Daļēji kompensēs izmaksu sadārdzinājumu energoresursu krīzē, bet uzņēmējiem ar to nepietiek 3
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, un tas paredz elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju juridiskām personām no šā gada 10. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim.
Šis risinājums valstij varētu izmaksāt aptuveni 123,58 miljonus eiro.
Jāatgādina, ka gadu iepriekš no oktobra līdz aprīlim sistēmas pakalpojuma maksa visām juridiskām personām ar PVN bija aptuveni 142,2 miljoni eiro. Šobrīd energoresursu cenu pieaugums ir dramatisks, un tas ietekmē visus uzņēmumus.
Jo īpaši asi to izjūt mazākie un vidējie ražotāji un energoietilpīgākās pārtikas apakšnozares, un mazākajiem pārtikas nozares ražotājiem valsts atbalsta saņemšana var būt pat izdzīvošanas jautājums.
Būtiski riski
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis, Politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris uzskata, ka šobrīd pats būtiskākais, lai tiktu nodrošināta 100% energoresursu pieejamība.
Gadījumā ja kādi no uzņēmumu darbībai nepieciešamajiem energoresursiem nav pieejami, var iestāties būtiskākais risks – uzņēmumu darba apturēšana. Vienlaikus skaidrs, ka uzņēmumu atbalstam jābūt pietiekami mērķētam, bet konkurenci nekropļojošam.
Tieši pagājušā gada izskaņā un šī gada pirmajos mēnešos īstenotais atbalsts OIK un sadales izmaksu segšanai no uzņēmēju puses bija labi novērtēts.
“Kā nozari pārstāvošā federācija lūdzam valdību turēt roku uz pulsa, un ir labi, ka Ekonomikas un Finanšu ministrijās notiek darbs pie atbalsta nosacījumu izveides. No pārtikas ražotāju puses būtu svarīgi turpināt jau iesāktos mehānismus, kuri tika pārbaudīti Covid-19 pandēmijas laikā.
OIK nepiemērošana apliecināja sevi kā efektīvs un jūtams atbalsts, kas ražotājiem samazināja tēriņu apjomus.
Šī atbalsta atjaunošana pašlaik būtu ļoti svarīga. Nozares priekšlikums ir pilnībā apturēt OIK maksājuma daļu elektrības rēķinos vismaz līdz 1. janvārim un sniegt šo atbalstu visiem ražotājiem un eksportētājiem,” skaidroja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Prasa mazākus nodokļus
Gāzes cenas ietekmē praktiski visus ražotājus – gan mazos, gan lielos. Katrs gadījums ir atšķirīgs, taču ir jāmeklē kādi risinājumi arī gāzes cenu kāpuma ietekmes mazināšanai.
I. Šure domā, ka, visticamāk, ir iespējams rast universālu risinājumu vai shēmu, lai efektīvi palīdzētu visām ražotāju grupām. Arī akcīzes nodokļa degvielai pārskatīšana būtu pozitīva ražotājiem, jo tā samazinātu loģistikas un citas ar to saistītās izmaksas.
Te jāatgādina, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Latvijā ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas ražotāji atrodas vienotā tirgū, tāpēc būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar kaimiņvalstu ražotājiem.
Tāpat pārtikas nozares vadība joprojām uzskata, ka ir jāsamazina PVN likme pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem – maizei, pienam, biezpienam, krējumam, olām, sviestam, gaļai, zivīm, par ko runāts jau gadiem.
LPUF vadītāja uzskata, ka šī ir valsts gadiem neizmantotā iespēja. Samazinot PVN, vienlaikus tiktu atbalstīti Latvijas ražotāji, ceļot viņu konkurētspēju, un arī samazinātu pārtikas cenu kāpumu, tādējādi saglabājot iedzīvotāju pirktspēju un mazinot spiedienu uz darba devējiem celt darbaspēka algas.
Līdz šim Finanšu ministrija ir iebildusi, ka samazinātā PVN likme nav labākais fiskālais instruments, jo radīs zaudējumus valsts budžetam.
Pašlaik augstas inflācijas apstākļos valsts budžeta kase pildās daudz straujāk, nekā bija paredzēts, ieņēmumi no PVN ripo valsts kasē katru dienu, un tagad visi apstākļi ir tādi, ka šis ir pēdējais brīdis, kad beidzot spert šo soli – palīdzēt uzņēmējiem un palīdzēt iedzīvotājiem.
Jāpiebilst, ka koalīcija konceptuāli vienojusies par kopumā apmēram 200 miljonu eiro atbalstu uzņēmumiem energoresursu cenu pieauguma dēļ.
Tostarp paredzēts atbalsts aptuveni 250 energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, sadales sistēmas maksas kompensēšana elektroenerģijai, kā arī pilnīga atteikšanās no OIK likmes.
