsardzības ministres kandidatūra uz EK prezidenta amatu ir spēcīga, tomēr viņš atturējās izteikt prognozes par to, vai Leienas apstiprināšana EK prezidenta amatā Eiropas Parlamentā (EP) noritēs bez aizķeršanās.
ES līderu samitā panākto vienošanos par pretendentiem uz pārējiem bloka augstākajiem amatiem Kariņš pagaidām nevēloties detalizētāk vērtēt.
Merkele atturējās atbalstīt Leienas kandidatūru EK prezidenta amatam
Vācijas valdība ir atturējusies no pašreizējās valsts aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP), atbalstīšanas Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam.
Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka atturējās paust atbalstu Leienai, jo pret to iebilda sociāldemokrāti, kas ir Merkeles kristīgo demokrātu partneri tā dēvētajā Vācijas lielajā koalīcijā.
Tomēr Leiena saņēma pārējo 27 ES dalībvalstu atbalstu, un Merkele apsveica savas valdības ministri, kas varētu kļūt par pirmo sievieti EK prezidenta amatā.
Merkele arī norādīja uz to, ka partiju sarakstu kandidāti, kas piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nav iekļauti kandidātu paketē, kuru dalībvalstu līderi iesniegs apstiprināšanai Eiropas Parlamentā.
Vācijas kanclere paziņoja, ka šis jautājums ir jāizskata, piebilstot, ka dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam būs jārunā, kā izvairīties no tādas “nevēlamas situācijas” nākotnē.
Jau vēstīts, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere G20 samita kuluāros Osakā pagājušajā nedēļas nogalē panākuši savstarpēju vienošanos.
Saskaņā ar šo “suši darījumu” uz EK prezidenta amatu tiktu izvirzīts sociālistu vadošais kandidāts Franss Timmermanss, nevis Manfrēds Vēbers, kurš pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP), kas maijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.
Merkele dedzīgi atbalstīja Vēbera kandidatūru, bet pret Timmermansu iebilda Višegrādas grupa un vairākas citas dalībvalstis.
