Pirts latvietim ir gēnos: dziednīca, kurā notiek skaisti un vēsturiski rituāli 1
Iveta Eglīte, “Spīgana”, AS “Latvijas Mediji”.
Pirts ir sena, kultūrvēsturiska latviešu attīrīšanās un labsajūtu tradīcija, unikāli pielietojot dainas, augus un citas dabas veltes, karstuma un mitruma ietekmē – tā Latvijas pirtnieku kongresā definēts latvju pirts jēdziens. Senākās pirtis ierīkotas zemē izraktos padziļinājumos, kam apkārt salikti mieti un pāri pārklātas ādas. Kopš tā laika daudz kas mainījies, katrā pasaules malā cilvēki attīstījuši sev tīkamāku virzienu. Pie mums pirts ir ne tikai dziednīca, bet arī svētnīca, kurā notiek dziļi un skaisti sievietes iniciācijas rituāli.
Pirts latvietim ir gēnos tāpat kā instinkts savu iekšējo spēku, atbalstu un palīdzību meklēt dzīvajā dabā. Mēs dabiski jūtam šo saikni. Tur arī rodas dabiskā nepieciešamība pēc pirts katrā mājā un lauku sētā.
Lai arī cik dažādi būtu Latvijas pirtnieki – sākot ar māju pirtniekiem un beidzot ar profesionāļiem, kas sniedz pakalpojumus citiem –, ir nepieciešama prasmju saglabāšana.
Profesionālās pirts jomā izdarīts ir daudz, latviskās pirts attīstība turpinās. Ir atzītas un Profesiju klasifikatorā reģistrētas divas oficiālas profesijas – pirtnieks un pirts meistars. Atšķirība ir tajā, ka pirtnieks ir izpildītājs, bet meistars – arī skolotājs, organizators un plānotājs.
Izstrādāti arī pirtnieka un pirts meistara profesiju standarti. Latvju Pirts un SPA asociācijai (LPSA) bija jāspēj samērot sapni par unikālo latviskās pirts garu ar likumdošanu un striktiem formulējumiem. Liels nopelns šajā darbā bijis Latvijas Darba devēju konfederācijai, kas atbalstīja standartu izstrādi pēc būtības.
Katru gadu pirtnieku organizācijas rīko izglītojošus pasākumus un meistarklases. Ir radusies sapratne, ka jēdziens pirts ir netulkojama, pašpietiekama vērtība, kas vienlīdz lietojama kā latviešu, tā jebkurā citā valodā līdzīgi kā sauna somiem vai banja krieviem.
Profesionālam pirtniekam, lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus, jāprot ļoti daudz. Viņam jābūt zināšanām par anatomiju, fizioloģiju, ētiku, higiēnu, dezinfekciju, dizainu, uzņēmumu vadību, psiholoģiju.
Pirtnieku iniciatīvas rit vienotā virzienā. Aelita un Juris Batņas kopā ar jomas profesionāļiem uz profesiju standartu pamata izstrādājuši profesionālās izglītības mācību programmas pirtniekam un pirts meistaram – attiecīgi 2. un 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim. Naura Zuša Pirts skolas komanda sākusi darbu pie kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādes. Vairākas Latvijas pirtnieku apvienības būs piedalījušās vienotā darbā, lai nostiprinātu aroda vērtību. Tas būs labs pamats, lai Latvijā uz vienādiem noteikumiem veidotos akreditētas, spēcīgas pirtnieku skolas. Jo vairāk tādu būs, jo labāk – veselīgas konkurences rezultātā paaugstināsies pirtnieku izglītības kvalitāte un ieguvēji būs visi.
Arvien pieaug cilvēku interese par pirti un veselīgu dzīvesveidu latviskā garā, par to liecina pirts festivālu lielais apmeklētāju skaits. Latviskās pirts kultūras pamatā ir tautas labjūtas un dziedināšanās tradīcija. Ja vēlamies, lai latviešu labjūta caur pirti būtu dzīva, par to ir nenogurstoši jāstāsta, aiznesot šo kultūru līdz katrai sirdij.
Sadarbībā ar LPSA ir tapis raidījumu cikls Latvieša labjūtas kods, kas mūsdienīgā un interesantā veidā stāsta par pirts dzīvesveidu. Asociācija jau otro gadu vada mazo pirtsziņu apmācības Staļģenes vidusskolā, kā arī pirts sarunu stundas citās skolās. “Bērniem ir interese atpazīt augus, gatavot tējas, iepazīt zīmes, siet slotas un uzzināt, kas pirtī darāms. Ne visi nākotnē kļūs par profesionāļiem, bet katrs var būt pirtnieks sev un saviem mīļajiem! Jācer, ka reiz katrā skolā būs pirts augu dārziņš un pirtsziņu klase, kas par to rūpēsies. Ja mums kopīgi izdosies ļaudīm atgādināt par cilvēka dabu un pirts dzīvesveida nozīmi tajā, pienāks brīdis, kad Latvija kļūs par laimīgo cilvēku zemi,” uzskata LPSA valdes locekle Aija Stepanova.
Pirts tradīcijas pasaulē
Latvieši parasti lepojas ar savām pirts tradīcijām, bet pirtnieks un SPA speciālists Jānis Zustrups, kurš strādājis lielā Norvēģijas SPA un zināšanas guvis no dažādu valstu speciālistiem, neuzskata, ka mēs esam īpašāki par citiem, jo katrai tautai ir sava oga. Jā, mums ir atšķirīga pirts, taču visur ir kāda lieta, kas saistīta ar dabu, augiem, kultūru un vēsturi.
“Patiešām atšķirīgais mums ir dainas, kuras mēs nesam arī pirtī. Citām tautām nav tādu spēka vārdu. Augus gan pirtī nes daudzas tautas. Arī meksikāņi savos temazcal tvaicē augus un spēlē mūzikas instrumentus. Mēs varbūt vairāk uzrunājam augus no enerģētiskā skatpunkta, tomēr tas, kas faktiski veicina labsajūtu, ir aromterapija.
Norvēģijā un Zviedrijā pirti sauc par badstu. Tas ir grupu rituāls ar augiem kontrolētā mikrovidē, kur temperatūra zemāka nekā vidēji saunā, un tas ilgst stundu pusotru. Viņiem šīs termālās procedūras liekas kaut kas īpašs – kad no rīta iet uz mežu, savāc labumus, ko pēcpusdienā nest saunā. Tagad tur dominē no Somijas pārņemtā sauna, taču ir vēlme pacelt un atjaunot vēsturisko, meklēt kopīgo, kas varētu tikt adaptēts.
Eiropā, kā arī Amerikā un Kanādā pašlaik populāri ir rituāli, kas saucas aufguss – tie ir grupu rituāli ar dvieļiem. Ir klasiskais, relaksējošais un šovu aufguss. Klasiskajā rituālā, kas ilgst 12–15 minūtes, cilvēki sasēžas saunā, un meistars pastāsta, kādas eļļas izmantos. Sapresē sniega bumbas, tajās iepilina ēteriskās eļļas un liek uz karstiem akmeņiem, kur kūstot izdalās aromāts un tvaiks. Tad ar dažādām tehnikām mūzikas pavadībā šo garu izkliedē. Relaksējošajā versijā izmanto arī vēdekļus, mūzika var nebūt vai būt kā nomierinošs fons. Šovos veido stāstu, kura pamatā ir kāda tēma. Arī skrubju rituāliem ir sacensības ar stāstu.”
Šie rituāli nav ar padziļinātu domu – tā ir izklaide. Tomēr arvien vairāk, īpaši Somijā, saunā iet veselības uzlabošanas nolūkos. Ir arī pētījumi par to, kas mainās un uzlabojas šajā procesā. Pamazām tā kļūst par dzīvesveida sastāvdaļu, jo visi grib ne vien labi izskatīties, bet arī labi justies.
“Citām tautām nav pirts rituālu, un arī pie mums tas ir tāds moderns vārds. Ja skatāmies uz seno saimes pirti – tā ir saimes institūcija, iknedēļas higiēna un atslābināšanās, tur rituālus neveica. Šobrīd tas tiek darīts, lai ieinteresētu,” uzskata pirtnieks.
Rituāli, kas pašlaik tiek veidoti pie mums, ir ar pievienotu garīgo vērtību.
Tajos tiek izmantotas dažādas tehnikas, tostarp aromterapija, skaņu terapija, termokontrasti, NLP.
Slāvi banjas lietās ieliek mazāk garīguma, bet viņiem ir ļoti laba fizioloģiskā bāze – liela daļa pirtnieku ir ar medicīnisko izglītību – sporta ārsti, rehabilitologi, masieri vai fizioterapeiti.
Efektīva ir kriosauna, kurā ļoti īsā laikā aktivizējas dažādi fizioloģiskie procesi. Tas ir labs veids, kā atbrīvot prātu, atbrīvot ķermeni un prātu, atbrīvot slodzi. Turku pirts hammam, kas ir ķermeņa mazgāšana ar putām, skrubēšana, masēšana uz liela, silta akmens, ir laba, bet pirts latvietim ir mīļāka. Gruzijā pirtī var pasildīties sēra avotos, bet masāžas laikā attieksme ir diezgan brutāla, kas viņiem ir normāli, bet mums ne. Daudz ko nosaka mentalitāte!”
Darot savu darbu ar mīlestību, pirtnieks sajūt, ko kuram cilvēkam vajag. “Mēs esam lutinātāju un čubinātāju tauta, mums patīk rūpēties par cilvēku. Tas ir tas īpašais, kas mums ir, – dabīgi, bez pompa un mārketinga.”
Īpašie rituāli sievietēm
Jau izsenis dažādās kultūrās pastāv tradīcija veikt iniciācijas rituālus, kas palīdz cilvēkam veikt pāreju no vienas attīstības pakāpes uz nākamo. Iniciācija nekad nav bijusi kaut kas vispārīgs, bet gan konkrēts darbību kopums, kas vairāk saistās ar ārējām iezīmēm, piemēram, pāreju no meitenes par sievieti, laulības, bērniņa nākšana pasaulē. Taču katrs sievietes dzīves notikums nes sevī arī psiholoģiskas pārmaiņas, un ne vienmēr sieviete ir tām gatava. Iemesli ir saistīti ar sievietes pieredzi un nepārstrādātām psiholoģiskām traumām, kas neļauj pārtapt no meitenes par nobriedušu sievieti.
Pirtniece, konsultante ar psiholoģiju saistītos jautājumos Evija Estere Bernava, kas bieži veic sieviešu iniciācijas rituālus, teic, ka iniciācija nav viennozīmīgi definējama – tāpat kā pati sieviete, kura sevī iemieso ne vien bioloģisko, bet arī psihoemocionālo, garīgo, enerģētisko un sociālo aspektu. Visumā nekas nav statisks, viss notiek attīstībā.
Sieviete, gluži tāpat kā viss dzīvais, nemitīgi transformējas: ir procesi, kuri mums norit līdzīgi vai pat vienādi, bet ir procesi, kuri katrai ir savi, ļoti individuāli.
Tieši tāpat apskatāma iniciācija katra savā līmenī.
Pieredzējis pirtnieks pamana, kāds atbalsts sievietei nepieciešams, kur ir radies sastrēgums, kas neļauj būt viņai vienotībā pašai ar sevi, – par to liecina viņas ķermenis, tā uzvedība un daudzas citas pazīmes. Parasti tā ir ārēji nobriedusi sieviete, taču viņā slēpjas kas tāds, kas neļauj pilnībā realizēt potenciālu. Iekšēji tā ir maza, ievainota meitene, kura baidās, neuzticas, līdz ar to nespēj pārkāpt robežu, kas šķir no sievietes būtības. Iniciēta sieviete ir autentiska – viņa ir viņa pati. Lai kādi notikumi risinātos dzīvē, viņa paliek uzticīga sev, kontaktā ar sevi un savu būtību.
Jebkurš iniciācijas veids ir ceļš, tādēļ dažkārt ar vienu seansu nepietiek, lai atbrīvotos, tad šis process tiek turpināts, taču ne ātrāk kā pēc mēneša, jo būtiski ir neko nesasteigt, lai sieviete ir apzināta un klātesoša pati savā izaugsmē. Vienmēr ir labi redzama attīstības dinamika – pārmaiņas mūsos rosina apkārtējās vides atbildi un izmaiņas scenārijos.
Esot līdzās sievietei, pirtniekam jāpalīdz viņai sajust savu kodolu un resursus, ko viņa sevī nēsā jau kopš seniem laikiem un kas nodoti caur māšu mātēm. Nepietiek vien ar katras atsevišķas pieredzes pārstrādi, patiesā iniciācija notiek brīdī, kad sieviete patiesi sastopas ar sevi! Un pirts, būdama holistiska pēc savas iedabas, ir viena no vispiemērotākajām vietām, lai notiktu šī īpašā satikšanās, jo pirtī mēs esam atvērti un vienoti visos līmeņos.
Meiteņu pirts vakari
SPA meistare un pirtniece Lienīte Vītiņa-Zustrupa (kura bieži darbojas kopā ar vēl divām Pirts RaGanām – Santu Matveju un Lailu Sējāni) ir viena no meiteņu pirts vakaru organizētājām. Tie domāti tikai meitenēm ar saviem mazajiem noslēpumiem, nesteidzīgu kopābūšanu, sevis lutināšanu pirtiņā. Meiteņu grupas ik reizi ir citādākas, bet vienojošais ir vēlme atvēlēt laiku sev, iemācīties, kā no sezonālām dabas veltēm pagatavot veselīgus ķermeņa kopšanas produktus, kā tos lietot, kā pareizi iet pirtī, gūstot no tās vislielāko efektivitāti, un, galvenais, apzināties būt laimīgām un iemīlēt sevi, savu ķermeni.
“Nu jau mūsu pirts vakari ir kļuvuši tematiski – brūkleņu, pīlādžu, ķirbju, šokolādes, kalmes, ievu, liepziedu un daudzi citi.
Tā ir nesteidzīga pirts baudīšana, maņu un sajūtu atmodināšana, savu robežu apzināšanās un uzdrīkstēšanās palūkoties, kas ir tām otrā pusē.
Pašai izsmaržot augus un saprast, kāpēc šoreiz patīk tas, kas citu reizi nelikās saistošs… Izkarsēt pirtsslotu un pielikt pie sāpošās vietas, iemīlēt līstošā ūdens sajūtu, aizskalojot prom visu lieko. Ļauties kailai neprātīgai peldei upē, iekrist un vāļāties rasainā zālē vai tikko sasniguša sniega kupenā.
Jā, arī izkliegt kādu sevī apspiestu kliedzienu pasaulei brīdī, kad sakarsušo ķermeni ieskauj ūdens, sniega vai karsta gara mākonis. Iemīlēt sevi tādu, tikko no pirts, sārtiem vaigiem, slapjiem matiem un jaunu dzirksti acīs! Pirtniece šajā laikā stāsta, rāda un ļauj piedzīvot. Viņai ir jābūt pavadonei, kas netraucē, bet parāda ceļu katrai pie sevis.”
Pirtnieks ir profesija!
“Mācību semināri, Pirts ABC un pirtnieku nometnes ir labs veids māju pirtnieku apmācībai, kā arī profesionāļu pieredzes apmaiņai un kvalifikācijas celšanai, bet, lai kļūtu par profesionālu pirtnieku, būtu jāizglītojas licencētās mācību programmās,” uzskata LPSA padomes locekļi AIJA STEPANOVA un pirts meistars MIERVALDIS KAĻĀNS (Upesrūķi).
Kur Latvijā var apgūt pirtnieka mākslu?
Pirts skola – vienīgā akreditētā pirts skola Latvijā. Tas nozīmē, ka šīs skolas programma ir saskaņota Izglītības un zinātnes ministrijā.
Latviskā pirts skola Lielzemenes, kuru vada Aelita un Juris Batņas – šeit augstā līmenī tiek turēta latviskā dzīvesziņa, veselības uzturēšana un atjaunošana.
Ziedoņa Kārkliņa pirts skola, kurā iegūstamas plašas zināšanas par augiem, augu enerģētiku un dziedināšanu.
Sarmītes Strautmanes apmācības par pirts dziļo ietekmi uz cilvēka emocionālo, fizisko un garīgo ķermeni realizē ZS Saules ceļi Kandavā.
Romualda Lamstera neformālās izglītības interešu klubs Praktiskās pirtniecības un veselības atjaunošanas skola. Apmācība vērsta uz praktisko iemaņu apgūšanu.
Lielvārdes pirts ūdens skola, vadītājs Aigars Kruvesis uzsver ūdens filozofisko bāzi latviešu pirts kultūrā.
