Daļā autoostu eksistē tikai nosaukums – nav tualešu, ūdens. Pasažieru pārvadātāja ikdiena 0
Viens no karstākajiem un apriestākajiem tematiem mediju dienas kārtībā ir Satiksmes ministrijas (SM) un Valsts SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) plānotie grozījumi “Autopārvadājumu likumā”, kuru mērķis ir sakārtot autoostu finansējumu un uzraudzību.
SIA “B-Bus” grupā ietilpstošie transporta uzņēmumi “Sabiedriskais autobuss”, “Migar” un “Ekspress-Ādaži” ikdienā nodrošina pasažieru pārvadājumus reģionālos vietējas nozīmes un starppilsētu maršrutos Latvijā.
“Sabiedriskais autobuss” valdes locekle Liene Rudzroga saredz vairākus iemeslus SM un ATD plānotajām izmaiņām.
“Mēs kā pārvadātājs izmantojam vairāku autoostu – Alūksnes, Ventspils, Jelgavas, Skrundas, Liepājas, Talsu, Ventspils, Dobeles un Rīgas sniegtos pakalpojumus. Iebraucot katrā autoostas teritorijā, ik mēnesi, atkarībā no reisus skaita, maksājam maksu par iebraukšanu, kas katrai autoostai ir atšķirīga,” skaidro Rudzroga.
Taču uzņēmumam nav īsti saprotams, no kā tā ir atkarīga. Turklāt vairākās autoostās pārvadātājs maksā 5%-10% atlīdzību no pārdoto biļešu summas. Šīs izmaksas, kas saistītas ar autoostu pakalpojuma sniegšanu, uzņēmuma kompensē ATD.
Tādējādi, pēc Rudzrogas teiktā, sanāk ka autoostas pastarpināti saņem dotācijas, tāpēc likumsakarīgi būtu, ja autoostām būtu tieša sadarbība ar ATD vai citām institūcijām, kas ir norādījušas, ka tieši konkrētā autoosta būs pasažieru apmaiņas vieta.
Daļā autoostu eksistē tikai nosaukums, jo tās nevar nodrošināt autobusu vadītājiem reisu starplaikos un pasažieriem minimālu servisu – bezmaksas tualetes, uzgaidāmo telpu, ūdeni, atzīmē Rudzroga.
Neapšaubāmi, autoostas nodarbojas ar komercdarbību un arī tām ir izmaksas, kas saistītas ar teritorijas uzturēšanu kārtībā, algu izmaksu darbiniekiem u.c. izdevumi. Taču katras autoostas nepieciešamība ir rūpīgi jāizvērtē, analizējot ne tikai apkalpoto reisu, bet arī pasažieru skaitu, jo ne visās notiek pasažieru apmaiņa.
Ievērojams skaits mūsu apkalpoto reisu ir galapunkts vairākās autoostās. Nereti ieņēmumi no pārdotajām biļetēm ir līdzvērtīga maksai par iebraukšanu autoostā un to sniegtajiem pakalpojumiem.
Savulaik 2011. gadā tika ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, kurā tika ieguldīti ievērojami līdzekļi. Lai ieguldītos līdzekļus atpelnītu un pamatotu ieviestās sistēmas ekfetivitāti, pasažieri tika rosināti pirkt biļetes autoostu kasēs.
Nenoliedzami, ka atsevišķās autoostās tas ir lietderīgi, bet ne mazās – pasažieriem tikai nevajadzīga laika tērēšana. Jau šobrīd biļetes var iegādāties dažādos veidos – internetā, pie autobusa vadītāja ar bankas karti u.c., neizmantojot autoostas pakalpojumus.
Turklāt valstij jau šobrīd trūkst naudas, lai norēķinātos ar pārvadātājiem par sniegtajiem pakalpojumiem, tāpēc dotēt visas Latvijas autoostas ir pārāk liels slogs.
Katrā ziņā jaunās izmaiņas ļaus pārvadātājiem samazināt izmaksas – saistītas ar pakalpojuma nodrošināšanu, palielināsies bezskaidras naudas ieņēmumi, samazināsies apkalpošanas laiks, izsniedzot biļetes par skaidru naudu, kā arī būs vienotas pakalpojumu kvalitātes prasības un serviss visām autoostām Latvijā.
Nevar noliegt, ieviešot vienotu maksu un kategorijas, atsevišķas autoostas saskarsies ar finanšu grūtībām, un tās prasīs papildu finansējumu pašvaldībām jeb būs jāmeklē iespējas, kā nopelnīt.
Mūsu kolēģi – lietuvieši, ir labs piemērs, no kuriem ir vērts pārņemt pieredzi, norāda Rudzroga.
Lietuvā autoosta atbild par visām pieturvietām, kas atrodas tās pārstāvētajā novadā (rajonā). Turklāt tās ir atbildīgas par visu aktuālo kustības sarakstu sagatavošanu un izvietošanu (vienots standarts) visiem pārvadātājiem, kas izmanto šīs pieturvietas, sniedzot pasažieru pārvadājuma pakalpojumus.
Maksa par pieturvietas apkalpošanu notiek līdzīgi kā ar autoostām, pārvadātājs maksā par katru iebraukšanas reizi katrā pieturvietā apmēram 2 centi.
