Daļai zemnieku pavasarī var aptrūkties finansējuma sējas darbiem 0
Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, acīja biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
“Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa arī atzina, ka lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.
“Sarunas pa iespējamu atbalstu nav vienkāršas, bet ir jāvēršas pēc palīdzības un to gan valdība, gan mēs esam izdarījuši,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, paužot cerību, ka Latvijas lauksaimnieki palīdzību saņems. Uz to vieš cerības arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera pēc tikšanās ar premjeru Māri Kučinski solītais sniegt visu iespējamo atbalstu plūdos cietušajiem Latvijas zemniekiem.
Viņa arī atzina, ka kopumā šis gads Latvijas lauksaimnieku skatījumā bijis neparasts un slikts klimatisko apstākļu dēļ. “Ir ļoti lielas atšķirības starp reģioniem. Kopumā ražas daudzviet, it īpaši graudaugiem, izauga labas, bet tās nevarēja novākt. Pavasara salnas atsevišķās vietās pabojāja augļudārzus un ogulājus, dārzeņi neauga,” teica “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece. Pēc viņas teiktā, ir atsevišķas saimniecības, kam šis gads ir bijis sliktākais saimniekošanas vēsturē, neraugoties uz to, ka vidēji tik slikti nav bijis.
Jau vēstīts, ka valdība 24.oktobrī akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tāpat no šīs budžeta programmas plānots piešķirt arī 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam (LAD) un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju kopumā kompensāciju saņemšanai ir apstiprināti 2933 klientu pieteikumi, un vidēji viena lauku saimniecība par plūdu postījumiem saņems 5070 eiro kompensāciju.
