Daļa aizbraucēju Latvijā nevēlas atgriezties, jo ir vīlušies valstī 27
Aptuveni divas trešdaļas jeb 62,7% aizbraukušo tautiešu Latvijā nevēlas atgriezties, jo ir vīlušies valstī kā tādā, šodien konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016″ darba grupā par reemigrāciju sacīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra pētniece Inta Mieriņa.
Mieriņa klāstīja, ka centra pētnieki secinājuši, ka aizbraukušo atgriešanās iemesli galvenokārt ir neekonomiska rakstura. Galvenie atgriešanās iemesli ir ģimenes un draugu esamība Latvijā, ilgas pēc Latvijas un latviešu valodas, kā arī nevēlēšanās dzīvot kā svešiniekam citā valstī. Tāpat tie, kuri atgriežas, vēlas rūpēties par saviem bērniem Latvijā un šeit attīstīt arī savu biznesu.
Tomēr, kā parāda centra rīcībā esošie dati, aptuveni 40% cilvēku, kuri Latvijā ir atgriezušies, pēc tam atkal dodas prom uz ārzemēm. Mieriņa norādīja, ka ir nepieciešams saprast, kāpēc cilvēkiem nav izdevies šeit atkārtoti iedzīvoties.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nevēlas atgriezties, ir nespēja atrast piemērotu darbu. Tāpat daudzi no jau ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem tur ir iekārtojušies un nevēlas atgriezties, kā arī daudzi Latvijā neredz uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas. Tomēr, kā norādīja Mieriņa, ļoti daudzi aptaujātie aizbraucēji ir norādījuši, ka ir vīlušies Latvijas valstī. Kopumā šādi uzskata 62,7% aizbraucēju, un emigrantu vidū šī nostāja pieņemas spēkā.
Pētnieki secinājuši, ka tikai 16% aizbraucēju ir gatavi atgriezties tuvāko piecu gadu laikā, bet 41% šobrīd atgriezties neplāno vispār. Viņi gan varētu atgriezties, ja uzlabosies apstākļi Latvijā. Mieriņa gan atzīmēja, ka tas nozīmē to, ka aizbraukušie tautieši cieši seko Latvijā notiekošajam.
Lai uzlabotu reemigrācijas tempus, Mieriņa norādīja, ka nepieciešams uzlabot ekonomisko situāciju valstī. Tāpat politiķiem nevajadzētu norādīt, ka Latvija šobrīd aizbraucējiem nevar neko piedāvāt, jo tas nomāc vēlmi cilvēkiem atgriezties arī nākotnē.
Tāpat ārzemēs dzīvojošie ir daudz kritiskāk noskaņoti pret darba devēju attieksmi, piemēram, ”aplokšņu algām” un neapmaksātām virsstundām. Mieriņa rosināja aktīvāk vērsties pret šādiem negodīgiem uzņēmumiem un vairāk atbalstīt godīgos uzņēmējus.
Pētniece arī uzsvēra, ka valstij vairāk jāpalīdz reemigrantu ģimenēm un bērniem iekļauties sabiedrībā, jādomā par vietām bērnudārzos, kā arī bērniem jāpalīdz iekļauties Latvijas izglītības sistēmā. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka daudzi latvieši ārzemēs ir salaulājušies, tāpēc arī viņu dzīvesbiedriem ir jāpalīdz gan ar latviešu valodas apguvi, gan iekļaušanos darba tirgū.
Mieriņa piebilda, ka Latvijai jārūpējas par latviešu valodas saglabāšanu diasporās, jo cilvēki, kuriem ir lielāka emocionālā saikne ar Latviju, vairāk vēlas atgriezties.
