Dainas Dagnijas krāsainā pasaule ar īpašiem eņģeļiem 0
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī līdz 3. februārim skatāma mākslinieces Dainas Dagnijas tekstilkolāžu izstāde “Princeses, nāra un eņģeļi”, kurā māksliniece skatītājus ieved pasakaini krāsainā pasaulē.
D. Dagnija ir gleznotāja, kuru 60. gados Ņujorkā kāda liktenīga nejaušība pamudināja veidot tekstilkolāžas. “Viss aizsākās 60. gados Ņujorkā, ar Presas kundzi, kas pieskatīja manu mazo puiku. Kādā reizē, kad biju apslimusi, viņa man atnesa maisiņu ar krāsainiem drēbju izgriezumiem. Es vienmēr esmu bijusi radoša, tad es sāku “spēlēties” ar šiem drēbju gabaliņiem, un man patika tas, kas man sanāca,” savus pirmo mēģinājumus tekstilkolāžā atceras māksliniece. No šī brīža D. Dagnija jau apzināti sāka krāt materiālus. “Jau Ņūdžersijā dzīvojot, apzināti gāju uz “garāžu izpārdošanām” un meklēju apģērbu gabalus, kas man patika. Interesantas lietas varēja atrast arī baznīcās. Materiāli savācās ļoti daudz. 70. gados savācu daudz mežģīņu. Tagad, atceroties savus pirmos kolāžas darbus, jāsaka, ka tie bija primitīvi. Arvien vairāk strādājot šajā tehnikā, sāka veidoties sejas,” teic māksliniece.
Šajā izstādē māksliniece izstādījusi savas princeses, nāru un eņģeļus. Katra sievietes seja ar savu raksturu. Visi tēli ir mākslinieces fantāzija, kam iedvesmu devušas operu izrādes, literatūra un ceļojumu iespaidi. Kāpēc sievietes? “Kāpēc ne vīrieši, bet sievietes? Ar vīriešiem es nevaru tik brīvi, jo, materiālus saliekot kopā, veidojas tēls, raksturs. Sievietes ir vairāk smukas nekā nesmukas un veidojas pašas no sevis. Sievietes tēls veidojas dabīgi. Tajā es izsaku sievietes jūtas. Neviena no sievietes sejām nav redzēta, noskatīta dzīvē, pamatā viss tiek veidots tā, lai būtu prieks skatīties,” skaidro māksliniece.
Jāsaka, ka šajā izstādē bez sievietēm ir arī citi skaisti, mītiski tēli – eņģeļi. “Nevar teikt, ka man ir tikai sievietes – eņģelis ir bez dzimuma. Mani eņģeļi ir īpaši. Kāpēc? Kādā reizē kopā ar draudzeni atradu ļoti senu drēbi – zeltītu priestera apģērbu no renesanses laikiem. Šo īpašo materiālu es izmantoju tikai eņģeļiem, nevienā citā manā darbā tas netiek izmantots,” īpašo eņģeļu nostiepumu atklāj māksliniece.
Mākslas zinātnieks Māris Brancis ir izpētījis D. Dagnijas darbus, tāpēc droši var teikt: “Māksliniece uzbur pasaku zemi, kur visi cilvēki ir laimīgi, saule mirdz ik dienas un siltums aplaimo ikvienu. Tur nav nelaimju, nesaticības, dramatisma, toties visi cits citu mīl. Skatītāja priekšā pavērtajā krāšņajā un dzīvespriecīgajā pasaulē valda dažādu tautu sievietes savos viskošākajos tērpos, princeses, par kurām bērnībā sapņo būt ikkatra meitene, un latviešu tautumeitas.”
