“Ja iznestu lelli, cilvēki nenoticētu…” Dailes teātra lēmums uz skatuves nest īstu zīdaini šokējis sabiedrību 65
Vēl pirms Dailes teātrī notikušās pirmizrādes “Wintera stāsts” plašas diskusijas radīja lēmums teātra izrādes laikā uz skatuves iznest īstu zīdaini. Žurnālam “Privātā Dzīve” skaidrojumu sniedzis gan Dailes teātra direktors Juris Žagars, gan aktrise, kurai uzticētas rūpes par zīdaini izrādē, Marta Lovisa Lančevska.
Dailes teātris, gatavojoties pirmizrādei “Wintera stāsts”, savā “Facebook” lapā bija ievietojis sludinājumu, kurā nelielai lomai tika meklēta visjaunākā aktrise līdz 5 mēnešu vecumam. Sludinājums izraisīja plašas diskusijas sociālajos tīklos, daudzi šo soli sauca par bērnu tiesību pārkāpumu. Tomēr mazās aktrises tika atrastas, un no 75 kandidātiem viņi izvēlējušies četrus, kuri pārmaiņus spēlēšot izrādē.
“Ja iznestu lelli, nevis bēbīti, cilvēki nenoticētu un neraudātu,” atklāj Dailes teātra direktors Juris Žagars, piebilstot, “ar bēbīti uz skatuves nekas slikts nenotiek, turklāt viņa mamma stāv turpat, aizkulisēs.”
Mizanscēna tiek izspēlēta ap pulksten 20.00 vakarā un uz skatuves atrodas vairāki aktieri, kuri strīdas. Viņiem ir arī plāns B un C gadījumam, ja mazulis kļūtu nemierīgs vai sāktu raudāt uz skatuves. Piemēram, ja zīdainis kļūs nemierīgs jau pirms iznāciena, tad uz skatuves tiks nesta lelle, atklāja Marta Lovisa Lančevska.
Juris Žagars žurnālam pastāstīja, ka režisors viņam esot precīzi pamatojis, kāpēc uz skatuves nepieciešams īsts mazulis, un viņš uzreiz arī piekritis.
“Teātris ir kaut kas no dzīves. Kāpēc mums uz skatuves jānes nedzīvs, ja var būt dzīvs?” viņš retoriski vaicā.
Mazulis uz skatuves parādās kādā emocionālā epizodē, kuras laikā tēvs atsakās no sava tikko dzimušā bērna, un zīdainis, tāpat kā citi, par darbu saņem atalgojumu.
Režisors kopā ar savu un Dailes teātra radošo komandu izveidojis izrādi, kuras centrā ir stāsts par diviem tehnoloģiju industrijas miljardieriem, par viņu sāncensību, sievieti, mežonīgu apmātību un greizsirdību. Īstas Šekspīra kaislības.
Izrādes stāsts risinās mūsdienu Kalifornijā. Leo Winters un Pols Vorens ir savas kompānijas kulta produkta prezentācijas priekšvakarā. Viņu radītā spēle “Bohēmija” aizstās visu mums zināmo. Tā ir virtuālās realitātes spēle, kas sola iespēju izdzīvot savus sapņus, taču tai ir arī savi riski. Leo un Polam jāizlemj, vai milzu peļņa ir iespējamo risku vērta. Starp senajiem draugiem, kurus līdz šim lutinājuši panākumi, nostājas apmātība un sieviete.
Kā paudis režisors Džefs Džeimss, “Ziemas pasaka” ir Šekspīra “ārprātīgākā un neparedzamākā luga”. Šekspīra versijā varoņi savas attiecības risināja Sicīlijas un Bohēmijas karaļnamos, bet Džeimss ar savu komandu tos pārcēlis uz Silīcija ieleju un virtuālās realitātes vidi “Bohēmiju”. Izrādes nosaukumā, varoņa vārdā izvēlētajā pseidonīmā apzināti izmantots simbols “W”, ko angļu sarunvalodā lieto ar nozīmi “vinnēt”, tas norāda uz vidi un sabiedrību, kurā valda veiksme un panākumi. Apspēlējot šo tēmu un izmantojot atsauces uz sabiedrībā zināmiem soctīklu magnātiem, dzimusi šerpa satīra par varu, visautļautību un tehnoloģijām.
Vairāk lasi žurnāla “Privātā Dzīve” jaunākajā numurā!
