Daigas pieredze – slimība ir pagātnē 0
Daigas Ķimenes maizes darbs saistīts ar apdrošināšanu, bet brīvajā laikā šī sieviete cilvēkiem māca Harija Kreiga izveidoto emocionālās brīvības tehniku, ko apguvusi viņa skolnieces Mašas Bennetas vadītajos kursos, kas notika Rīgā. Tajā liela nozīme domām, kustībām, vizualizācijai, sevis iepazīšanai.
Grūti noticēt, ka vēl pirms gadiem desmit Daigu mocīja smagas veselības problēmas. “Tieši caur slimībām dzīve man likusi augt, mācīties, pilnveidoties.” Viss, ko viņa tagad stāsta citiem, ir pašas pārbaudīts. Arī skaistais rituāls – pastāvīgi iepriecināt sevi ar dāvanu.
“Jau vairākus gadus katru dienu dāvinu sev rītu. Esmu pārliecinājusies: pieceldamās agrāk, iegūstu vienīgo laiku dienā, kas līdz pēdējam mirklim pieder man. Gūstu daudz pozitīvu emociju: pavasarī un vasarā rīts gaida, kad es pamodīšos, bet tumšajā gadalaikā ļauj izbaudīt, kā mostas pats,” atzīst Daiga.
Dara tā
* Pavasarī un vasarā ceļos līdz ar sauli, tagad, tumšajā laikā – pussešos, pusotru stundu pirms mostas mājinieki. Man tas nesagādā grūtības, jo gulēt eju laikus, ne vēlāk par desmitiem vakarā. Sevišķi dziļš emocionālais saviļņojums pārņem Pilnmēness laikā. Mēness saistīts ar sievišķo enerģiju, emocijām – domās runājos ar to kā viedu dievību.
Naktī organisms lieko ceļ uz augšu, tāpēc pirmais rīta darbs – aptuveni minūtes piecas skalot muti ar sezama eļļu, lai atbrīvotu no aplikuma. Pēc tam notīru mēli.
* Eju dušā, lai noskalotu sapņos veikto astrālo ceļojumu iespaidus, ja tādi bijuši. Ir svarīgi, lai ūdens šaltis lītu arī pāri galvai (peldcepure šim procesam netraucē).
* Dodos uz virtuvi – uzsildu ūdeni. Dzeru to gana karstu, maziem malciņiem – organisms jārasina, nevis jāpadara smagnējs. Līdz brokastīm savu 600 mililitru krūzi jau esmu iztukšojusi. Katram malciņam pievienoju domu: kopā ar ūdeni manī ieplūst miers, noteiktība, ticība sev.
* Pēc tam – jogas vingrinājumu komplekss, akcentēts uz stiepšanos un elpošanu.
* Nākamais – pateicība mātei. Ērti apsēdusies, ar aizvērtām acīm domās pateicos mātei par visu, ko viņa manā labā darījusi.
Kad stāstu par šī rituāla nozīmi, daudzi iebilst: mana māte tik laba nemaz nebija. Vai – vecāki sen miruši. Tam nav nozīmes – vienmēr var atrast, par ko pateikties ceļam, pa kuru ienākts šai pasaulē. Tas attiecas uz jebkuru māti: paldies par dzīvību, paldies par iespēju baudīt šo rītausmu, saullēktu, dienu. Neredzamā saite pa Visuma smalkajiem kanāliem sasniedz adresātu un atgriežas atpakaļ, darot mūs stiprākus.
Ir svarīgi sajust saikni ar zemi. Nostājos aizvērtām acīm, kājas plecu platumā un iedomājos, ka esmu koks. Kokam vajadzīga ne vien lapotne, bet arī saknes, tikpat spēcīgas kā zari. Iztēlē ar katru izelpu audzēju zemē spēcīgas saknes. Izbaudu, kā caur tām manī ieplūst spēks un miers.
* Apsēžos pie loga un ieklausos klusumā. Tas ir piepildīts skaņām, kas ikdienā nav dzirdamas.
* Pirms došanās modināt mājiniekus kārtīgi saberzēju rokas, līdz plaukstas kļūst karstas, tad uzlieku tās uz sejas pāris centimetru attālumā no acīm. Ieelpā ļauju sevī ieplūst labajam, bet visu nevēlamo atstāju izelpā. Tad paskatos spogulī un plati uzsmaidu sev. Iekšējais smaids paliek visai dienai!
* *
Lai justos harmoniski, visām maņām – gan taustei, gan redzei, ožai, dzirdei un garšai – jābūt vienlīdz attīstītām, un izpaušanās iespēja tām jāsniedz apzināti.
Dara tā
* Visbiežāk izdabājam garšai, tomēr dažkārt neprotam izgaršot. Ķīniešu skolotāji tam, kurš ēdot steidzas vai runā, sit ar karoti pa pieri: tu neesi šeit un tagad! Tāpēc maltītes laikā visu uzmanību cenšos veltīt tikai ēdienam.
* Savulaik lietoju franču smaržas, bet pienāca laiks, kad jutu – tās kļuvušas svešas. Sintētika. Atradu dabīgās ēteriskās eļļas. Aukstajos gadalaikos vislabāk jūtos saldajos aromātos, ko sniedz sandals, vaniļa. Dāvana ožai.
* Mums pietrūkst pieskārienu. Jau gadu esmu precējusies, bet vīrs dzīvo Amerikā, pagaidām vēl neesam kopā tik bieži, kā gribētos. Dēlam septiņpadsmit, mīļošanās vecums ar mammu garām. Iepriecināt tausti var arī ar maigu ķermeņa pašmasāžu, piemēram, rītos un vakaros uzklājot krēmu vai eļļu.
Pārdomāju, kas manās dienas gaitās sniegs prieku acīm. Ja zinu – izrauties dabā nepagūšu, bet izstādes apmeklējums nav paredzēts, internetā atrodu radošu cilvēku uzņemtas fotogrāfijas un gara acīm izbaudu to skaistumu.
* Iepriecinājumu dzirdei parasti rodu vakarā. Pēc vakariņām iekārtojos savā meditatīvajā krēslā, iededzu kādu vīraka svecīti un relaksējoties ļaujos Klaidermana klavierspēlei.
Ieguvums? Esmu kļuvusi mierīgāka, bet diena – garāka un harmoniskāka. Tajā nav trauksmes un haosa. Visu paspēju. Izdaru vairāk.
