Dailes teātris sezonu atklāj ar “Svinībām” 0
Dailes teātrī 20. septembrī sezonas pirmizrāde – Tomasa Vinterberga un Mogensa Rukova traģikomēdija “Svinības”, ko iestudē bulgāru režisors Aleksandrs Morfovs. Teātra repertuārā režisoram jau ir iestudētas izrādes “Finita la comedia!” un “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, kas pulcēja plašu skatītāju loku, smīdinot caur asarām un aizraujot ar emocijām.
Luga “Svinības” tapusi pēc scenārija režisora Tomasa Vinterberga filmai “Festen” (“Svinības”, 1998), kura ir pirmā filma, kas radīta pēc dāņu kinorežisoru izstrādātā “Dogma 95” manifesta. Filmas scenārija adaptācijas autors ir Bo Hr. Hansens, bet no angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja. “Iestudējums būs sarežģīts. Es aicinu skatītāju pirms izrādes neskatīties filmu, kas ir ļoti populāra, jo tie akcenti būs salikti pavisam citādi,” uzskata teātra literārā padomniece Evita Mamaja.
Luga ir par lielas un bagātas ģimenes patriarhu Helgi, kas svin savu apaļo dzimšanas dienu, un visi radi, draugi un kolēģi ir ieradušies, lai godinātu šo īpašo cilvēku. Tiek teiktas daudzas un slavinošas runas. Kāds no Helges dēliem izlemj, ka vairs nevar un negrib klusēt. Pagātne slēpj tumšus noslēpumus, kas met ēnu uz gaišo, patīkamo tagadni. Ir jānolaiž asinis, lai varētu brīvi elpot. Ģimenes trillerī farss mijas ar traģēdiju, emocijām virpuļojot no klusa nolieguma līdz šokējošam apstulbumam un atpakaļ līdz nevērīgai bezrūpībai. Svinību apreibumā tiek izcīnīta vētraina cīņa ar un par patiesību.
“Režisors strādā ar ļoti jaudīgām tēmām. Viņš neizvēlas remdenus stāstus. Iestudējot lugu “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, viņš teica: “Nu jūs būsiet spiesti sevī sameklēt ne tās labākās dziņas…” Tā tēma, par ko režisors grib runāt, man ir ļoti tuva. Arī tas, ka viņš cilvēkā, jebkurā, vai tas būtu galvenais varonis vai ne, redz diezgan nožēlojamu kukaini ar ļoti smieklīgām prasībām, vājībām. Principā jebkurā tēlā viņš redz cilvēku kā nožēlojamu būtni, bet cer, ka šis nožēlojamais kukainis joprojām ir Dieva radība,” stāsta Artūrs Skrastiņš, kuram šī ir trešā izrādē ar režisoru.
Savukārt Ilze Ķuzule-Skrastiņa par darbu ar režisoru teic: “Man jācitē Lauris Dzelzītis: “Es pie viņa esmu gatavs spēlēt kaut vai koku.” Tu iegūsti no tā procesa tik daudz. Mēs visi esam ļoti noslogoti, un katrs iestudējums ir divi mēneši no mūsu dzīves, un ir ļoti liela atšķirība, kā tu tos divus mēnešus pavadi. Vai tu kaut ko iegūsti vai garlaikojies, vai tu esi spiests tur būt. Es domāju, ka visa Dailes teātra trupa man piekristu, ka tas ir jāizmanto, tas ir jāpieredz, tas ir jāizdzīvo un tas mūs ļoti bagātina.” Arī pats režisors A. Morfovs nenoliedz, ka “vienmēr grūtākais ir aktieru izvēle, vienalga, kurā teātrī es iestudēju izrādi. Es vairāk laika zaudēju aktieru izvēlē nekā pašas izrādes iestudēšanā. Es zinu, ja atradīšu aktierus, ar kuriem saprotamies no pusvārda, man būs daudz vieglāk un raitāk strādāt”.
Izrādē Ģirts Ķesteris ir Helge, Indra Briķe – viņa sieva Else, Artūrs Skrastiņš – Helges dēls Kristians, Rēzija Kalniņa – Helges meita Helēne, Lauris Dzelzītis – Helges dēls Mikaēls, Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Mikaēla sieva Mette. Vēl izrādē spēlē Kristīne Nevarauska, Aminata Grieta Diarra, Dainis Gaidelis, Artis Robežnieks, Lauris Subatnieks, Āris Rozentāls, Lidija Pupure, Juris Bartkevičs, Ieva Florence, Mārtiņš Upenieks, Lelde Dreimane, Edijs Zalaks, Rūta Hasnere, Annika A
