Daiga Mieriņa: Labklājības un stabilitātes pamatā ir drošība 0
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzsver stipru reģionu nozīmi Latvijas drošībā mūsdienu sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. Viedās Austrumu robežas izbūve, atbalsts ukraiņu civiliedzīvotājiem, nacionālās identitātes stiprināšana un reģionu labklājība, drošība un ciešāka saliedētība – tie ir būtiskākie šīs sarunas temati.
Kuri ir galvenie un steidzamākie darbi, lai veicinātu reģionu iedzīvotāju labklājību un drošību?
Vispirms Austrumu pierobežas iedzīvotājiem jāsakārto samilzušās, kaut šķietami nelielās sadzīves problēmas. Cilvēku tur ir palicis maz, ir ļoti lielas grūtības ar sakaru nodrošinājumu un ceļiem. Tieši sakaru nodrošinājums ir viens no iemesliem, kāpēc būtiska daļa pierobežas iedzīvotāju ir dezinformēti par notiekošo gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Ir svarīgi atbalstu Austrumu pierobežas reģioniem koncentrēt uz aizsardzību un militāro jomu. Tādējādi mēs arī veidotu vairāk darbavietu un piesaistītu jaunos speciālistus. Līdzīgi kā Sēlijā: pabeidzot Sēlijas poligona izveides otro kārtu, tajā varēs uzturēties un tikt apmācīta brigādes līmeņa NATO sabiedroto spēku militārā vienība, kā arī, protams, Nacionālie bruņotie spēki.
Vai šāda stratēģiska pieeja jau devusi rezultātus?
NBS bāzes Lūznavā un Stāmerienā, kā arī Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra filiāle Lūznavā ir labi piemēri: šie objekti palielina cilvēku skaita pieplūdumu, infrastruktūras sakārtošanu un rada jaunas darba vietas. Vienlaikus, protams, jāturpina atbalsts Latgales Speciālajai ekonomiskajai zonai, kas atvieglos dzīvi uzņēmējiem – gan vietējiem, gan ārzemju investoriem – un radīs jaunas iespējas daudziem vietējiem darba ņēmējiem. Nepieciešams arī uzlabot pakalpojumu, tostarp, sociālo pakalpojumu klāstu un nodrošināt infrastruktūras piekļuvi 30% Austrumu pierobežas lauku teritorijas iedzīvotājiem. Ir izstrādāts rīcības plāns Austrumu robežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai, resursu piesaistei plānots ES fondu līdzfinansējums.
Kādi izaicinājumi sagaidāmi reģioniem nākamajā gadā?
Apsveicami, ka pateicoties ZZS, kurai pašvaldības ir prioritāte, ilgstošu sarunu un kopīga darba par pašvaldību finanšu ieņēmumu uzlabošanu rezultātā beidzot tika panākta vienošanās, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale tiek mainīta: 78% pašvaldībām un 22% valstij, esošās proporcijas 75% un 25% vietā. Aplēses rāda, ka tādējādi pašvaldībām ieņēmumi pieaugs par 10,6% jeb 235,8 milj. eiro. Bez tam valsts 2025.gadā apņēmusies sniegt papildus dotāciju 67,5 milj. eiro un finansiālu atbalstu piecām pierobežas pašvaldībām drošības stiprināšanai 2,5 milj.eiro apmērā. Tas tiek sadalīts proporcionāli katras pašvaldības ārē- jās robežas kilometru garumam:
Augšdaugavas novadam –220,5 tūkst.eiro, Alūksnes novadam – 319,1 tūkst.eiro, Balvu novadam – 484,2 tūkst.eiro, Krāslavas novadam – 653,4 tūkst.eiro, Ludzas novadam – 822,6 tūkst.eiro.
Kā notiek sadarbība starp valsts drošības dienestiem un reģionu iedzīvotājiem robežas aizsardzības jomā?
Vietējie ļaudis aktīvi ziņo drošības dienestiem par varbūtējiem robežas pārkāpējiem, un tik tiešām – vairākkārt noziedznieki tika aizturēti. Liela nozīme ziņu apmaiņā, protams, ir visa veida informatīvajiem kanāliem – televīzijai, internetam, kā arī īpaši būtiska loma ir reģionālajiem medijiem, kuriem pēc ZZS iniciatīvas nākamgad budžeta projektā panākts finansējuma pieaugums attīstībai digitalizācijas jomā.
Kā norit viedās robežas izbūve ar Baltkrieviju? Kādi ir galvenie izaicinājumi šajā procesā?
Latvijas-Krievijas robeža šobrīd jau izbūvēta par aptuveni 80%, un 2026. gadā ir paredzēts Austrumu robežu īstenot visā garumā atbilstoši plānotajam. Tiks izbūvēta arī tā saucamā viedā robeža ar optisko kabeli gan gar Baltkrieviju, gan Krieviju, ko īsteno Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Baltkrievijas robežas infrastruktūras veidošanas posmam finansējums varētu tikt piešķirts arī no Eiropas Komisijas fondiem, jo tā visa ir arī ES robeža. Protams, ka būvdarbi līdz ar viedā žoga izveidi sadārdzinās, bet jāsaprot, ka viedā aizsardzība ar sensoriem, kamerām un citiem aprīkojumiem ir daudz efektīvāka.
Kuras ir valsts prioritātes ukraiņu civiliedzīvotāju atbalstā?
Miers un stabilitāte ir izaugsmes un labklājības pamatā. Bez pārliecinoša atbalsta Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju miers nav iespējams ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Pašreiz Latvijā uzturas aptuveni 47 000 Ukrainas civiliedzīvotāju ar derīgu pagaidu aizsardzības statusu. Papildus valsts atbalstam tieši pašvaldības nodrošina izmitināšanu, uzturu, apgādājot ukraiņu bēgļus ar pirmās nepieciešamības precēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un piedāvājot izglītības iespējas. Ir secināts, ka jāizstrādā skaidras vadlīnijas un materiāli pašvaldībām un skolām par Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu iesaisti un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu, skaidri paredzot finansējumu. Galvenā prioritāte – latviešu valodas mācības dažādām vecuma grupām, lai veicinātu šo cilvēku iekļaušanu sabiedrībā. Vienlaikus ir liela neskaidrība par to, kas notiks, kad 2026. gada martā beigsies termiņš ukraiņu bēgļu pagaidu aizsardzības statusam. Daudzi ukraiņi pauduši bažas, ka viņu atļauja uzturēties ES beigsies un nāksies atgriezties Ukrainā, pat ja karš turpināsies.
Paturot prātā arvien augošo nedrošību pasaulē, kuri šobrīd ir svarīgākie pasākumi latviešu valodas un nacionālās identitātes stiprināšanā?
Nacionālo identitāti visvairāk veido piederības sajūta: Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kurā ir garantēta latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšana un attīstība. Galvenajam mērķim jābūt valsts valodas stiprināšanai un nevienai personai nedrīkst būt liegtas tiesības sazināties valsts valodā gan darbā, gan sadzīvē. Taču mūsdienās nevaram aizmirst, ka latviešu valodai jau šodien jābūt gatavai tiem izaicinājumiem, ko rada digitālās vides un mākslīgā intelekta attīstība. Nevaram aizmirst arī Latgali un Sēliju, kur ļoti izteikta ir lokālā identitāte. Tādēļ pastiprināti jāpievēršas latgaliešu rakstu valodas attīstībai, izpētei un mācībām vispārējā izglītībā un diasporā – latgaliešu rakstu valodas iekļaušana novadmācībā, jāizstrādā mācību programmu paraugi un mācību materiāli dažādām vecuma grupām, tāpat jāparedz pasākumi latgaliešu rakstu valodas popularizēšanai. Būtiska ir arī skolotāju izglītošana un vasaras nometnes. Zīmīgi, ka diasporas latviešiem latviešu skolām ir liela loma ne tikai valodas apguvē, bet arī emocionālās piesaistes, kopības un identitātes veidošanā.
Tikpat svarīgi ir integrācijas pasākumi cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem. Runa ir par izglītības pieejamību un kvalitāti, paaugstinot kvalifikāciju skolotājiem, veidojot mācību programmas surdotulkiem un attīstot latviešu zīmju valodu. Šai iedzīvotāju grupai būtu jāveido jauna veida mācību līdzekļi, tai skaitā digitāli.
Kā jūs vērtējat centienus mazināt atšķirības starp reģioniem un Rīgu? Vai ir nepieciešamas jaunas iniciatīvas šajā virzienā?
Nevienam nav noslēpums, ka starp Rīgas reģionu un Latgales reģionu ir diezgan būtiskas atšķirības: gan darba samaksā, gan komersantu investīcijās kapitālieguldījumos, gan arī citos rādītājos. Iedzīvotāji visvairāk sūdzas par ceļu tīkla kvalitāti Latgalē – to svarīgi risināt mobilitātei un arī ražošanai. Ja ražošanas uzņēmumi nevar savu saražoto produkciju aizvest kaut vai uz Rīgas reģionu, kur tai būtu noiets, tiem vairs nav darba spara. Prioritāte būtu Latgales reģiona savienošana, izmantojot dzelzceļa pārvadājumus – nodrošināt jaunu, modernu ritošo sastāvu un nodrošinot kvalitatīvus reģionālos pārvadājumus ar autobusiem. Labklājības ministrijai būtu nepieciešams pārskatīt atbalsta politiku kā bezdarba gadījumā, tā arī cita veida sociālajā atbalstā, lai veicinātu atgriešanos darba tirgū un mazinātu bezdarba rādītājus Latvijas Austrumu pierobežā.
