“Man, redziet, ir “sieviešu griezums”!” Latvijā sievietes saskaras ar diskrimināciju skaistumkopšanas nozarē 3
Latvijā sievietes ne vien saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši, bet arī saskaras ar diskrimināciju skaistumkopšanas nozarē, jo par šiem pakalpojumiem nākas tērēt vairāk naudas nekā vīriešiem. Dažkārt tā ir sievietes pašas izvēle ieguldīt ievērojamus līdzekļus savas ārienes uzlabošanā, taču bieži vien ir situācijas, kad par līdzīga apjoma darbu, piemēram, frizūras veidošanu, sievietei tomēr jāmaksā vairāk.
“Biju nikna. Frizētavā – es un divi vīrieši. Šos apgriež par sešiem eiro, bet mani – par deviņiem eiro. Tieši tādu pašu zēngalviņu, tikpat ilgi, ar tādu pašu mašīnu. Bet man, redziet, ir “sieviešu griezums”.” Tā savu pieredzi frizētavā nesen aprakstīja liepājniece Anda Pūce. Viņa stāsta, ka agrāk nebija īpaši aizdomājusies par atšķirīgo cenu, kas frizētavās tiek iekasēta no sievietēm un vīriešiem, bet šoreiz atšķirība bijusi pārāk uzkrītoša.
Nevienlīdzīga attieksme
“Kad gāju uz frizētavu, rēķinājos, ka man būs jāmaksā tie deviņi eiro. Bet tad redzēju, ka vīriešiem par līdzīgu griezumu prasa tikai sešus eiro, lai gan friziere viņu apkalpošanā ieguldīja tikpat daudz laika un darba. Kad pienāca laiks norēķināties, devu frizierei desmit eiro un cerēju, ka atpakaļ saņemšu četrus, bet viņa izdeva tikai vienu eiro,” stāsta Anda.
Viņa samaksāja prasīto summu, bet sirdī palicis rūgtums par nevienlīdzīgo attieksmi pret sievietēm un vīriešiem.
“Es mazāk uztraucos par sevi, jo varu samaksāt frizētavas noteikto summu. Man vairāk sāp sirds par tām pensijas vecuma kundzēm, kas mēģina ietaupīt katru eiro un prasa, lai viņām nogriež “vīriešu griezumu”, cerot, ka tas maksās mazāk.” Anda uzskata, ka frizētavas cenām jābūt atkarīgām nevis no klienta dzimuma, bet gan no darba apjoma, kas ieguldīts frizūras veidošanā.
“Tagad nevaru izdomāt, kā rīkoties nākamreiz, kad būs jāiet pie friziera. Varbūt uzreiz jāprasa, lai man apgriež matus pēc “vīriešu cenas”. Bet drīzāk iešu uz citu frizētavu, kur sievietēm netiek piemērota paaugstināta cena,” secina Anda.
Kad viņa dalījās pārdomās ar sociālā tīkla “Twitter” lietotājiem, arī citas sievietes atzina, ka nereti saskārušās ar situācijām, kad sievietei par friziera pakalpojumiem jāmaksā vairāk.
“Manai mammai tas pats variants. Vienmēr bijis jāmaksā vairāk nekā tētim, lai gan griezumi atšķiras par vienu milimetru,” vēsta kāda “Twitter” lietotāja. Rīdzinieces gan vairāk brīnījās nevis par faktu, ka sievietēm par līdzīgu griezumu jāmaksā vairāk, bet gan par to, ka Liepājā iespējams nogriezt matus par deviņiem eiro, jo Rīgā šis pakalpojums sievietēm parasti maksā krietni vairāk.
Lielbritānijā dzīvojošā latviete Inese Ejugbo secina, ka lielākas maksas iekasēšana no sievietēm nav tikai Latvijai raksturīgs fenomens.
“Lielbritānijā ir tieši tas pats! Manam dēlam matus griež par 12 mārciņām, bet man par īsu sieviešu griezumu prasa 80 mārciņas. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka man cenā iekļauj arī galvas masāžu un “prosecco” (jeb kafiju). Dēlam dod tikai ūdeni.”
“Twitter” lietotāji arīdzan apsprieda iemeslus, kādēļ sievietes samierinās ar šādu kārtību un neprotestē pret diskrimināciju. “Droši vien vīriešiem cenas robeža, pie kuras viņš nospļausies un aizies mājās frizēties pats vai staigās noaudzis, ir zemāka,” spriež Aivars Irmejs. Tiek izvirzīta arī cita versija par Andas Pūces piefiksēto cenas starpību: “Sievietes parasti runā ar frizieri. Vīrieši ne. Komunikācijas cena: trīs eiro.” Šo versiju atbalsta arī Vēsma Lēvalde: “Tam nav sakara ar frizūru. Vienkārši sievietes vairāk streso un vairāk bojā frizierēm nervus. Vīrieši ir mazāk kašķīgi.”
Klients maksā par friziera darbu un laiku
Liepājas frizētavas “Tīna” vadītāja Agra Ceda, vaicāta par cenu atšķirības iemesliem, norāda, ka katram klientam ir individuāla pieeja un matu griezums var būt ļoti atšķirīgs. “Sieviešu un vīriešu griezumi atšķiras, katram ir sava specifika. Sievietes parasti izvēlas pirms frizēšanas mazgāt matus, beigās mati tiek žāvēti un apstrādāti ar matu kopšanas līdzekļiem. Tādēļ viss process aizņem vairāk laika. Frizierim tas nozīmē lielāku laika patēriņu, tādēļ arī pakalpojuma cena ir lielāka.”
Līdzīgus argumentus piemin arī citi aptaujātie skaistumkopšanas salonu vadītāji.
Mārupes skaistumkopšanas salona “House of Hair” vadītājs Kristaps Slakters-Zvejsalnieks uzsver, ka sieviešu griezumi tiek veidoti noturīgāki, tādēļ sieviete ar īsu frizūru var nostaigāt ilgāk nekā vīrietis.
“Vīrieši pārsvarā izvēlas vienkāršākus griezumus, tādēļ viņiem pakalpojuma cena ir lētāka, jo frizierim jāiegulda mazāk darba nekā sieviešu griezuma veidošanā. Klients maksā par friziera zināšanām, darbu un laika patēriņu. Vīrieša frizūras veidošanai nereti pietiek ar 15 līdz 30 minūtēm, bet sieviešu griezumam būs vajadzīga visa stunda vai vairāk, tādēļ loģiski, ka tas maksā divreiz dārgāk.
Nav vienas mērauklas
Rīgas skaistumkopšanas salona “BBbinnija” saimniece Binnija Ārberga norāda, ka Latvijas skaistumkopšanas industrijā nav vienotas cenu sistēmas, jo arī sniegto pakalpojumu līmenis ir ļoti atšķirīgs. “Vienā salonā strādā meistari ar lielo burtu, citā tiek nodarbināti mācekļi, kuru iemaņas ir krietni zemākas. Tāpat daudz kas atkarīgs no salona atrašanās vietas: Rīgas centrā pakalpojuma cena būs lielāka nekā mikrorajonos vai ārpus galvaspilsētas.”
Binnijas salonā maksa par pakalpojumu tiek piemērota diapazonā “no – līdz”, jo katram klientam ir sava pieeja.
“Maksa par frizūru ir dažāda, jo arī mati cilvēkiem ir ļoti dažādi. Izveidot frizūru sievietei ar īsiem matiem bieži vien ir daudz sarežģītāk nekā garu matu īpašniecei, kur pietiek tikai aplīdzināt matu galus. Arī tad, ja vīrietim uz galvas atlicis mazāk matu un viņš vēlas, lai frizūra izskatās kuplāka, tā ir liela māksla izveidot šādu griezumu, kas attiecīgi maksās vairāk. Nevar visu mērīt pēc vienas mērauklas.” Binnija atzīst, ka pakalpojuma cena bieži vien ir galvenais kritērijs, pēc kura klienti izvēlas savu frizieri. “Mūsu mērķis nav noplēst deviņas ādas no klientiem, jo salonam ir daudz izdevīgāk, ja klients ir apmierināts gan ar cenu, gan pakalpojuma kvalitāti, tātad nākamreiz viņš atkal izvēlēsies mūsu salonu.”
Reklāmas spiediens
Resursu centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce uzskata, ka frizieru pakalpojumu cenas vajadzētu noteikt nevis pēc klienta dzimuma, bet gan darba sarežģītības pakāpes. “Piemēram, frizētavas cenrādī varētu rakstīt nevis “sieviešu” vai “vīriešu” griezums, bet gan griezums “īsiem” vai “gariem” matiem,” saka Lāce. Viņa norāda, ka skaistumkopšanas un frizieru pakalpojumi nebūt nav vienīgā joma, kurā pakalpojumu sniedzēji no sievietēm mēģina iekasēt lielāku cenu. “Sievietēm ir jācīnās par savām tiesībām un jāvēršas pret jebkādu diskrimināciju.”
Tam piekrīt arī feministe un līdztiesības veicināšanas aktīviste Linda Curika, kas aicina sievietes aizdomāties un nepakļauties reklāmas spiedienam.
“Sievietēm nākas pārmaksāt par ļoti dažādām precēm, kam noteikta lielāka cena tikai tādēļ, ka tās domātas sieviešu auditorijai. Piemēram, sieviešu skuvekļi maksā dārgāk nekā vīriešiem domātie, lai gan ar savām funkcijām abi tiek galā vienlīdz labi. Tāpat arī skūšanās putas un dušas želejas, kas paredzētas sieviešu auditorijai, tiek tirgotas par lielāku cenu.” Daudzas sievietes ir piefiksējušas šo tirgotāju triku, tādēļ iegādājas vīriešiem domātos skuvekļus un citus skaistumkopšanas produktus, kas maksā lētāk.
“Skaistumkopšanas jomā darbojas milzīgs un ļoti agresīvs mārketings, kas sievietei cenšas iestāstīt, ka viņa nebūs pilnvērtīga, ja nelietos pēc iespējas vairāk skaistumkopšanas produktu. Vai tiešām katrai sievietei ir vajadzīgs atsevišķs krēms sejai, kaklam, elkoņiem, krūšu zonai, kājām utt.? Varbūt pietiktu ar pāris veidu krēmiem?” vaicā Curika.
“Sieviešu žurnāli ļoti intensīvi reklamē šīs preces, un no tā visa ir grūti izvairīties. Bet tas neattiecas tikai uz sievietēm, jo mūsdienās arī uz vīriešiem ir ļoti liels spiediens, kas prasa ieguldīt līdzekļus savas ārienes uzlabošanā. Arī vīriešiem mēģina iestāstīt, ka viņi nav pietiekami skaisti un vērtīgi, tādēļ viņiem obligāti jālieto noteikts sejas krēms vai bārdas kopšanas līdzeklis, un ne jau kaut kāds “parastais”, bet “īpašais”, “oriģinālais”.”
“Rozā nodoklis”
Curika norāda, ka atšķirīgā cenu veidošanas stratēģija ir redzama arī bērnu rotaļlietu veikalos, kur ir “rozā” un “zilās” nodaļas, stingri nošķirot meitenēm un zēniem domātās rotaļlietas. Meiteņu auditorijai paredzētās preces parasti maksā dārgāk. Piemēram, par parastu bērnu skrejriteni tiek prasīti 25 eiro, bet līdzīgs skrejritenis, kas nokrāsots rozā krāsā un nosaukts par “meiteņu skrejriteni” jau maksā 50 eiro.
Sievietēm domātās preces bieži vien izceļas ar rozā vai gaiši violetu iepakojumu, savukārt vīriešiem domātās ir melnā, tumši zilā vai zaļā krāsā.
Dzimumu līdztiesības aktīvisti spriež, ka nereti nākas maksāt tā saukto “rozā nodokli”, jo sievietēm paredzētās preces ir dārgākas.
Ņujorkas patērētāju tiesību aizsardzības birojs pirms dažiem gadiem veica pētījumu par gandrīz 800 precēm un atklāja, ka sievietēm nākas pārmaksāt 30 dažādās kategorijās, vidējā “sieviešu preču” cena ir par 7% lielāka nekā “vīriešu precēm”. Tas attiecas ne tikai uz skaistumkopšanas produktiem, bet arī citām precēm, piemēram, pieaugušo autiņbiksītēm.
Vīriešu diskriminācija
Tiesa gan, ir arī jomas, kur diskriminācija ir vērsta pret vīriešiem, jo viņiem jāmaksā vairāk. Piemēram, dažādos bāros un naktsklubos sievietes nereti ir atbrīvotas no ieejas maksas, bet vīriešiem ir jāmaksā pilna cena. Pirms pāris gadiem raidījums “Bez tabu” ziņoja par kādu Rīgas fitnesa klubu, kur vīriešiem par abonementu bija jāmaksā 40 eiro, bet no sievietēm par līdzīgu pakalpojumu tika prasīti tikai 30 eiro. Fitnesa kluba pārstāvji taisnojās, ka klientu vidū esot liels vīriešu īpatsvars, tādēļ viņi centušies vairāk piesaistīt sievietes.
Šādu praksi aizliedz 2004. gadā pieņemtā Eiropas Savienības direktīva, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.
Eiropas Savienība pieņēma arī īpašus noteikumus par diskriminācijas izskaušanu apdrošināšanas nozarē, lai apdrošināšanas polises cena nebūtu atkarīga no klienta dzimuma.
Pirms noteikumu pieņemšanas gados jaunam autovadītājam bija jāmaksā vairāk par auto apdrošināšanu, jo statistika rādīja, ka tā ir augsta riska grupa, kas visbiežāk iekļūst ceļu satiksmes negadījumos. Eiropas Komisija nosprieda, ka dzimums nedrīkst būt kritērijs cenas noteikšanā. Savukārt sievietes saskārās ar diskrimināciju privāto pensiju jomā, jo viņām tika aprēķināts mazāks ikmēneša pensijas apjoms, ņemot vērā, ka sievietes vidēji dzīvo ilgāk, tādēļ teorētiski viņas ilgāk saņems pensiju.
