Zemnieki sašutuši par bezakcīzes degvielas nogriešanu, ZM risina situāciju 3
Daļai lauksaimnieku šomēnes liegta iespēja iegādāties bezakcīzes dīzeļdegvielu. Ražojošie lauksaimnieki to uzskata par šķērsli uzņēmējdarbībai.
Paliek bez
Cesvaines novada lauksaimnieks Matīss Vasks no šā gada 1. jūlija palicis bez bezakcīzes degvielas. “Esmu maza lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs un vienīgais strādājošais. No šā gada jūlija man vairs netiek piešķirta bezakcīzes degviela. Kad sāku interesēties, kāpēc tā noticis, izrādās, pārstāvu uzņēmumu, kas nonācis grūtībās. Un šādu lēmumu pieņēmis Lauku atbalsta dienests, balstoties uz VID informāciju, kas vadījies pēc MK jaunajiem noteikumiem. Iespējams, vainīgi iepriekšējo gadu zaudējumi, bet mans uzņēmums nav “Liepājas metalurgs”, es pats cīnos. Ja normālu uzņēmumu gremdē nost, tas man ir šoks. Jādomā, ka mērķis ir cēls – izķert negodīgos uzņēmumus, bet kāpēc mums jācieš?” neizpratnē ir SIA “Saimniecība Vaski” īpašnieks. Viņš bija rēķinājies, ka arī šogad saņems bezakcīzes dīzeļdegvielu, un par šādu lēmumu nebija saņēmis nevienu brīdinājumu. 2014. gadā viņa uzņēmumam piešķirti 1858,89 litri bezakcīzes dīzeļdegvielas. Tas ir svarīgi saimniekošanai, jo šogad piena iepirkuma cenas ir zemas, līdz ar to svarīgs katrs cents. Saimniecībā ir astoņas govis, sešas teles, šogad saimnieks iestājies kooperatīvā un grib turpināt attīstību. Sarunā ar “LA” viņš pauda neizpratni par šo situāciju, cerot, ka valsts institūcijas radīs kādu risinājumu, jo šāda problēma skar arī citus lauksaimniekus. Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš zina teikt, ka šādu saimniecību ir aptuveni 150, taču kopīgi ar Zemkopības ministriju jau rasts risinājums, kas stāsies spēkā piektdien. Tiesa, J. Lazdiņš pieļāva, ka, iespējams, būtu jāmaina grūtībās nonākuša uzņēmēja definīcija.
Risina situāciju
Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības departamenta valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Biruta Ingiļāvičute mierina satrauktos zemniekus, ka jau šobrīd sagatavota skaidrojošā vēstule Lauku atbalsta dienestam, kas anulēs iepriekšpieņemtos lēmumus par bezakcīzes dīzeļdegvielas piešķiršanas noraidīšanu, ko saņēma 155 lauksaimnieki. “Šī prasība ir atrisināta, grūtībās nonākušos uzņēmumus sāks vērtēt tikai nākamgad,” teica speciāliste. Līdz ar to nākamgad atbalstu vairs nesaņems tās saimniecības, kas būs atbilstošas grūtībās nonākušas saimniecības definīcijai.
Akcīzes nodokļa atlaide ir saskaņota ar ES regulu nr. 651, līdz ar to atbalstu var maksāt tikai tiem uzņēmumiem, kas nav nonākuši grūtībās, un Latvijai šis nosacījums ir jāpilda. Tiesa, B. Ingiļāvičute neslēpj, ka nereti pašas saimniecības rada nosacījumus, kad tās nonāk grūtībās, jo uzkrāj zaudējumus, lai līdzsvarotu parakstīto kapitālu.
2014./2015. gada sezonā uz bezakcīzes degvielu bija pieteicies 17 771 lauksaimniecības produkcijas ražotājs, liecina LAD dati. Savukārt 2013. – 2014. gadā piešķirtais dīzeļdegvielas daudzums – 108 992 100 litru – tika izlietots 94% apmērā.
Jāatgādina, ka šā gada aprīlī valdība akceptēja grozījumus noteikumos “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, ko izmanto produkcijas ražošanai, zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”, lai nodrošinātu iespēju šajā sezonā lauksaimniekiem saņemt akcīzes nodokļa atbrīvojumu dīzeļdegvielai.
Jaunā kārtība paredz dīzeļdegvielu atbilstoši iezīmēt jeb marķēt ar fiskālo marķieri un krāsvielu. Šo dīzeļdegvielu varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā – traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās. Tāpat kārtība noteic, ka šī dīzeļdegviela būs jāuzglabā atsevišķi no nemarķētās dīzeļdegvielas. Tāpat noteikts, ka LAD dīzeļdegvielu piešķir par to vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto platības hektāru, par kuru ir nodrošināti ieņēmumi no ražošanas vai akvakultūras vismaz 285 eiro no hektāra.
