Tirgotāji norāda uz lielajām izmaksām par depozītu automātu ierīkošanu 0
“Latvijai, mācoties no kaimiņvalstu piemēra un arī kļūdām, ir iespēja izveidot vienu no modernākajām un progresīvākajām depozītu sistēmām pasaulē. Labi pārdomāta depozītu sistēma spēj nodrošināt, ka atpakaļ otrreizējai pārstrādei tiek savākti līdz pat 90% dzēriena taras,” uzsver biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.
Viņš cer, ka šī gada laikā Saeima pieņems nepieciešamos lēmumus, lai depozītu sistēma Latvijā tiktu ieviesta.
“Pašlaik diemžēl Latvijā lielāko daļu atkritumu apglabājam, bet tas ir pēdējais, ko vajadzētu darīt. Pārāk daudz atkritumu sadedzinām, jo mehāniskās šķirošanas līnijās un savādāk mēs radām materiālu, ko nevar īsti izmantot pārstrādei, bet kas ir piemērots dedzināšanai. Tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc kopumā ir jāpārskata atkritumu apsaimniekošanas sistēma,” piebilda J. Brizga.
“Zaļā brīvība” un Stokholmas vides institūts analizējuši depozītu sistēmu Latvijas kaimiņvalstīs, novērtējuši depozītu sistēmas ietekmi uz vidi, tās ieviešanas izmaksas, infrastruktūru un citus aspektus. Vides eksperti piedāvā Latvijā ieviest depozītu sistēmu, kas Valsts vides dienesta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā darbotos kā ražotāju un tirgotāju bezpeļņas organizācija.
“Ja Latvijā depozītu sistēma darbotos līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā un atpakaļ tiktu savākti 80% iepakojuma, ražotājiem tas izmaksātu apmēram 2,7 miljonus eiro gadā,” rēķina J. Brizga.
Latvijā par depozīta sistēmas ieviešanu un nepieciešamību diskutē jau daudzus gadus. Pērn Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti vienojās aicināt parlamentu lemt par darba turpināšanu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem.
“Šis jautājums ir novilcināts vairākus gadus, tādēļ to vairs nevar atlikt, un depozīta sistēma ir jāievieš gada laikā,” uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).
“No vienas puses, emocionāli var būt nepatīkami apzināties, ka Igaunija un Lietuva mūs ir apsteigusi. No otras – mums ir lieliska iespēja mācīties no viņu pieredzes un pieļautajām kļūdām. Mums nebūtu jāizmanto novecojušas tehnoloģijas. Latvijai jārāda priekšzīme, ieviešot inovatīvu risinājumu, kuru pārņemtu arī citās valstīs, tādējādi izveidojot ne tikai visefektīvāko depozīta sistēmu Eiropā, bet arī radot eksportspējīgu produktu,” piebilda deputāts.
Iepakojuma depozītu sistēmu Latvijā plānots piemērot ūdens, bezalkoholisko dzērienu, alus, kā arī dzērienu ar zemu alkohola saturu PET pudeļu, stikla un metāla iepakojumiem. Depozīta sistēmā, iegādājoties dzērienu, pircējs samaksā papildu maksu – depozītu, ko viņš saņem atpakaļ, izlietoto iepakojumu atstājot pie tirgotāja.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja (“Vai tukšās pudeles vairs apkārt nemētāsies?”, 2018.10.01.), ka VARAM izstrādātais depozītu sistēmas projekts paredz, ka virkne preču veikalā varētu kļūt par 14–15 centiem dārgāka. Bet, nododot tukšās skārdenes un pudeles taras pieņemšanas punktā vai automātā, atpakaļ saņemt varēs tikai 10 centus. Turklāt neizpratni raisa arī, kas notiks ar līdzšinējo dalītas atkritumu vākšanas sistēmu, tā sauktajiem konteineriem.
Vārdos atkritumus šķiro teju katrs
J. Brizga Latvijas depozītu sistēmā piedāvā iekļaut gan PET un stikla pudeles, gan skārdenes. Tāpat laika gaitā Latvija varētu apsvērt depozītu sistēmā ietvert arī daudzslāņu kartona iesaiņojumus, piemēram, tetrapakas.
“Mēs rekomendējam sistēmu attiecināt uz plašu iepakojumu klāstu, kuru vidū ir bezalkoholiskie dzērieni, ūdens, alus, alkoholiskie dzērieni, sula, sulu koncentrāti un nektāri. Latvijas sistēmā būtu jāiekļauj arī Lietuvas un Igaunijas sistēmās esošie un plānotie iepakojumi, piemēram, alkohola pudeles. Arī depozītu sistēmas likmei jābūt pēc iespējas līdzīgākai tai, kāda šobrīd ir Lietuvā un Igaunijā, kas ir 10 centi. Ekonomiskais stimuls dzērienu taru nodot atpakaļ ir ļoti būtisks un motivē visu sabiedrību, arī tos cilvēkus, kuri ikdienā par vidi nedomā un atkritumus nešķiro,” skaidro “Zaļās brīvības” vadītājs.
Aprēķini liecinot, ka
Latvijai optimāls taras automātu skaits būtu robežās no 750 līdz 850, un tiem jābūt izvietotiem patērētājiem ērtā vietā: veikalos vai to tiešā tuvumā, piemēram, stāvlaukumos.
“Pozitīvi, protams, ka Latvijas iedzīvotāji rada mazāk atkritumu, arī plastmasas atkritumu, nekā vidējais eiropietis. Tā ir mūsu priekšrocība. Lai gan no ekonomiskā viedokļa tas ir bremzējošs faktors – jo vairāk atkritumu, jo lētāk tos savākt un pārstrādāt, jo mazāk – jo šis process ir dārgāks. Depozītu sistēma nodrošinātu, ka atkārtotai lietošanai un pārtikas iepakošanai atpakaļ tiek savāktas daudz tīrākas izejvielas nekā atkritumu dalītās savākšanas sistēmā vai mehāniskās šķirošanas līnijas atkritumu poligonos,” piebilst J. Brizga.
Viņš norāda, ka Eiropas Savienības jaunais plastmasas regulējums paredz, ka 2025. gadā jāsavāc atsevišķi un jāpārstrādā 77% PET pudeles, bet 2029. gadā jau 90%. Tāpat no 2021. gada jāpaplašina ražotāju atbildības sistēma, liekot ražotājam uzņemties atbildību arī par atkritumu savākšanu dabā. “Latvijas iedzīvotāju praktiskā rīcība atpaliek no vides apziņas,” norāda Brizga. Proti, cilvēki zina, kāpēc jāšķiro atkritumi, un atbalsta to, taču diezgan maz cilvēku to arī dara. Viens no atkritumu nešķirošanas cēloņiem ir infrastruktūras trūkums.
Rosina izvērtēt alternatīvas un lētākas iespējas
Latvijas Tirdzniecības institūta eksperts Staņislavs Blankenfelds savukārt uzskata, ka tuvāko piecu gadu laikā plastmasas pudeļu skaits Latvijas tirgū samazināsies pieckārt. Tāpēc ekspertu izbrīna Saeimas deputāta J. Vitenberga paustais par plastmasas depozīta sistēmas ilglaicīgumu. Eksperts uzsver, ka likumdevējiem būtu rūpīgāk jāiepazīstas ar plastmasas izplatības samazināšanas stratēģiju ES un jāuzklausa vietējo speciālistu viedoklis, nevis jāievieš novecojusi depozīta tehnoloģija un jāpakļaujas skandināvu depozīta automātu ražotāju lobijam, kuru interesēs ir uzspiest valstij citur nepieprasītu 70 miljonus vērtu “pasūtījumu” uz Latvijas patērētāju rēķina.
“Turpināsies revolucionāras izmaiņas produktu rūpnieciskajā iepakojumā, un plastmasu aizstās citi materiāli, tostarp stikls, kartons un citi dabai draudzīgāki kompozītmateriāli. Tā, piemēram, “Coca-Cola” jau ieviesusi dzērienu pudeles no ledus, savukārt luksusa klases “Clicquot” šampanieti pilda arī kartona pudelēs,” piebilst Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Viņa aprēķini liecina – lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu, nepieciešami 3000 depozīta automātu, kuri tirgotājiem varētu izmaksāt 78 miljonus eiro. “Ir laikus jādomā par alternatīva šķirošanas veida piedāvāšanu Latvijas reģionos, jo, ņemot vērā apmeklētāju skaitu mazajos lauku veikalos, depozīta automātu izvietošana Latvijas reģionos var būt pārāk dārga.” Lielākās izmaksas veidos tieši iepakojuma savākšanas automātu iegāde un uzstādīšana tirdzniecības vietās, kā arī atsevišķu šķirošanas līniju izveide katrā tirdzniecības vietā.
Latvijas Tirgotāju asociācija aicina piedāvāt šķirošanas alternatīvu arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri produktus iegādājas, piemēram, autoveikalos, neapmeklējot tirdzniecības vietas klātienē, lai nerastos situācija, ka nav iespējas atgūt iemaksāto depozītu par dzēriena pudeli.
Vienlaikus vairākas sistēmas
Igaunijā depozīta sistēma darbojas kopš 2005. gada, bet Lietuvā – kopš 2016. gada. Kopš sistēmas ieviešanas Igaunijā savākti jau 3,7 miljardi depozīta iepakojumu, zināja teikt Igaunijas depozīta sistēmas operatora “Eesti Pandipakend” pārstāvis Kaupo Karba.
Depozīta sistēma Lietuvā loģistikas ziņā ir līdzīga depozīta sistēmai Igaunijā, taču jaunāka un no sistēmas Igaunijā atšķiras ar to, ka sistēmā bija jāinvestē Lietuvas ražotājiem pašiem. Lietuvas speciālists uzsvēra, ka depozīta sistēma nav labāks izlietoto pārtikas produktu iepakojumu savākšanas veids par dalīto atkritumu savākšanu, bet gan vēl viens plastmasas atkritumu savākšanas veids. “Šīs abas metodes Lietuvā viena otru papildina, sniedzot ļoti labu rezultātu,” uzsver Lietuvas vides eksperts Rauno Rāls.
