Ginekoloģe Māra Zumente: biežākie iemesli, kāpēc bērniņš nepiesakās un mazliet greizas vēlmes pēc atvases 0
Neauglība ir ne tikai medicīniska, bet arī sociāla problēma, kas dod savu artavu bēdīgajā demogrāfiskajā situācijā valstī. “Daudzas sievietes vispirms grib iegūt labu izglītību un sasniegt panākumus karjerā, bet par bērnu radīšanu sāk domāt tikai ap 35 gadu vecumu, kad grūtniecības iestāšanās iespēja ir daudz mazāka nekā jaunībā. Turklāt, jo sieviete vecāka, jo vairāk dažādi ārējie faktori ietekmē viņas organismu. Manuprāt, tā mūsdienās ir viena no visas civilizācijas problēmām,” saka klīnikas Piramīda ginekoloģe Māra Zumente.
Nereti sieviete maldīgi iedomājas, ka viss notiks pēc plāna – kad būs aizstāvējusi maģistra darbu un apliecinājusi sevi profesijā, tad dzemdēs bērnus, taču tas vairs nav tik vienkārši.
Viņa, teiksim, strādā vismaz 10 stundu diennaktī, nodarbojas ar fitnesu, apmeklē skaistuma salonus un pēc tā visa ir tik nogurusi, ka mīlējas tikai reizi mēnesī. Turklāt, nespējot atslābt, ne vienmēr gūst orgasmu, kas atvieglotu spermatozoīda ceļu līdz olšūnai. Plānojot ieņemt bērnu, jācenšas dzīvot mierīgāk.
Tām, kuras vēlas pēcnācēju, derētu savu veselību pārbaudīt jau iepriekš. Ja, mīlējoties ovulācijas laikā (kad nobriedusī olšūna izdalījusies no olnīcām), mazulis pēc pusgada joprojām nav pieteicies, ir vērts meklēt iemeslu, kāpēc grūtniecība neiestājas.
Pēc statistikas datiem, pasaulē neauglīgi ir 10 –20% pāru. Aptuveni 35% gadījumu cēlonis atkarīgs no sievietes, bet 35% – no vīrieša veselības. Pārējās situācijās ir kombinēti vai neizskaidrojami iemesli.
Nepielūdzamais vecums
“Agrāk trīsdesmitgadnieci uzskatīja par vecu pirmdzemdētāju, turpretī tagad tādu ir lielākā daļa,” atzīst Māra Zumente. “Pirms 23 gadiem apmeklēju reproduktīvās medicīnas veselības kursus Holandē, kur jau tolaik valdīja uztraukums par šādu tendenci. Piedalījāmies pasākumos, kuros mātes tikās ar sievietēm, kas bērnus plānoja tikai pēc 35 gadu vecuma, un centās pārliecināt, ka vajag laikus domāt par pēcnācējiem,” atceras ārste.
Pētījumi liecina, ka sievietes auglība būtiski sāk samazināties jau pēc 30 gadu sliekšņa pārkāpšanas. Iespēju ieņemt bērniņu nenodrošina fakts, ka viņa izskatās pavisam jauna un nodarbojas ar sportu, – tas nereti tikai pašai sagroza priekšstatu par savām iespējām.
Par 30 gadiem jaunākai sievietei iespēja palikt stāvoklī katru mēnesi ir 20%, taču 40 gadu vecumā šī iespēja sarūk līdz 5%. Meitene piedzimst aptuveni ar 300 tūkstošiem olšūnu, bet ne visas nobriest un der bērniņa radīšanai. Četrdesmit gadu vecumā no tām palikuši vien daži tūkstoši. Tā kā vecākas olšūnas neapaugļojas tik viegli kā jaunas, vecumā no 40 līdz 44 gadiem mazuļus dzemdē tikai aptuveni 1% sieviešu.
Protams, neauglība bieži sastopama arī jaunībā. Sievietei var būt kāda slimība, kas nav savienojama ar grūtniecības iestāšanos, piemēram, policistiskas olnīcas. Meitenes, kuras vēl nav sastapušas īstos partnerus, nereti saslimst ar seksuāli transmisīvajām infekcijām, kuru radītās sekas neļauj palikt stāvoklī.
Ovulācijas traucējumi
Pēc Pasaules Veselības organizācijas atzinuma, sievietei var būt 35 neauglības iemesli. Māra Zumente pēc savas pieredzes pirmajā vietā ierindo ovulācijas traucējumus, ko nereti izraisa stress un pārpūle.
Reizēm vainu noveļ uz hormonālo kontracepciju, kaut gan patiesībā ir tieši otrādi – ar pareizi izvēlētiem medikamentiem ovulācijas traucējumus nereti var ārstēt, un pēc tam grūtniecības iespēja pieaug.
Kopš seniem laikiem sievietes ovulācijas noteikšanai katru rītu mērīja temperatūru makstī un anālajā atverē, bet mūsdienās tas ir nedaudz arhaisks variants. Vienkāršāk to izdarīt, aptiekā iegādājoties speciālus testus vai arī izmantojot aplikāciju viedtelefonā.
Lai notiktu ovulācija, nepieciešams atbilstīgs hormonu līdzsvars. Šis process sākas smadzeņu zemgarozā un turpinās hipofīzē, kas izstrādā olnīcas stimulējošos hormonus. To nepareiza izdalīšanās var ovulāciju bloķēt. Bieži to kavē vairogdziedzera vai virsnieru dziedzeru slimības, cukura diabēts un policistisku olnīcu sindroms, kad menstruālā cikla laikā veidojas daudzi folikuli, bet viena dominējoša ar veselu olšūnu nav.
Šis sindroms vairāk raksturīgs miesās kuplām sievietēm, taču mēdz būt arī tām, kurām ir mazs vai pilnīgi normāls ķermeņa masas indekss. Lai notiktu ovulācija, rādītājam jābūt no 20 līdz 29. Policistozes iemesls joprojām nav īsti skaidrs. Nereti slimniecēm ir cukura diabēts un vīrišķo hormonu pārsvars organismā, tomēr ne vienmēr.
Policistiskām olnīcām veidojas pārāk bieza kapsula, tāpēc olšūnas nevar normāli attīstīties, izkļūt no olnīcām un pārplīst. Vispirms šo sindromu ārstē ar medikamentiem, taču, ja tie nepalīdz, veic laparoskopisku operāciju, novēršot ovulācijas traucējumus un paverot ceļu grūtniecībai.
Jebkurā gadījumā vispirms ovulāciju var mēģināt sakārtot ar dažādiem augu valsts preparātiem, piemēram, ar viteksa jeb t.s. mūku zālītes Vitex agnus-castus ekstraktu vai naktssveces eļļu. Ja tie un dzīvesveida maiņa nelīdz, atliek ķerties pie hormonus saturošiem medikamentiem, ar ko ovulāciju iespējams panākt konkrētas dienas noteiktā stundā, kad jāsteidz mīlēties, lai ieņemtu bērniņu.
