Daina Bāra: Mazas partijas nevairo sabiedrības uzticību 11
Saeima patlaban spriež par bijušā prezidenta Andra Bērziņa savulaik iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri paredz, ka partijām ir jābūt vismaz 500 biedriem pašreizējo 200 biedru vietā un ka vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kas dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, Politisko partiju likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā pieņemti otrajā lasījumā, bet līdz 1. februārim var iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam. Konstitucionālo tiesību jurists un politologs Egils Levits neatbalsta partijas biedru skaita palielināšanu un dibināšanas laika ierobežojumu un piedāvā “Latvijas Avīzes” lasītājiem savu viedokli. Publicējam arī Latvijas Universitātes asociētās profesores Dainas Bāras viedokli, kura kā ekspertu grupas pārstāve bija viena no priekšlikumu autorēm.
Politiskās partijas jebkurā valstī ir pamatu pamats demokrātijas tālākai attīstībai. Ja mēs gribam turpināt pilnveidot un konsolidēt demokrātiju, tad jādomā par to, kā attīstīt daudzpartiju sistēmu un kā pilnveidot pašas partijas. Saeima ir dilemmas priekšā, jo jautājums par politiskajām partijām patlaban ir ļoti aktualizējies – politiskās partijas nespēj īstenot tām uzticētās funkcijas. Tas ir pozitīvi vērtējams, ka parlaments izprot šo situāciju un vēlas partijas stiprināt.
Ja mēs runājam par demokrātiskas valsts stiprināšanu, ir jāmēģina izvairīties no politiskās sadrumstalotības. Mēs esam mācījušies no pagātnes kļūdām; viens no tādiem kļūdu labojumiem bija piecu procentu vēlētāju barjeras ieviešana partijām, lai tās varētu iekļūt Saeimā, un minimālais biedru skaits politiskajās partijās.
Demokrātija prasa arī plašu sabiedrības līdzdalību un atbalstu partijām. Ja tās ir sīkas, nelielas, tad līdzdalība ir apšaubāma. Kā zināms, ar naudu, ar uzbrūkošām sabiedrisko attiecību kampaņām var diezgan viegli panākt ievēlēšanu parlamentā. Taču partijas nav nostiprinājušās, nav izveidojušas savu politisko programmu un līdz ar to tās nespēj veikt savas funkcijas. Ne viens vien politikas pētnieks ir secinājis, ka mazs biedru skaits partijās var novest arī pie tā sauktajām projektu jeb kabatas partijām.
Sabiedrībai nav lielas uzticības politiskajām partijām. Tas vairāk vai mazāk ir saistīts ar to, ka mums nav politiskās pieredzes, pietiekamas kompetences. Jāteic, ka politiskajām partijām ir diezgan negatīva pieskaņa no iepriekšējiem periodiem. Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2012. gadā izveidotā ekspertu grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus Latvijas publiskās varas pilnveidošanai, diskusijās tikās ar dažādiem pētniekiem, politisko partiju veidotājiem, diplomātiem, kas strādājuši citās valstīs. Viņi apgalvoja, ka Latvijas viena no lielākajām problēmām ir zems sabiedrības politiskās izglītības līmenis – cilvēki nezina, ko no partijām prasīt un kā tām jādarbojas. Partiju darbībā personiski iesaistīto Latvijas pilsoņu īpatsvars ir tik mazs, ka saikne starp tām un plašāku sabiedrību faktiski nav nodrošināta. Kaut arī partiju biedru skaits palēnām pieaug, tas joprojām ir tik niecīgs, ka Latvijas politiskajām partijām ir grūti pilnvērtīgi veikt sabiedrības pārstāvēšanas un pilsoņu politiskās socializācijas funkcijas.
Apstākļos, kad daļēja politisko partiju nomaiņa ar jaundibinātām partijām un to apvienībām, kā arī partiju identitātes maiņa ir pastāvīga sistēmas iezīme, netiek pilnvērtīgi realizēta partiju politiskā atbildība un vismaz dažas no tām kļūst par īsa vai vidēja termiņa projektiem bez ilgtermiņa atbildības. Politiskajām partijām ir jāspēj pārstāvēt dažādu sabiedrības grupu intereses un jāspēj uzņemties atbildību.
Lielajām politiskajām partijām, salīdzinot ar mazajām partijām, ir lielāka iespēja ietekmēt politisko procesu un vairot sabiedrības uzticību, meklējot demokrātiskai sabiedrībai pieņemamus risinājumus.
