Vecākiem ir neskaidrības! Daina Kājiņa komentē parakstu vākšanu par līdzfinansējumu ģimenēm, kuru atvases dodas uz privātiem bērnudārziem 6
Jūnija sākumā platformā “Manabalss.lv” sākās parakstu vākšana iniciatīvai, kas aicina pašvaldības pilnībā finansēt bērnu izglītošanu privātajos bērnudārzos. Pašlaik izmaksas daļēji sedz paši vecāki. Jautājumu TV24 diskusiju raidījumā “Preses klubs” komentē Daina Kājiņa, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, bērnudārzu “CreaKids” vadītāja.
“Es gribētu teikt, ka jautājums ir sakārtots, tas uzlabojas pa maziem solīšiem. Šī parakstu vākšana droši vien ir tādēļ, ka vecāki vēlas, lai šis jautājums atkal būtu dienas kārtībā un to uzlabotu. Jo pašvaldības līdzfinansē privāto bērnudārzu apmeklējumu un tās to dara pēc valstī noteiktas metodikas, kuru izveidoja 2015. gadā. To izveidoja, tādēļ ka līdz tam brīdim pašvaldībām bija ļoti atšķirīgas summas – viena līdzfinansēja vairāk, viena mazāk. Metodiku ieviesa, lai būtu līdzvērtīgi. Metodiku ieviesa, bet šī lielā starpība palika, vēl joprojām summu starpības ir diezgan lielas, pat vairāk nekā 100 eiro uz vienu bērnu,” problēmu iezīmē Kājiņa.
“Vecākiem diezgan bieži ir nesaprotams, ja pašvaldība paziņo: “Mēs maksājam tik, cik izmaksā bērns.”, un tad privātais it kā ņem klāt naudu un it kā vaino to slikto, privāto bērnudārzu. Bet patiesība ir tāda, ka varbūt ne īsti bardaks, bet tāda birokrātija slēpjas, jo metodika nosaka zināmas pozīcijas, kur nav viss, lai bērnudārza pakalpojumu nodrošinātu. Un sanāk, ka vecāki samaksā starpību,” skaidro viņa.
Piemēram, grāmatvedība un juridiskie pakalpojumi, telpu noma un citas pozīcijas.
“Un tad vēl sanāk haoss informācijas nodošanā, kad pašvaldības saka, ka mēs palielinām finansējumu, un sanāk, ka privātais arī paceļ cenu, un vecāki saka: “Kā tad tā? Pacēla finansējumu un jūs ceļat cenu?”, bet, patiesību sakot, vienmēr ir jāseko līdzi, vai vecāku maksājamā daļa mainās. Jo pašvaldības šo aprēķinu veic par iepriekšējo kalendāro gadu. Inflācija, pedagogu straujais algu pieaugums… Šogad līdzfinansējuma summa, kādu līdzfinansē katram bērnam, tas ir pēc 2023. gada izdevumiem, bet savukārt privātais bērnudārzs dzīvo 2024. gadā. Es nevaru pateikt, vai tas ir labi, vai tas ir slikti, jo drošvien ir grūti atrast citus algoritmus, bet šis jautājums ir tik ilgi marinēts un vilkts, ka prasītos funkciju audits, lai saprastu, kur tad ir tā taisnība. Tā noteikti ir kaut kur pa vidu. Un, lai vecākiem nebūtu šī nevienlīdzības sajūta,” turpina Kājiņa.
Un nav jāizdomā jauns divritenis, kā piemēru Daina Kājiņa min Skandināvu valstis: “Vairums Skandināvu valstīs vecākiem nav starpība, viņi pat nezina, vai tas ir privātais, vai pašvaldības, viss maksā vienādi. Var atšķirties algas, var atšķirties bērnu skaits, var atšķirties telpu platības, bet principā pakalpojums pēc savas būtības, likumdošana, prasības, uzraudzība, viss ir identisks – starpība ir tikai finansēšanas avotā.”
“Protams, var izklausīties, ka mums atkal vajag kaut kādu lielāku finansējumu, bet, ja mēs paskatāmies kopveselumā uz naudu un ja atkal kārtējais bērnudārzs tiek plānots būvēt par 13 miljoniem eiro Skanstes rajonā. Un tā atkal ir Eiropas nauda. Ja to citu kabatas naudu kaut kam iztērēs, un, iespējams, ka tajā brīdī nepadomās par efektīvu bērnudārza būvniecību vai ticām efektīvām darbībām… Tas skaidri pierāda to, ka tas privātais varētu šo pakalpojumu piedāvāt lētāk un pašvaldībai tas būtu izdevīgāk,” norāda viņa.
