Foto-Timurs Subhankulovs

Daļa darbu zaudēs: kaislības ap RPIVA nerimst 2

Pašpārvaldes vadītāja aizstāv
Šonedēļ sākusies uzņemšana Latvijas Universitātes (LU) pārņemtajās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studiju programmās. Bet tikmēr nerimst kaislības par pārņemšanas procesu un RPIVA izmaksātajām milzīgajām prēmijām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Kā ziņots, neilgi pēc valdības lēmuma reorganizēt RPIVA tās darbinieki naudas balvās un prēmijās saņēmuši 1,4 miljonus eiro. Tika lēsts, ka vidējais vienas prēmijas apmērs ir 10 000 eiro, rektore Daina Voita prēmijā esot saņēmusi aptuveni 25 000 eiro. No valsts budžeta līdzekļi tērēti nav, taču to studiju maksās samaksājuši studenti, tāpēc interesējos, kā šo dāsno prēmiju dalīšanu vērtē viņi.

Daļa studentu, sakot, ka trūkst pilnīgas informācijas, atteicās sniegt “LA” komentāru, vēl citi neizteicās, baidoties par sekām, ko atklāti pausts viedoklis varot atstāt uz viņu turpmākajām studiju gaitām. Kāda RPIVA studente, kas lūdza savu vārdu neizpaust, gan uzskata prāvo prēmiju izmaksu augstskolas darbiniekiem par neētisku un nepieņemamu, jo īpaši tāpēc, ka vairums turpinās savu darbu tikai zem citas augstskolas vārda. Tomēr ir arī augstskolas vadības aizstāvji, kuri nesaskata nekādas problēmas tajā, ka studenti ar savu artavu faktiski ir sametuši tūkstošu prēmijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ir sajūta, ka mūs cenšas sanaidot ar pasniedzējiem un pašreizējo RPIVA vadību,” uzskata RPIVA Studentu pašpārvaldes vadītāja Lauma Dūmiņa. “Ir taču zināms, ka pagājušajā gadā noslēgts RPIVA un tās arodbiedrības darba koplīgums, kas paredz – ja dibinātājs reorganizē vai likvidē RPIVA, tad augstskolas darbinieki saņem naudas balvas vienas mēnešalgas apjomā par katru nostrādāto gadu. Protams, šī naudas summa bija apjomīga un studentiem neizprotama, bet, ja netiktu izpildīts šis līguma punkts, ko tas būtu mums mācījis kā topošajiem pedagogiem, vadītājiem? Ka darba devējs var neizpildīt līgumā noteikto? Jā, šis līguma punkts varēja būt citādāks un pasniedzēji, lai arī teorētiski turpina darbu, saņēma prēmijas, bet zināma drošība ir tikai līdz 2019. gadam kā studentiem, tā pasniedzējiem, jo tad notiks akreditācija,” aizstāv L. Dūmiņa.

Rasa Valdiņa RPIVA diplomu ieguva šogad, un, viņasprāt, par šo notikumu nevajadzētu celt tādu traci, atsaucoties uz koplīgumu, kurā šāds punkts bijis atrunāts. “Tos, kuri par šādu koplīgumu neko nezina, visticamāk, šis fakts varētu šokēt, taču, to zinot, neko pretlikumīgu nesaskatu,” saka Rasa. Jāpiebilst gan, ka koplīgums par šādu prēmiju izmaksu, ja augstskola tiek likvidēta, pieņemts pagājušā gada beigās gandrīz vienlaikus ar paziņojumiem par RPIVA pievienošanu LU, tātad izskatās, ka šis punkts iekļauts ļoti apzināti. Tomēr R. Valdiņa netic, ka tas noslēgts steigā, jau zinot par tuvojošos likvidāciju. “Tāpat nevar zināt, cik ilgi pārceltie RPIVA darbinieki varēs saglabāt savas darba vietas, jo funkcijas, visticamāk, dublēsies,” uzskata studente.

Tomēr Liene (uzvārdu nevēlējās minēt), kura pērn RPIVA pabeidza, uzskata – viņa visus gadus par studijām maksājusi, tāpēc pieņem, ka arī savā ziņā piedalījusies šo prēmiju finansēšanā. “Ja pasniedzēji arī turpmāk saglabā darbu, bet mainās tikai telpa un iestāde, tad šādu prēmiju izmaksām nebija nekāda pamata. Viņi taču neko nezaudē. Un neko īpašu arī nav paveikuši! Tas nav godīgi. Latvijas Universitātei taču droši vien šis augstskolas pievienošanas process sagādā papildu darbu. Viņiem taču neviens nedeva par to milzu prēmijas?” spriež Liene.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.