“Kolēģi uzmanīgi stāsta par abortu, nāvi, reliģiskiem jautājumiem!” Daļa skolotāju cieš no pašcenzūras 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms septiņiem gadiem Saeima atbalstīja tā sauktos tikumības grozījumus Izglītības likumā. Tie paredz, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.
Turklāt panta otrā daļa liek izglītības iestādei aizsargāt izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.
Tagad daļa parlamentāriešu tos vēlas no likuma izslēgt vai vismaz krietni uzlabot.
Attiecīgās likuma normas allaž bijušas pretrunīgi vērtētas. “Tikumības grozījumu” pieņemšanas laikā izglītības un zinātnes ministrs bija Kārlis Šadurskis (“Jaunā Vienotība”), kurš tolaik jaunās normas aicināja neatbalstīt kā analfabētiskas. Tagad viņš ir viens no deputātiem, kas rosina šīs normas no likuma izņemt.
Priekšlikumu atteikties no “tikumības grozījumiem” iesniegusi arī ārpusfrakciju deputāte Evija Papule kopā ar domubiedriem.
Runāja un runās vēl
Pašlaik gan neizskatās, ka ceļš līdz reāliem likuma grozījumiem varētu būt viegls. Par izmaiņām likumā atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija priekšlikumus par atteikšanos no “tikumības grozījumiem” skatījusi jau divas reizes, taču tā arī nav tikusi līdz balsojumam par vai pret.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“JV”) aicinājis meklēt kompromisu. Viņš uzskata, ka norma radusies Krievijas informatīvā kara ietekmē. Vienlaikus tās svītrošana radīšot pretestību sabiedrības konservatīvajā daļā. Tāpēc komisijā izveidota darba grupa, kas piedāvā papildināt “tikumības grozījumus” ar citām vērtībām, kas ir Satversmē, lai nav tā, ka īpaši izcelta tikai laulība un ģimene. Savukārt panta otro daļu par pasargāšanu no informācijas gan vajadzētu svītrot. A. Ašeradena ieskatā tas būtu labs kompromisa risinājums. Neformālās sarunās ar frakciju pārstāvjiem viņš radis pārliecību, ka strīdīgais pants varētu tikt grozīts, paplašinot tajā iekļautās vērtības. Otrā daļa, iespējams, varētu tikt uzlabota, uzticot Ministru kabinetam izstrādāt tikumiskās audzināšanas vadlīnijas.
Jāsaka gan, ka tādas jau izstrādātas pēc “tikumības grozījumu” pieņemšanas. Vai vajadzēs jaunas? Uz to A. Ašeradens sarunā ar “Latvijas Avīzi” nevarēja atbildēt: vēl jādiskutē. Diskusijas turpināsies nākamnedēļ.
Skolās esot ienesta cenzūra
Sēdēs, kurās apspriesta iespēja atcelt “tikumības grozījumus”, izskanējuši vairāki argumenti par un pret tiem. E. Papule pauda: “Skolotāji vai skolu vadītāji nedrīkst būt vienīgie, kas atbild par tikumisko audzināšanu. Aicinām noteikt arī ģimenes atbildību par to.”
E. Papulei piekrita bijusī izglītības un zinātnes ministre, ārpusfrakciju deputāte Ilga Šuplinska, kura apgalvoja: “Esot ministre, vairākas reizes saņēmu informāciju, ka skolās neielaiž organizācijas, kas skaidro veselības jautājumus. Šis likuma pants ir ierobežojošs, jo ir skolas, kas uztver to burtiski kā liegumu runāt par reproduktīvo veselību, seksuālajām attiecībām, līdz ar to veicina bērnu neinformētību.”
Anda Čakša (“JV”) uzskata – tikumības normas panākušas, ka izglītības procesā ir cenzūra, kas traucē attīstīt loģisko domāšanu, kritisko domāšanu un lēmumu pieņemšanu. Skolēniem trūkstot informācijas par reproduktīvo veselību, kā dēļ Latvija ir piektajā vietā Eiropā pusaudžu grūtniecības skaita ziņā, ir arī liels abortu skaits pusaudzēm. Arī pirmreizējās inficēšanās ar HIV ziņā Latvija ir pirmajā vietā Eiropā. Informāciju par seksuālajām attiecībām bērni iegūstot no pornogrāfiskām vietnēm.
Pret “tikumības grozījumu” izslēgšanu iestājās Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars, kurš pauda: “Čakšas interpretācijas nav pamatotas. Ja likums tiek nepareizi tulkots un dēļ tā skolotāji kaut ko nemāca, tur ir darbs Izglītības kvalitātes valsts dienestam.”
Arī organizācijas “Vecāku alianse” pārstāve Agnese Geduševa teica, ka “ir neloģiski izslēgt pantu, kas pamatots ar Satversmes un citu likumu vērtībām un normām. Jā, bērnu tiesību koncepcijā teikts, ka arī bērnam ir tiesības uz vārda brīvību un informācijas nodošanu, bet ir daži ierobežojumi, tajā skaitā saistībā ar tikumību.”
Viņasprāt, gan reliģisko, gan seksuālo audzināšanu izvēlas un nodrošina vecāki. Tāpēc skolā par šīm tēmām plašāk kā izglītības programmas ietvaros runāt nav nepieciešams. A. Geduševa uzskata, ka norma par tikumību nevar ierobežot to, ko bioloģijas stundās stāsta skolotājs, taču vienlaikus tā pasargā no tā, ka skolā “var nākt jebkura organizācija un sniegt savu redzējumu”.
Skolotāju viedokļi atšķiras
Bijusī Rīgas Juglas vidusskolas direktore, tagad skolu akreditācijas komisiju eksperte Aija Melle sacīja: “Attiecīgo grozījumu pieņemšana bija satraucošs signāls pedagogiem, tika apšaubīta viņu profesionalitāte. Skolotāji satraucās, par ko var runāt, par ko ne, kādus materiālus drīkst stundās izmantot un kādus ne. Svarīgi audzināt kritiski domājošas personības, bet pants paredz aizsargāt no informācijas. Absurdi iedomāties, ka šodienas pasaulē varam no kaut kā aizsargāt, slēpt kādu informāciju no skolēniem. Skolotājam jābūt gatavam atbildēt uz visiem jautājumiem, protams, ņemot vērā vecumposmu, izvēloties vietu un laiku.”
Taču arī skolotāju viedokļi par “tikumības grozījumiem” ir atšķirīgi. Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas bioloģijas skolotāja Daiga Brante, kura arī vada Bioloģijas skolotāju asociāciju, “Latvijas Avīzei” teica: “Mēs varam visu mācīt, kas nepieciešams. Cita lieta, ka runājam vairāk par fizioloģisko pusi, nevis, piemēram, par veselīgu attiecību veidošanu. Tāpēc būtu vērts skolās atjaunot veselības mācību.”
Carnikavas pamatskolas sociālo zinību skolotājs Igors Ardaševs atzina, ka izjūt – tikumības normas veicina skolotāju pašcenzūru. Piemēram, runājot ar skolēniem par pubertāti, viņš iepriekš nosūtījis par to informāciju vecākiem, kā arī sūtījis visus materiālus, ko izmantos attiecīgajā stundā. Iebildumi no vecākiem nav saņemti, divi gan uzdevuši jautājumus.
“Zinu, ka kolēģi ir ļoti uzmanīgi, stāstot par tādām tēmām kā aborts, nāve, reliģiskie jautājumi. Ir ļoti jāuzmanās kaut ko pateikt ne tā,” teica I. Ardaševs. “Drošības pēc, piemēram, par abortu skolēniem tiek darīti zināmi vairāki viedokļi: gan medicīniskais, gan reliģiskais, lai tad skolēns pats izlemj, kam vairāk uzticēties.”
Viņaprāt, tikumības normu rediģēšana nekādu labumu nedos, tās jāizslēdz pavisam.
“Dzīve nav balta un pūkaina. Un bērniem tas jāzina. Nav pareizi, ja, izejot no skolas, bērns gūst kādu informāciju, bet skolā izglītojoši par šo pašu tēmu runāt nedrīkst,” uzskata I. Ardaševs.
Jautāju arī biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētājai Ivetai Ķellei, vai tiešām pēc grozījumu pieņemšanas biedrības pārstāvjiem saruka iespējas doties uz skolām un runāt par reproduktīvo veselību un attiecību veidošanu. Viņa atbildēja, ka situācija nav viendabīga. Pašvaldībām šobrīd ir iespēja izmantot Eiropas Sociālā fonda finansējumu iedzīvotāju veselības uzlabošanai.
Daļa vietvaru šo naudu izmanto arī skolēnu izglītošanai ar veselību saistītos jautājumos, bet citviet pašvaldība izpratni par veselīgu dzīvesveidu veicina ar cita veida aktivitātēm. “Vai ir tā, ka kāda pašvaldība nevēlas lekcijas skolēniem tāpēc, ka ir “tikumības grozījumi” un bail, ka vecāki būs dusmīgi, to es nevaru simtprocentīgi apgalvot,” tā I. Ķelle. “Tomēr uzskatu, ka ietekme “tikumības grozījumiem” ir, kaut neviena pašvaldība to neatzīs. Ir svarīgi, lai katrs bērns tiek pie pilnvērtīgas informācijas, kā veidot pozitīvas attiecības ar savu ķermeni neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā viņš dzīvo.”
Viņa uzskata: pat ja tiks svītrota tikai otrā strīdīgā panta daļa, tas jau būs sasniegums.
Sūdzības par skolu darbu parasti izskata jau pieminētais Izglītības kvalitātes valsts dienests. Jautāju, vai tur bieži saņemtas sūdzības, ka skolotāji pārkāpuši tikumības normas vai ka bērnam kaut kas šo normu dēļ nav iemācīts.
Dienesta pārstāve Jana Veinberga atbildēja, ka pēdējo trīs gadu laikā izskatītas četras sūdzības, kas saistītas ar attiecīgo Izglītības likuma normu, tostarp par pedagogu aktivitātēm sociālajos tīklos un mācību procesā izmantotiem mācību līdzekļiem. Trijos gadījumos par sūdzībās ietvertajiem apgalvojumiem gūts apstiprinājums un skolām uzdots novērst konstatētās neatbilstības.
Kopumā dienestā uzskata, ka saglabāt sistemātiska audzināšanas darba regulējumu normatīvajos aktos ir būtiski gan izglītojamo interešu kontekstā, gan arī no valsts un sabiedrības attīstības viedokļa.
