Turpinām meklēt lētāko pilnpiedziņu: Dacia “Duster” – vilinājums un barjeras 2
Kā solīts – “Duster” ir vedis mūs nu jau visai nopietnā testā. Nedēļu un gandrīz 1000 km garā. Rīga, Ložmetējkalna apkārtnes meži, pat Brīvkalnu trasē šo pilnās slīdēs pazīmēties iemācījām un ar daudz dārgākiem krosoveriem salīdzinājām. Vien dziļās dubļu žampās vēl nedzinām – pārāk jauna šī “dacīte” (startā 1900 km uz odometra). Un īstos bezceļos jābrauc ar diviem auto. Ja nu tomēr jāpavelk…
Vilinājums
Ne tikai cena. Lai gan 16 000 par jaunu 4×4 – tas būs šogad pirmais un vissvarīgākais arguments šī auto nonākšanai diskusiju degpunktā. Bet te atšķirībā no pirmā, 2010. gadā Latvijā iebraukušā “Duster” ir arī tāda modīga šarma dzirkstelītes.
Lūk, ko pēc savas testa nedēļas nogales rak-sta viens no VAS “Latvijas valsts meži” ekspertiem: “Tas (auto) nenoliedzami ir viņa. Kāpēc viņa? Nu kaut vai Atakamas oranžā dēļ. Atakamas tuksnesis esot sausākais nepolārais tuksnesis pasaulē. Tikai kaktusi un kāds zālaugs spēj augt šādā vidē. Bet krāsa skaista!
Nedaudz pārsteidz dizainera vēlme spēlēties ar detaļām: aizmugurējie lukturi kā “Jeep Renegade”, tikai te ir + zīme x zīmes vietā centrā; sānu plastmasas moldings uz priekšējā spārna kliedz – esmu gandrīz “Range Rover” ar haizivs žaunām!
Auto izskatās ļoti labi, un pie atpūtas kompleksa “Rožmalas” tas tiek novietots maksimāli tuvu viesnīcas un restorāna ieejai. Nu tā, lai ir smalki! Vakarā vēl tiek veikts tāds ārējs vizuālais salīdzinājums ar “Nissan Qashqai”. Jā, starp citu, “Duster” motora pārsegs arī ir tāds pareizi ielocīts, kaut kas pat no “Nissan Navara” nāk prātā…”
“Dacia”?! Nu nē…
Trešās dienas vakarā saku sievai – varbūt atstājam “Mūsā” to savu gandrīz jau desmitgadīgo “Qashqai” un paturam šito? Jāpiemaksā nebūs daudz… – Nu nē… “Dacia”?!
Nuja. Tādi nu mēs esam – audi, volvo u. tml. Padod! Rumānis neder. Un štrunts par loģiku, kas saka – neba nu vācieši Vācijā tos BMW skrūvē. Vācieši tikai pieskata. Tāpat kā “Renault” franči to dara Rumānijā. Tāpat kā “Daimler” ienesa Eiropas un pasaules standartus korejiešu “Hyundai” un “Kia” ražotnēs, kuras no aizspriedumu (pirms gadiem 20 – visai pamatotu) ēnas jau izrāpušās, tāpat kā “VW”/”Audi” bosi izcēla saulītē čehu “Škodu”… “Dacia” markai šis grūtais ceļš vēl priekšā.
Starp citu – bagātie un lepnie latvieši, ieskatieties beidzot ar vēsu prātu šeit pievienotajās Eiropas tirgus tabuliņās. Daudz turīgākās valstīs “Duster” jau gadiem tiek stabili un daudz pirkts. “Dacia” slikti skan? Nomainīsim logotipu. Vairāk nekā puse no šiem auto pasaulē tiek pārdoti ar marku “Renault”. Skan labāk?
Adaptācijas laiks
Vārda barjera tātad būs pirmā. Bet ir otra. Ne zemāka. Kā šis brauc. Pamēģiniet, saka dīleris. Un te sākas ziepes. Parasti šo testu laiciņš ir īss. Un nez vai iznāks patīkams un pārliecinošs. Sevišķi, ja provēsiet viskārdinošāko – dīzeļa versiju. Lai bez pazeminošiem pārnesumiem iegūtu labu vilkmi grūtos apstākļos, “Duster” ātrumkārba ir būvēta, kā saka, īsa. Pirmais pilsētā nav vajadzīgs, pat otrais rēc jau pie 30 km/h, dusmīgs tu spraud uzreiz piektajā, bet tas (un sestais) savukārt ir “gari”. Nevelk un kūtri vibrē. Neiznāk nekāds kaifs ne pirmajā, ne pat otrajā dienā.
Vien pēc nedēļas esmu piešāvies, vecos, citādos refleksus kaut cik pieveicis un braucu ar baudu. Der šis arī pilsētai pavisam labi. Bet īsos izmēģinājumos barjera paliks. Un var atbaidīt ne tikai meitenes. Pat pie automātiem raduši veči var šo ekonomisko (patēriņš pilsētā ap 6 l/100 km) un praktisko komplektu nesaprast un nepieņemt.
Gaita un vadāmība? Arī šajā jomā uz superprecīziem sprinta slalomiem noskaņotie sākumā var vilties. “Duster” it kā mazliet smagnējāks par “Qashqai”. Līganāks (kas trešajā dienā salāpītajās ielās pat iepatīkas). Patīkams pārsteigums – izcili viegli manevri stāvvietās. Pat apgrieziena rādiuss šķiet mazāks nekā superpirktajam radiniekam.
Vadāmas slīdes?
Nav jau šis arī gluži kūtrs un izpriecas noraidošs. “Brīvkalnu” trasē mēs pamanījāmies “Duster” iedabūt tādos augstākās pilotāžas līkločos, kurus (piedodiet!) vairs nespēj ne “Range Rover”, ne “Porsche”, ne “BMW”. Visi dižciltīgie nu jau ir tik pamatīgi elektroniski nostabilizēti, tik “muļķu droši”, ka kļuvuši neinteresanti. “Duster” ir no “Nissan” mantojis ļoti labu pilnpiedziņu. Stabilitātes kontrole ir izslēdzama. 4WD “auto” režīmā gan slēdzas atpakaļ jau pie 50 km/h un kaifu nojauc. Bet, ja ieslēdzam 4WD ar “Lock”, oranžais brīdinājums par paša kontroli un atbildību panelī paliek spīdošs. Un “dacīte” dejo!!!
Cik ilgi dejos?
Varam cerēt, ka markas prestiža un ilgākas adaptācijas barjerām latvietis praktiskais tiks pāri. Atliek pati rūgtākā aizdoma. Ja tik lēts, cik ilgi godam kalpos? Kas to var pateikt?
Šajā ziņā markai ir laimējies. Varam iegūt atsauksmi no neatkarīga vērtētāja, nevis pārdevēja. “Latvijas valsts meži” jau sešus gadus intensīvi lieto 200 “Duster” automobiļus. Un, lūk, ko saka LVM saimniecības daļas vadītājs Jānis Bite:
“Ja ieskatāmies zem jaunās automašīnas, tur ieraugām to pašu veco “Duster”, un domāju, ka tas nav slikti – vecā šasija ir testēta dzīvē kopš 2011. gada un pierādījusi sevi gana labi, vienīgi gribētu uzlabot kardāna un amortizatoru ilgmūžību.
Patiess prieks mūs sagaida vadītāja sēdvietā – beidzot stūre regulējama arī dziļumā, instrumentu panelis ir kļuvis mūsdienīgāks, labākajā komplektācijā ir pieejamas arī četras kameras, kuru skatu var izvēlēties pa vienam. Jauni arī klimata kloķi, pie kuru darbības gan būs mazliet jāpierod. Simpātiski likās MINI stilā veidotie slēdži viduskonsolē.
Tā kā tehniskā ziņā jaunais “Duster” daudz neatšķiras no vecā, tad droši varam salīdzināt un prognozēt sagaidāmās izmaksas. Degvielas patēriņš ir tas, ar ko “Duster” griež pogas saviem lielajiem bezceļa konkurentiem pikapiem – tas ir par 30…35% mazāks.
Remontu izmaksas ir tādā pašā līmenī kā pikapiem – ceturtajā ekspluatācijas gadā tās pieaug līdz 3,7 centiem uz km, bet piektajā un sestajā – ap 5 centiem uz km.”
Multimediji – perfekts minimums
Vēl vienas šaubas – vai, pērkot kaut ko “tik lētu”, nebūs jāiztiek bez modernajām ērtībām? Nebūs. Mans telefons “Duster” audiosistēmai pieslēdzās zibenīgi. Pat 600 kontaktu sarakstu norakstīja un zvanītāju vārdus uz ērti novietota skārienjutīga ekrāna rādīja. Pat mūzikas failus straumēja. Karti rādīja. Atpakaļgaitas bildi arī (kamēr aizmugures buferī zemu novietotās kameriņas sniegs neaizķepēja). Sēdekļus sildīja (drusku par stipru, gandrīz izcepos, kamēr savādā vietā iebūvēto slēdzīti atradu). Stūri gan nesildīja. Bet paneļa gaispūtes restītes var noregulēt tā, ka rokas nesalst.
Īpašs prieks ir “keyless” sistēma. Pienāc ar iepirkumu maisiem, auto nopīkst un atveras. Nav pa kabatām jāvandās… Vienīgi bažas par advansētiem zaglēniem uzmācas.
Kopumā – gluži laba tā “dacīte”. Kāpēc tik lēta? Tāpēc, ka taupīts visur, kur vien iespējams. Nu, piemēram, aizmugures bremzes. Vecie labie pagājušā gadsimta trumuļi. Pietiekami. Diski šādiem auto ar paaugstinātu smaguma centru praktiski un loģiski nemaz nav vajadzīgi. Jums vajag? Neviens jau neliedz pirkt visai līdzīgu tās pašas ražotāju alianses “Nissan Qashqai”. Par nieka dažiem tūkstošiem dārgāku…
