Es pats sev puķes nopirku! Daktera Bebriša mundruma receptes 0
Kur pavasarī smelties enerģiju, ja pa ziemu tās krājumi izsīkuši? Kā uzlabot savu fizisko formu, kur atrast avotu garīgajam tonusam? Šos jautājumus uzdevu dakterim, kuram pašam šie resursi, šķiet, ir neizsmeļami, – sporta ārstam Visvaldim Bebrišam.
Sarunas laikā dakteris Bebrišs visu laiku kustas: te pielec no krēsla, lai demonstrētu kādu vingrinājumu, te ieskrien blakustelpā, lai plakātā man parādītu locītavu attēlus – lai es labāk saprotu, kā tās darbojas. Kā tāds pašuzlādējošs dzinējs! Savā stilā viņš sniedz arī padomus, kur rast enerģiju. Galvenokārt jau sevī pašā.
Taupi resursus! Drusku lauzīšu stereotipus. Pietiek runāt par vitamīnu ēšanu! Vajag sevi nevis nemitīgi ar kaut ko uzpildīt, bet gan sevi taupīt. Piemēram, ja man ir silta istaba, es taču logus lieki nevirinu.
Kurinu ekonomiski, nevis lieku pēc iespējas vairāk malkas. Tāpat ar vitamīniem – nevajag daudz!
Jo īpaši, ja mājai – cilvēkam – logi līdz kājai vaļā! Lieka enerģijas tērēšana ir smēķēšana, jo tā bojā plaušas, dzeršana, jo bojā aknas un nieres. Tas nozīmē, ka savus resursus nenovērtējam, bet izkaisām vējā.
Ēd rupjmaizi! Senāk latvieši vairāk ēda rupjmaizi. Kas notiek tagad? Baltmaize vien. Pa vidu salātlapiņa, gaļa, kāda mērcīte. Ienāku kafejnīcā un saku, ka pie zupas gribu rupjmaizi, bet viņiem nav!
Baltmaize ir svētku ēdiens. Vai varam priecāties, ka tagad svētki ir katru dienu? Nē, jo kļūstam resni!
Tauki spiež uz aknām, tās slikti darbojas, spiež uz aizkuņģa dziedzeri, sākas diabēts, spiež ciet elpceļus, tāpēc naktī krāc. Atkal resursi tērējas!
Ēd linsēklas! Vēl locītavām – un ne tikai tām – patīk linsēklas. Var iedzert linsēkļu eļļu vai dienā apēst pa 5–10 karotītēm maltu linsēklu. Šie produkti ir lēti, pensionāri var atļauties. Skaties, kā ēdu, – sausas linsēklas, virsū uzdzeru ūdeni! Var arī iemaisīt ūdentiņā un tad iedzert. Vēderā tās paliek glumas un piebriest, rodas sāta sajūta.
Visi nervozē, grib ēst, bet Bebrišam negribas, jo viņš ir uzēdis linsēklas.
Tā var ietaupīt enerģiju un naudu – nav jāpērk uztura bagātinātāji, nav jāmaksā dakterim. Tā vietā var nopirkt biļetes uz teātri vai izstādi.
Pagarinies! Ar katru soli, ko sper, cilvēks drusku sarūk – kā milti glāzē, kad to pakrata, saplok arvien vairāk. Staigāt ir ļoti veselīgi, bet pretī sarukšanai vajag likt pagarināšanos. Nevis iet uz SPA vai sporta zāli un pa tukšo kustināt svarus. Nevajag arī iekārties stienī un karāties, tad ķermenis sarausies, sagrupēsies vēl vairāk, jo baidīsies, ka karājoties tam notrūks kāda daļa. Cilvēks nav veļa, kam jākarājas!
Es cilvēkus pagarinu ar terapiju uz kušetes, bet katrs pats mājās var vingrot.
Viens vingrinājums ir izkustināt pleca locītavu, plaukstā ieliekot nūju – ar tās starpniecību roku var izstiept daudz tālāk. Nūja nav veikalā jāpērk – mežā katrs var nogriezt taisnu lazdas stibu.
Ceļgalus – tie tagad sāp ļoti daudziem! – var izkustināt, sēžot krēslā un zem augsštilba paliekot roku. Ar šādām kustībām locītavas atbrīvojas, kauli vairs neberžas viens pret otru. Starp tiem izveidojas brīva vieta, kur ieplūst dabīgajai eļļojošajai vielai. Un sāpes iet mazumā, tikai vajag vingrināties katru dienu. Mašīna arī pirms braukšanas jāiesilda katru reizi.
Vēl var iet pagarināties peldot – ūdenī gravitācijas nav. Vasarā peldieties ezerā, ziemā – baseinā. Nevajadzēs tērēties dārgām sanatorijām.
Meklē patiku! Savās grāmatās daudz esmu rakstījis par baudu, par patiku. Piemēram, ēst vajag ar patiku, nevis tikai pierīties. Arī tad, ja dzīvē iet štruntīgi, vajag meklēt patiku.
Tikai nevajag nostāties spoguļa priekšā un sākt sev melot – esmu skaista, esmu brīnišķīga. Tā var dabūt smaidošo depresiju.
Vajag darboties! Teiksim, pavingrināt locītavas. Tad arī pašsajūta uzlabosies, bet tas notiks, pateicoties darbam ar sevi. Būs gandarījums – esmu savā labā kaut ko izdarījis. Meklē un dari to, kas tev sniedz prieku! Pagatavo garšīgu ēdienu. Uzmazgā istabu un tad ar gandarījumu apskati to – velns, kur es forša, kāda man tīra istaba! Tas ir patiess prieks, nevis smaidoša maska, aiz kuras ir pilnīga zapte.
Uzdāvini sev puķes! Negaidi, ka prieku tev sagādās kāds cits. Teiksim, gribi, lai tavs vīrietis tev pasniedz puķes, bet šis, velns, nepasniedz, un tu uz viņu apvainojies un sapūtusies staigā. Vai arī viņš, skopulis, atnes tikai vienu novītušu neļķi, bet tu gaidi 50 rozes. Lempis – tāds pats kā novītusī neļķe!
Nopērc puķes un uzdāvini sev pati, turklāt tādas, kādas gribi! Skaties, es sev pats uz 8. martu puķes nopirku!
Arī sev dzimšanas dienā – tā man ir augustā – nopirku kaudzi gladiolu un priecājos. Nupat arī tulpes sev nopirku un nedēļu priecājos.
Ja pats esi priecīgs, arī ķermenis priecīgs. Ar prieku strādā aknas, nieres – viss! Ja esi skumīgs, arī orgāni ir bēdīgi, jo tie atdarina tevi – priekšnieku.
Atceries jaunību! Man prasa – kad tu atkal sarakstīsi jaunu grāmatu? Bet es jau piecas esmu uzrakstījis! Ko vēl? Viss ir pateikts. Tas pats ar mūziku. Ir papilnam skaistu dziesmu, tās vajag klausīties, nevis prasīt pēc jaunām.
Lai sieviete būtu laimīga, viņai vajag klausīties to, kas viņai patīk. Un lai liek to mūziku, kas jaunībā skanēja!
Šūnas atcerēsies jaunību un pašas atjaunosies. Arī dejot vajag kā jaunībā – ķermenis atcerēsies jaunību. Un darīt visu ko citu, kas patika jaunībā, jo tad patika atgriezīsies šūnu līmenī. Un ne jau es to izdomāju! To zinātnieki ir izpētījuši.
Sarīko izvirdumu! Kāpēc daudziem un daudzām tik ļoti garšo saldumi? Jo tie sniedz eiforiju piecu sekunžu garumā. Apēd – un nekā vairs nav, tāpēc ņem atkal un atkal. Piecas sekundes, vēl piecas, vēl, bet ar saldumiem barojas baktērijas tavā organismā, savairojas, smird un pūst. Piecas sekundes tavas eiforijas – stundas baktēriju dzīvē.
Arī saldumus vajag ēst! Un izbaudīt. Bet eiforiju vajag meklēt garāku par piecām sekundēm. To var gūt ne jau tikai seksā. Klausies – maksimāls radošās enerģijas izvirdums darbībā. Kad tā pasaku, visi domā, ka runāju par orgasmu, bet tā ir arī uzvara šaha partijā, lielās baravikas atrašana mežā un uzrakstīts maģistra darbs.
Ir miljoniem variantu, kā sev sniegt šādu izvirdumu, turklāt desmitiem reižu dienā. Bez tā nevar dzīvot, septītās debesis ir vajadzīgas!
Un nevajag tikai sublimēt seksuālo enerģiju radošajā – arī sekss ir vajadzīgs.
Izkāp no viedierīces! Daudzi tagad dzīvo internetā, viedierīcēs. Knibinās vieni paši ar sevi stundām, bet cilvēks ir radīts, lai komunicētu, lai satiktos, lai biedrotos. Viedierīces izraisa atkarību, bet atkarīgi cilvēki ir vieglāk vadāmi. Tā vietā meklējam variantus, kā būt priecīgiem kopā.
Teiksim, pie manis ciemos atnāk bērni, un mēs kaut vai šautriņas pamētājam, pašaujam ar loku, uzspēlējam šahu. Nevis apsēžamies viens otram blakām katrs ar savu ierīci rokā un tik bakstām ekrānus, tā ka pat vārdus vairs neprotam izrunāt.
Arī kopā būšanai jau agrāk ir izdomāti daudzi dažādi veidi. Ejam rotaļās, spēlējam riču raču, Cirku. Bērniem tas ļoti patiks. Nevis iedod bērnam rokās datoru, un – ej!
Dari, nevis cepies! Visi tikai kritizē un dod padomus, strādāt un darīt grib reti kurš. Kritizēt, jo īpaši lietas, no kurām neko nesaproti un ar kurām neesi saistīts, – tas nozīmē cepties. Bet ko tu cepies, ja tev nav pannas? Tad taču viss piedeg, istaba pilna melniem dūmiem, nav ko elpot. Lieka enerģijas un resursu tērēšana.
Labāk pastrādā un nopērc pannu, zivi un eļļu, un tad uzcep.
Dari to, ko vari izdarīt, nevis cepies par lietām, kuras nevari ietekmēt vai pats nedari un nekad nedarīsi. Runā par to, ko dari, vari izmainīt, ko vari izdarīt.
