Ministra padomnieks Dālderis – kāda būs nodokļu reforma un vai tā vispār būs 1
Nē, šī nebūs reforma, sarunas laikā vairākkārt uzsvēra finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (“JV”): “Mēs pārskatīsim nodokļu pamatnostādnes.” Intervijā mēģināju noskaidrot, vai tikai pārskatīšana nebūs revolucionārāka par iepriekšējo reformu.
Pērn valdības vadītājs Krišjānis Kariņš solīja uzreiz pēc budžeta pieņemšanas ķerties pie nodokļu pārskatīšanas. Kā tas ir sākts?
I. Dālderis: Tieši tā – nākamajā nedēļā pēc budžeta apstiprināšanas Ata Zakatistova vadītajā darba grupā jau sprieda par darāmo. Partijām jau pirms Saeimas vēlēšanām bija vēlme kaut ko mainīt nodokļu politikā. Dzirdējām dažādus piedāvājumus, dažādus solījumus dažādiem nodokļiem. Un uzreiz. Taču premjera uzstādījums bija: ja kaut ko mainīsim, tad tikai no 2021. gada.
Tas tika noteikts, lai izvairītos no liekām jukām vai respektējot iepriekšējās valdības uzņēmējiem dotos solījumus nekustināt nodokļu likmes vismaz trīs gadus?
Vairāk gan otrais. Četros Saeimas gados to var darīt tikai vienreiz. Turklāt jādod laiks iepriekš pieņemtajai reformai parādīt, kas tad īsti mainījies. Vasarā Ata Zakatistova vadītā darba grupa tikās reizes divdesmit, lai apspriestu visus nodokļu veidus, un esmu pārsteigts, ka izdevās noturēties, neko nemainot šā gada budžetā. Bet bija svētīgi ar partneriem izrunāt neskaidros jautājumus.
Tagad līdz aprīļa beigām šajā darba grupā, Saeimas nodokļu apakškomisijā, paralēli ar sociālajiem partneriem jāvienojas par nodokļu politikas pamatnostādnēm. Ja būs nepieciešamas kādas izmaiņas, tad līdz Jāņiem Saeimā jāpaspēj pieņemt. Jābūt vismaz pusgadam laika, lai spētu sagatavoties izmaiņām.
Iepriekšējās reformas mērķis bija gan mazināt nevienlīdzību, gan veicināt tautsaimniecības attīstību. Nesanāca īsti nedz viens, nedz otrs. Latvijas Banka ekspertu grupā par nevienlīdzības mazināšanu publiski uzdeva jautājumu: ja maina nodokļus, kāds mērķis ir tagad?
Finanšu ministrija un arī mana partija “Jaunā Vienotība” nenāk klajā ar savu redzējumu, bet apkopo citu partiju iniciatīvas, kuras mēģinām salikt kopējā virzībā. Uzskatām, ka nav vajadzīga vērienīga nodokļu reforma, bet jāpārskata iepriekšējās rezultāti un, iespējams, kaut kas jāpielabo. Tāpēc to nesaucam par nodokļu reformu, bet par pamatnostādņu jaunu redakciju.
Virsmērķi pirmajā tikšanās reizē noformulēja premjers: uz taisnīgu nodokļu nomaksu! Lai visi vienlīdzīgi piedalās nodokļu nomaksā un veselības aprūpes finansēšanā. Vienlaikus izvērtējot, kā tie ietekmē samaksas nevienlīdzību.
Arī iepriekšējā valdība mēģināja vienādu likmi visiem nodokļiem (no ienākuma līdz kapitāla pieauguma), ne līdz galam izdevās. Uz ko šoreiz mērķējat? Uz mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) atcelšanu?
250 tūkstoši darbaspējīgo iedzīvotāju nepiedalās sociālās apdrošināšanas sistēmā. Nav taisnīgi pielikt pilnas nodokļu likmes maksātājiem 1% pie sociālās apdrošināšanas iemaksām, kamēr citiem tas nav. Ir dažādi priekšlikumi šo disbalansu mazināt. Vai pavisam MUN režīmu izskaust, ir dažādi viedokļi.
Manuprāt, mazi, pašpietiekami uzņēmumi, kas nav orientēti uz izaugsmi un kas nenodarbina citus, varētu palikt. Dzīvesstila uzņēmums drīkstētu pārdot preces fiziskai personai, bet ne juridiskai. Statistika rāda, ka visvairāk MUN režīmu izmanto grāmatveži un juristi… Arī citi atvieglināto nodokļu režīmi būs jāpārskata, varbūt paliks kādi sezonas strādniekiem. Nav mērķis uzņēmumus, piemēram, metāllūžņu vākšanā vai kokmateriālu sagatavošanā, aizdzīt pelēkajā zonā, bet stimulēt būt produktīvākiem.
Vai Latvijai raksturīgo parādību – augsti nodokļi pēc likmēm, zema iekasējamība – izskaušanā ir noteikti kādi mērķi?
Zemā iekasējamība veidojas no dažādām atlaidēm. Latvijas Banka rosināja vienādot likmes, bet mērķēti maksāt pabalstus par apgādībā esošām personām. Kā Lietuvā un Igaunijā, kur par katru bērnu maksā 60 eiro. Arī mēs tā varētu, bet tad nebūtu IIN atlaides. Mūsu sistēma ir labāka – šādi kā pašlaik mēs motivējam strādāt, nevis paļauties uz pabalstiem.
Latvijas Banka šo rosināja tāpēc, ka, strādājot par mazāku samaksu, tās atlaides nemaz nesaņem…
Diskusijas par to būs, jo ir dažādi viedokļi. Jāatrod saprātīgs kompromiss.
Kā virzīsit progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodoklī?
Ir konsensus starp partijām progresivitāti mainīt gan “apakšējā galā” – diferencēto neapliekamo minimumu, gan “augšējā galā” – progresivitātes likmes. Sociāli bezjēdzīga ir progresivitāte, kuras daļa tiek iemaksāta privātajā pensiju fondā. Partijas pateikušas, ka to vajag organizēt citādi.
Finanšu ministrijā izstrādāti vairāki scenāriji. Piemēram, 300 eiro neapliekamais minimums pilnīgi visiem, bet tālāk būtu progresivitātes trepe. Par likmēm augšējā galā jāskatās, lai mēs reģionāli nekļūtu konkurētnespējīgi.
25% no 1200 un 30% no 1600 eiro?
Efektīvās likmes, kādas ir šobrīd, vajadzētu saglabāt. Ja ir augstāks neapliekamais slieksnis, tad augšgalā varētu atļauties augstāku likmi. Premjers ir noteicis, ka IIN kopējo slogu nepalielinās. Un arī PVN neaiztiks. Jāatrod citi avoti, no kuriem palielināt finansējumu veselības aprūpei.
Un kādi ir tie citi veidi? Vai tiešām pārskatīsit 0% uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestētajai peļņai?
Tikai pēc šī gada varēs vērtēt, kāds ir efekts 0% likmei. Pārejas laikā 0% likmei ietekme uz budžetu ir vēl negatīvāka, nekā prognozējām, un arī investīciju apjoms nav pieaudzis.
Prognozes ir bijušas neprecīzas. Iekasējamība no cerētā atpaliek par trešdaļu. Nezinu, vai varēsim atļauties gaidīt tos četrus piecus gadus, kamēr UIN atgriežas iepriekšējā līmenī kā Igaunijā. Skaidrs ir viens: peļņas nodokļa avansa maksājumi noteikti neatgriezīsies.
Vēl viens aspekts: OECD valstīs spriedīs par minimālās UIN noteikšanu globālā mērogā. Šobrīd varianti ir 10%, 12,5% vai 15%. Ja G20 valstu samitā vasarā par to vienosies, tas tiks ieviests arī ES. Tad Igaunija un Latvija būs spiestas pārskatīt savu konceptu. Arī par digitālo nodokli gaidām vienošanos OECD līmenī.
Kad ES pērn nespēja vienoties par digitālo nodokli, trīs valstis – Francija, Ungārija un Čehija – pielēma savus.
Bet mēs redzam, kur tas noveda – ASV paziņoja par papildu importa tarifiem franču precēm 2,4 miljardu apmērā.
Jā, “Google” un “Facebook” izpumpē lielas summas no mūsu ekonomikas, par ko nemaksā nodokļus, bet arī mums ir savi IT uzņēmumi, kas strādā pasaulē. Latvija nespētu izturēt šādus tarifu karus. Tāpēc mūsu pozīcija: tas ir jādara, bet kopā vai nu G20 vai ar ES valstīm, tad nebūsim zaudētāji.
Iepriekšējā nodokļu reforma neskāra nekustamā īpašuma nodokli. Kaut gan bija darba grupa, bija trīs varianti, tomēr tos iesaldēja līdz 2021. gadam.
Šobrīd visu sabremzējusi jaunā kadastrālās vērtēšanas metodika, ko gaidām no Tieslietu ministrijas. Tikai tad varēsim vērtēt nodokļa ietekmi uz dažādām īpašuma grupām. Man ir sajūta: tā kā pamatnostādnes attieksies uz 2021. gadu, tad mēs vairs nevaram paspēt jaunos NĪN pieņemt laikus, lai tie tad stātos spēkā un lai pašvaldības vēl paspētu pieņemt saistošos noteikumus.
Zinot, cik aktīvi šo jautājumu virza mūsu koalīcijas partneri, kas piedāvā NĪN atvieglojumus gan naudā, gan kvadrātmetros, domāju, ka šis nodoklis tiks apspriests diskusijās, bet tie varētu stāties spēkā labākajā gadījumā 2022. gadā.
Ir arī viedoklis, ka vajadzētu ļaut pašvaldībai pašai noteikt likmi, jo tas pilnībā nonāk pašvaldības budžetā. Valsts tādā gadījumā noteiktu tikai minimālo likmi 0,1% vai 0,2% apmērā. Bet ir pilnīgi pretējs viedoklis: ka to pilnībā vajadzētu iekasēt valstij.
Mēs iestāsimies par to, ka, ja kādā no grupām nodokļu maksājumi celsies strauji, tie ir jāievieš pakāpeniski, lai aizsargātu mazāk nodrošinātās grupas. NĪN nedrīkst būt diskriminējošs vai konfiscējošs.
Nedrīkst tā atstāt, lai pašvaldības ar iedzīvotāju piedeklarēšanu neveselīgi cīnītos par IIN lielākas summas nonākšanu tās budžetā.
Bet arī alternatīvais priekšlikums – daļu IIN maksāt tajā pašvaldībā, kurā iedzīvotājs strādā, – nav viennozīmīgi vērtējams. Tad vinnētu Pierīgas pašvaldības uz attālāku un vājāku reģionu rēķina. Viens no priekšlikumiem ir lielāko daļu IIN maksāt caur pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Tikai 25% varētu maksāt pēc dzīvesvietas un darbavietas.
Tad nebūtu vairs bagāto saņēmēju, bet katrs cilvēks būtu viena vienība pašvaldībā. Tad visi cilvēki Latvijā būtu vienlīdzīgi un visas pašvaldības spētu nodrošināt vienlīdz kvalitatīvus pakalpojumus neatkarīgi no tā, vai dzīvo Mārupē vai Baltinavā. Tas ļautu izlīdzināt reģionālo nevienlīdzību.
Šogad pamanām akcīzes celšanos degvielai. Vai zaļās ekonomikas sakarā plānojat kādus jaunus nodokļus?
Nav domāts akcīzi pārskatīt vēl pēc gada, bet nav arī tāda vienota koncepta, kā to virzīt tālāk. Mēs esam vismazāk piesārņojošā valsts ES, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Vienīgais, ko varam darīt, – samazināt izmešus transportam Pierīgas aglomerācijā.
No dažādām pusēm ir dzirdēti priekšlikumi aizstāt OIK ar augstākiem dabas resursu nodokļiem vai CO2 nodokli transportam, piemēram, vecām automašīnām. Mēs noteikti nebūsim tik radikāli, ka uzliktu papildu nodokli kādam lauku vīram, kurš reizi nedēļā ar vecu automašīnu aizbrauc uz tirgu.
