Dakteris zirgs: kā šis dzīvnieks var palīdzēt veseļoties 1
No lasītājas vēstules: “Jūsu žurnāls rakstīja, ka Vaivaru nacionālajā rehabilitācijas centrā izmanto reitterapiju. Lūdzu, uzrakstiet nedaudz plašāk, kur slēpjas šīs terapijas efekts! Vai to var panākt, arī šad un tad izmetot līkumu zirdziņa mugurā kādā no saimniecībām, kur audzē šos brīnišķīgos dzīvniekus? Ar cieņu – Katrīna.”
Šķiro un sertificē
Reitterapijā ir ļoti svarīgi, lai zirga kustībām būtu ārstnieciska iedarbība, turklāt tām jābūt nevis iemācītām, bet dabiskām jau kopš dzimšanas. “Tāpēc, izmantojot noteiktus testus, jānovērtē zirga kustības trīs dimensijās, kā arī dzīvnieka līdzsvars, jo pacientu ārstē ar gaitu. Ja kustības ir pareizas, tās ietekmē cilvēka reflektoro darbību – reitterapijas laikā atjaunojas refleksi. Ja noteikta veida kustības zirgs neveido, tā nav reitterapija, bet krāpšana, jo ārstnieciskas iedarbības nav,” skaidro reitterapeite Olga Bērziņa.
Uzkāpt un pajādelēt jebkura zirdziņa mugurā, protams, ir jauki, un tas sagādā prieku, taču tā nav mērķtiecīga ārstēšana.
“Vēl nupat pusotra gada meklējām jaunu zirgu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – tādu, kam būtu gan vajadzīgās trīsdimensiju kustības, gan stabilitāte, gan attiecīgs vecums, kā arī atbilstība psiholoģiskajām prasībām, lai dzīvnieks būtu mierīgs un vienlaikus enerģisks. Tāds, kuram visu vajadzīgo var iemācīt nevis ar spēku, bet gan tā, ka dzīvnieks pats saprot un pieņem.” Kad zirgs sagatavots izmantošanai reitterapijā, komisija pārbauda, vai dzīvnieks izraudzīts un apmācīts pareizi. Ja viss atbilst prasībām, zirgs tiek attiecīgi sertificēts.
Bez komandas – ne soli
Ja zirgu atzīst par derīgu, tas vēl jāapmāca: jāpieradina, ka pacienti ir ļoti dažādi, mugurā kāpj no rampas, tuvumā darbojas cilvēkiem ar kustību traucējumiem domātais pacēlājs. “Atsevišķi pacienti nespēj vispār neko, piemēram, spinālie pacienti nejaudā seglos noturēties sēdus, tāpēc jāpietur, jāpalīdz vai pat jāsēž kopā ar viņu, bet zirgs tikmēr stāv pie rampas,” stāsta speciāliste. Svarīgi, lai dzīvnieks to spētu paciest un būtu mierīgs, nevis garlaikoti mīņātos vai neapmierināti purinātu galvu. “Tā tikai šķiet, ka zirgi ir pacietīgi un rāmi. Tie ir lieli, spēcīgi dzīvnieki ar spilgtu raksturu. Tāpēc vispirms mēs paši imitējam dažādu pacientu izturēšanos. Pieradinām, ka ne katra komandas jāizpilda.
Teiksim, ja sporta zirgam pie auss pateiktu – skrien! –, tas uzreiz skrietu. Komanda saņemta un izpildīta. Reitterapijas zirga mugurā var kaut vai dejot – ja vedējs vai asistents nav pateicis, kas jādara, zirgs ij nepakustēsies. Arī neuztrauksies, ja kāds pavicinās rokas vai skaļāk iesauksies. Ja pacients sāk slīdēt zemē, zirgam jāapstājas, lai speciālisti var palīdzēt cilvēkam izkļūt no segliem.”
Reitterapijas seanss ilgst 20 minūtes. Pacients sēž zirga mugurā, bet dzīvnieks terapeita vadībā lēni soļo pa manēžu. Ja nepieciešams, uz zirga izpilda arī vingrojumus. Vai pacienti nogurst? “Tas atkarīgs no veselības stāvokļa. Reizēm uzdevums ir tikai pastāvēt rampā, piemēram, ja bijuši lauzti kakla skriemeļi. Tad vispirms jāadaptējas. Nevar taču cilvēku uzreiz iesēdināt seglos, jo, ja līdz šim pacients galvenokārt gulējis, zirga mugurā viņš ir pavisam citā pozīcijā, gandrīz stāvus.
Asinsspiediens strauji mainās, tā var zaudēt samaņu! Jāpieradina ļoti pakāpeniski. Varbūt piektajā sestajā reizē zirgs paspers kādu soli manēžā. Tas ir tāpat kā ar zālēm – visus nevar izārstēt ar vienu un to pašu tableti. Arī reitterapija jāpielāgo individuāli, izvirzot noteiktu mērķi,” akcentē Olga Bērziņa. Ne vienmēr reitterapija var noderēt, jo tai ir kontrindikācijas, piemēram, stipras sāpes vai nesen veikta operācija. Vai to izmantot, izlemj ārstējošais ārsts, konsultējoties ar reitterapeitu.
Zirgs ir instruments
“Cilvēki zirga mugurā neizskatās pēc pacientiem, un tas ļoti ceļ viņu pašapziņu. Savukārt reitterapeits neizskatās pēc ārsta. Tas īpaši jūtams bērnu attieksmē, jo īpaši, ja mazie pacienti ilgi ārstējušies un diendienā redzējuši mediķus baltos halātos. Mēs tos nevalkājam, tomēr visiem reitterapeitiem ir medicīniskā izglītība. Jāprot arī jāt un jābūt kvalifikācijai reitterapijā, lai varētu izvēlēties un sagatavot zirgus. Taču pacientiem tas viss nemaz nav jāzina – viņiem jāierodas labā omā, jāizvingrojas, jāpajādelē un vēl labākā noskaņojumā jādodas prom.”
Olga Bērziņa ir reitterapeite jau divdesmito gadu. Šajā specialitātē viņa izglītojusies ārpus Latvijas – Norvēģijā, Vācijā, Somijā, Krievijā, Gruzijā. Laikam gan ļoti jāmīl zirgi, lai darītu šo darbu? “Zirgi jāpazīst,” viņa precizē. “Zirgs ir instruments, ar ko es ārstēju. Ķirurgam jāpārzina skalpeļi, man – dzīvnieka īpatnības, raksturs, spējas. Konkrēts zirgs būs piemērots konkrētam pacientam, kuram citu zirgu pat tuvumā nedrīkst vest, jo tā kustības varētu būt pārāk plašas un straujas, līdz ar to nodarot drīzāk ļaunu nekā labu.” Visiem septiņiem Vaivaru zirgiem ir vajadzīgās kustības, tomēr tas nenozīmē, ka dzīvnieki ir vienādi.
Reitterapiju varētu būt vilinoši izmēģināt tāpat vien, bez smagas medicīniskas diagnozes un iepriekšējas konsultēšanās ar ārstu. Būtu tik patīkami sēdēt zirga mugurā, izbaudot līganās kustības! “Reitterapeits tik un tā iepriekš izjautās, vai ar veselību viss kārtībā. Reizēm atnāk cilvēki un grib jāt, apgalvojot, ka nekādu problēmu nav, bet jau pēc trim apļiem sāk sūdzēties, ka jūtas slikti – vai nu asinsspiediens uzlēcis, vai sirdsritma traucējumi, vai par sevi atgādina vēnu varikoze. Viņi saka – ai, es domāju, ka tas ir nieks, nav ko pievērst uzmanību!”
Vai tu zināji?
Starptautiski reitterapijas nosaukums ir riding for disabled people (jāšana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām). To iedala trīs apakšgrupās – hipoterapijā, pedagoģijā un psiholoģijā, sporta virzienā. Vaivaros veic ne tikai hipoterapiju, bet arī pasniedz pedagoģisko jāšanu un voltižēšanu, kā arī sagatavo pacientus startam paralimpiskajās spēlēs, ja viņi to vēlas un veselības stāvoklis piemērots sportošanai.
36,6 °C konsultante OLGA BĒRZIŅA, nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari reitterapeite
