“Dakter, kur tu esi?” Mediķu trūkums Neatliekamās medicīnas centrā arvien vairāk liek par sevi manīt 82
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Katru dienu P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Neatliekamās medicīnas centrā (NMC) mediķi sniedz palīdzību gandrīz 150 pacientiem. Ir dienas, kad tur ierodas vai tiek atvesti vairāk nekā 200 cilvēku. Diemžēl medicīnas personāls neraujas tur strādāt, un šogad ārstu deficīts ir īpaši jūtams – patlaban ir 18 vakances.
Tāpēc ārsti ir brīdinājuši slimnīcas vadību, ka katastrofālā mediķu nepietiekamība sāk jau apdraudēt darba kvalitāti un pacientu drošību. Taču mediķi palikuši nesadzirdēti. Pacientu pieplūduma laikā būtu nepieciešams piesaistīt papildu resursus, bet tam būtu vajadzīgi vairāk nekā divi miljoni eiro. Šogad papildus nav piešķirts ne cents.
Neatliekamās medicīnas centra marta darba grafikā ir vairāki desmiti tukšu vietu 12 stundu dežūrām. Tas nozīmē, ka dežūru grafiku var aizpildīt ar lielām grūtībām labi ja pāris dienas uz priekšu. “Lielākā daļa posteņos strādājošo ārstu ir nesertificēti ārsti – stažieri un rezidenti, kuru zināšanu trūkums un pieredze, kā arī nekontrolētā pacientu plūsma apgrūtina efektīvu pacientu aprūpi. Ārstniecības likums aizliedz strādāt nesertificētiem ārstiem bez sertificēta ārsta uzraudzības,” tā ārsti par situāciju NMC raksta slimnīcas vadībai.
Pēdējo gadu laikā esot ievērojami pieaugusi noslodze, darbu pabeigušais dežūrārsts nākamajam postenī strādājošajam ārstam atstājot vairāk nekā 13 pacientus, un papildus vēl jāsniedz palīdzība jaunajiem slimniekiem, kuri tiek ievesti ārsta dežūras laikā. Tas esot pierādījums vecai un haotiskai sistēmai, kura netiekot atbilstoši pārraudzīta no NMC un Stradiņa slimnīcas vadības puses.
“Rezidenti diezgan bieži ir nekritiski, īpaši tad, ja ir strādājuši trīs diennaktis pēc kārtas. Diemžēl tiek pieļautas arī kļūdas. Ja būtu sakārtoti ārstu posteņi, mēs tiktu galā un arī darba kvalitāte būtu augstāka. Jāņem vērā, ka pirmā un otrā gada rezidentam ir jāstrādā kopā ar sertificētu ārstu vienā postenī. Tikai trešajā rezidentūras gadā rezidentam ir atļauts strādāt patstāvīgi, jo viņš jau ir apmācīts un pietiekami spējīgs saprast dažādas medicīniskās nianses, bet sertificētam ārstam tik un tā viņš ir jāuzrauga,” “Latvijas Avīzei” stāsta ārste, kura lūdz uzvārdu neminēt.
Anonimitāti vēlējās saglabāt arī tur strādājošās medicīnas māsas. NMC vadībai noteikti nav pa prātam, ka gadiem neatrisinātie jautājumi tiktu publiskoti. Par to pārliecinājos arī es, jo “Latvijas Avīzes” apmeklējuma laikā man kā žurnālistei tika liegta iespēja aprunāties ar mediķiem. Drīkstēju tikai uz viņiem palūkoties no attāluma, NMC vadītāja vietnieka Roberta Fūrmaņa pavadīta.
Aizvadītās otrdienas pusdienlaikā, kad “Latvijas Avīze” apmeklēja NMC, bija ievests 61 pacients. Viņi bija uzticēti septiņiem ārstiem. Uz to, cik no viņiem ir sertificēti un cik rezidenti, vadītāja vietnieks nespēja atbildēt. Mediķi iepriekš stāstīja, ka nereti posteņos no septiņiem ārstiem tikai viens esot sertificēts.
“Cilvēkresursu stratēģija no praktiskā viedokļa tomēr ir personāldaļas kompetences jautājums,” man atbildēja Fūrmanis. Viņš nenoliedza, ka darba grafiku sastādīšana esot izaicinājums, bet tas neesot viņa kompetences jautājums. Vaicājot, cik daudziem slimniekiem savas dežūras laikā medicīnisko palīdzību sniedz viens ārsts, saņēmu atbildi, ka “tas ir atkarīgs no ienākošās un izejošās pacientu plūsmas”. Pusi no pacientiem, kurus atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra brigādes, NMC izrakstot ar norādi, ka jāārstējas ambulatori.
NMC vadītājam vēl trīs citas darba vietas
Ar NMC vadītāju Valēriju Ratobiļski manas vizītes laikā nebija iespējams satikties, jo viņam bez šīs ir vēl trīs citas darba vietas, kur viņš strādā par ķirurgu, proti, “MFD veselības grupas” divi medicīnas centri, “Veselības centru apvienība”, kā arī klīnika “DiaMed”. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš gan par NMC vadītāja darba vietām nebija informēts, jo neesot viņa tiešais vadītājs. No pagājušā gada slimnīcā esot ieviesta kārtība, ka darbiniekiem papildu darbs esot jāsaskaņo ar savu tiešo vadītāju. Šajā gadījumā ar slimnīcas galveno ārsti Evu Strīķi.
Vēlāk, kad sazinājos ar NMC vadītāju, pavaicāju viņam, kā viņš, kuram trijās privātajās medicīnas iestādēs jāpieņem pacienti, risina ārstu vakanču jautājumu savā slimnīcā un kā šādos speciālistu deficīta apstākļos iespējams nodrošināt augstas kvalitātes medicīniskos pakalpojumus?
“Neaizpildītās ārstu vietas nenozīmē, ka mēs vērsim ciet Neatliekamās medicīnas centru vai nesniegsim neatliekamo medicīnisko palīdzību pilnā apjomā. Pie šī jautājuma nopietni strādājam ar slimnīcas vadību un personāldaļu un arī paši darām visu, ko varam. Diemžēl situācija ir tāda, kāda tā ir. Mēs sniedzam neatliekamo medicīnisko palīdzību pilnā apjomā ar ierobežotiem resursiem. Tas, ka darba grafiks nav aizpildīts, nenozīmē, ka posteņi paliek tukši. Jā, mēs katru dienu plānojam darbu un meklējam ārstus, lai mēs varētu nodrošināt darbu nedēļu uz priekšu,” atbildēja Ratobiļskis.
Centra vadītājam esot zināmas mediķu gadiem sasāpējušās problēmas, jo arī viņš esot saņēmis gan mutiskus, gan rakstiskus apliecinājumus ar faktiem. Taču pēc viņa atbildēm un rīcības nebūt nešķiet, ka par tiem būtu ļoti jāsatraucas.
Grauj slimnīcas reputāciju
Bet tikmēr Ratobiļska kolēģi ziņo viņam un arī slimnīcas vadībai, ka neadekvātā pacientu plūsma kavējot pienācīgu pacientu aprūpi, tādā veidā ceļot neslavu PSKUS NMC reputācijai ne tikai pašas slimnīcas ietvaros, bet arī Rīgas un citu pilsētu slimnīcu vidū. Kritika dzirdama ne tikai no ārstiem par NMC kolēģu veikto darbu, pacientu aprūpi, izmeklēšanu, kura veikta necilvēcīgos darba apstākļos, bet arī no pašiem pacientiem un viņu radiniekiem. Sliktās atsauksmes par universitātes slimnīcas darbu arī traucējot piesaistīt jaunus darbiniekus, jo ārsti izvēlas strādāt sakārtotā un uz izaugsmi vērstā darba vidē, ko NMC vadība pēdējos gados nav spējusi nodrošināt.
Lūk, piemērs, kas raksturo NMC ārstu ikdienu. Neskatoties uz to, ka darba laika beigas ir pulksten 8.00 vai 20.00, posteņu ārsti nereti mēdz palikt pēc norādītā darba laika beigām, lai nodotu jaunajai maiņai pacientus, kā arī izrakstītu viņus ambulatorajai ārstēšanai. Neraugoties uz to, ka atstāto pacientu pārņemšana ieilgst, tomēr jaunā pacientu plūsma netiek apstādināta, kas nozīmē, ka vienlaikus jāveic iepriekšējās maiņas slimnieku un jauno pacientu apskate. Lai pilnvērtīgi varētu apskatīt iepriekšējās maiņas pacientus, tam būtu jāvelta kā minimums 25–30 minūtes.
Ar cilvēku taču nepieciešams aprunāties, izvērtēt vispārējo veselības stāvokli, jāiepazīstas ar izmeklējumiem, jāpārskata nozīmētā terapija un jānosaka turpmākā ārstēšana vai izmeklējumi un iegūtie dati ir jādokumentē. Ja tiek atstāti vidēji septiņi pacienti, tad apskates laiks aizņem no trīs līdz trīsarpus stundām. Tomēr fiziski tam nav iespējams veltīt tik daudz laika, tāpēc iepriekšējās maiņas atstātie pacienti tiek apskatīti vairākas stundas pēc jaunās maiņas sākuma, jo primāri tiek aprūpēti jaunie atvestie slimnieki.
Vadībai savs skats
Arī pēc sarunas ar Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāju Rinaldu Muciņu un galveno ārsti Evu Strīķi šķiet, ka viņi neuzskata, ka NMC ārstu trūkuma dēļ būtu apdraudēta pacientu drošība un mediķiem tur būtu liela pārslodze. Daktere Strīķe norādīja, ka rūpīgi sekojot līdzi tam, lai sertificēto un nesertificēto speciālistu virsstundu daudzums atbilstu Ministru kabineta noteikumiem.
Pretēji mediķu stāstītajam, ka trūkstot sertificēto ārstu, kuri uzraudzītu rezidentus, Strīķe apgalvoja, ka visi rezidenti pirmos divus gadus strādājot tiešā sertificēto speciālistu kontrolē.
“Diennakts dežūrā slimnīcā kopumā ir vairāk nekā 21 speciālists, no kuriem lielākā daļa ir sertificēti – tie ir dažādu specialitāšu ārsti, kas sniedz neatliekamo palīdzību specializētajās nozarēs. Tieši pirms kovida izdevās veikt restrukturizāciju NMC un tika izveidotas trīs sertificētu virsārstu vietas. Tās ir aizpildītas, un šo virsārstu uzdevums ir ievadīt rezidentus darbā NMC. Tiesa, lai šajā augsta riska nozarē, kāda ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, izveidotu speciālistu grafikus, ir problēmas ne tikai mūsu slimnīcā. Tās ir visā valstī,” teic E. Strīķe un piebilst: “Medicīnas augstskolu pabeigušie izvēlas noteiktu specialitāti. Pēdējos gados neatliekamās medicīnas ārsta specialitātē nav aizpildītas rezidentūras vietas, kaut gan mēs šos ārstus rezidentus pieprasām katru gadu. Šo specialitāti neizvēlas, un tas ir arī saprotams, jo tai ir augsts risks.”
Galvenā ārste uzsvēra, ka NMC ir tā struktūrvienība, kurā gadu no gada tika ieguldīts daudz vairāk nekā jebkurā citā struktūrvienībā. Piemaksa par intensitāti viennozīmīgi esot klāt ārstu pamatatalgojumam. Daudzus gadus stundas likme esot lielāka nekā stacionāros strādājošajiem ārstiem. Tiklīdz palielinājuši samaksu, rezidentiem esot radusies daudz lielāka interese par NMC darbu.
“Vai svarīgākais ir tikai alga?”
Ārsti gan stāsta un raksta slimnīcas vadībai ko citu. Viņiem neesot īsti izprotami algu veidošanas principi. Piemēram, salīdzinot ar atsevišķām nodaļām, nesertificēto māsu alga esot lielāka par nesertificēta ārsta algu NMC nodaļā. Viņi vaicā, kāpēc ārsta internista alga ir lielāka par sertificēta neatliekamās medicīnas ārsta algu? Vai NMC personāla darba stunda ir mazāk vērtīga? Vai tomēr nebūtu jāņem vērā risks darbā un pašreizējā brīdī neatbilstošā NMC ārsta noslodze? Informācijai par katras struktūrvienības medicīnas personāla atalgojumu, kā arī konkrētām piemaksām un katrā struktūrvienībā pieejamiem bonusiem ir jābūt publiski pieejamiem slimnīcas mājaslapā, lai izvairītos no negodīguma un veicinātu caurspīdīgumu un atklātību, uzskata ārsti un atgādina, ka algu sistēmas caurspīdīgums bijusi motivācija, lai izstrādātu jauno mediķu algu modeli.
“Vai svarīgākais ir tikai alga?” pretī vaicā PSKUS valdes priekšsēdētājs R. Muciņš. “Svarīgi ir arī citi atbalsti, ko var sniegt darba devējs, tajā skaitā psihoemocionālais atbalsts. Slimnīcā kovida laikā valsts finansētā projekta ietvarā strādāja divi psihologi. Finansējumu nogrieza, un tagad viņus algojam no slimnīcas budžeta.”
E. Strīķe arī norāda uz pozitīvo attiecībā uz jaunajiem ārstiem rezidentiem – viņi pēc sešu gadu studijām sāk strādāt slimnīcā ar jaunākajām katrā medicīnas nozarē iegūtajām zināšanām. E. Strīķe: “Ja viņiem vajag praktiski palīdzēt, konsultants ir nodrošināts. Ja, piemēram, ir neiroloģisks pacients, dežūrārsts pasauc neirologu, kas novērtē klīnisko situāciju; četru acu princips darbojas. Tiesa, ar to izpildi ir tā, kā nu katrs prot. Tas ir mūsu uzdevums – analizēt katru gadījumu, saprast, kāpēc nav tik raiti saņemta palīdzība, kā tai vajadzēja būt. Ik nedēļu ir vismaz pieci seši gadījumi, kas ir bijuši pietiekami sarežģīti un tiek analizēti.”
No nākamā gada janvāra NMC būtu jāuzsāk darbs jaunās, plašās, moderni ierīkotās telpās pabeigtajā A2 projekta ēkā. Diemžēl krīzes dēļ pārcelšanās aizkavēšoties vismaz par pusgadu, pastāstīja R. Muciņš. Taču jāšaubās, ka ar strādāšanu mūsdienīgā vidē būs pietiekami, lai paglābtos no gadiem nerisinātā akūtā mediķu personāla trūkuma.
Neatliekamās medicīnas centrā – arvien vairāk pacientu
* PSKUS Neatliekamās medicīnas centrā strādā 238 mediķi, no kuriem 60 ir ārsti.
* Salīdzinot ar 2019. gadu, 2022. gadā
• par 26% palielinājies pacientu skaits, kuri ar NMPD tiek nogādāti PSKUS un pēc tam tiek stacionēti;
• par 157% palielinājies pacientu skaits, kuriem tiek nodrošināta observācija veselības stāvokļa stabilizācijai un dinamiskai novērošanai pirms izrakstīšanas ambulatorai ārstēšanai vai hospitalizācijas;
• par 17% palielinājies pacientu skaits, kam tika veikta diferenciāldiagnostika un ārstēšanas rezultāts bija ambulators.
AVOTS: P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Sūdzības Veselības inspekcijai
* Veselības inspekcijā 2022. gadā izskatīti 10 iesniegumi par Neatliekamās medicīnas centru.
* Sūdzības galvenokārt bijušas par Pacientu tiesību likuma pārkāpumiem – par cieņpilnas attieksmes trūkumu, kā arī nespēju nodrošināt pilnīgu un pacientam saprotamu informāciju. Sūdzības saņemtas arī par darba organizāciju, piemēram, vietu trūkumu pacientiem un iespēju saņemt dzeramo ūdeni.
AVOTS: Veselības inspekcija
