Dace Terzena: Ekonomiskās grūtības ir pārvaramas, bet dzīvība katram tikai viena 0
Dace Terzena, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Savāds un dažādu pārbaudījumu pilns ir bijis laiks kopš marta, kad nācies sadzīvot ar nelūgto koronavīrusu.
Spriedzes caurstrāvots pavasaris daudzās ģimenēs, kad ārkārtas situācijā vajadzēja apvienot gan pašu attālināto darbu, gan bērnu mācības, dramatiska krīze kultūras, tūrisma un viesmīlības nozarēs, jūtams ienākumu samazinājums mājsaimniecībās – vairākums no mums paši to izjutuši uz savas ādas vai vismaz pazīst cilvēkus, kam šis bijis psiholoģiski un materiāli ļoti grūts posms un situācija ir problemātiska arī šobrīd.
Taču kopumā mēs tomēr apliecinājām teicamu apzinību – gan pilīs, gan būdiņās. Jo ekonomiskās grūtības ir pārvaramas, bet dzīvība katram tikai viena.
Vasara nāca ar relatīvu atslābumu, zināmu rosības atjaunošanos klusuma zonās, bet vienlaikus arī nepamatotu bravūru daža laba izteikumos – sak, ko mums te stāsta, kāds vīruss, vīrusa nav, tā ir sazvērestība, manipulācija ar ļaužu prātiem un stulba kovidhistērija!
Jūs tak redzat, ka tas mazais nelietis Latviju “neņem”!
Dažs labs aizrunājies pat tiktāl, ka mūs sargā pati Laima, Māra un Dēkla, un nāk klajā ar grūti atspēkojamiem apgalvojumiem, ka, redz, ja baidīsies, tad vīrusu saķert noteikti ir lielākas iespējas, nekā “bezbailīgi” metoties dzīves virpulī.
Nu brienam aizvien dziļāk rudenī, un Latvijas līdz šim iepriecinoši zaļie saslimstības rādītāji jau krietni sadzeltējuši – tieši tā, kā jau pirms vairākiem mēnešiem prognozēja epidemiologi.
Līdz šim esam tikuši cauri ar puslīdz veselu ādu tieši tāpēc, ka politikas veidotāji ir ieklausījušies un prasmīgi sadarbojušies ar medicīnas profesionāļiem, kas nevis vada valsti, kā apgalvo sazvērestības teoriju kalēji, bet gan nemitīgā sacensībā ar mainīgo realitāti cenšas izpētīt vīrusa dabu un ieteikt sekmīgākos sabiedrības rīcības modeļus, lai daudzas bodes atkal nebūtu jāslēdz ciet.
Kādus secinājumus no ieilgušās un komplicētās situācijas izdarām mēs katrs?
Manuprāt, šis laiks ir bijis lielisks treniņš kritiskajai domāšanai, kā arī prasmei izvēlēties uzticamus informācijas avotus, lai veidotu reālistisku pasaules ainu un tajā balstītu racionālu rīcību.
ASV prezidenta Donalda Trampa bravūrīgie izteikumi, tuvredzīgie politiskie lēmumi kovidlaikā un tagad kā simbolisks bumerangs valsts pirmā pāra inficēšanās ar vīrusu, šķiet, ir neapstrīdami tīrs un daiļrunīgs piemērs tam, kas notiek, ja tā nenotiek… neraugoties uz Trampa lielisko informētību.
Īpaši spilgts šis piemērs ir arī tāpēc, ka zinām, cik postoši šāda varnešu domāšana un rīcība iespaidojusi ASV sabiedrības uzvedības algoritmu sērgas laikā.
Taču ko nu par Trampu. Mūsu katra ziņā ir tieši šobrīd kritiski izvērtēt savu rīcības modeli: vai tikai turpināsim domāt labas domas, vai arī, piemēram, vakcinēsimies pret gripu, lai kovida laikā tā nekļūtu par papildu slogu mūsu imunitātei, īpaši parūpējoties par jaunākajiem un vecākajiem ģimenē.
Jo vairāk tāpēc, ka būtiski paplašināts cilvēku loks, kam par šo poti nav jāmaksā, – gan daudziem no tiem, kam hroniskas saslimšanas, gan vecākiem par 65 gadiem.
Arī šī vakcīna līdz ar citām racionālām darbībām – ziepes, rokas, divi metri –, kuras vismaz teorētiski zinām no galvas, mūs var noturēt un, cerams, noturēs saprāta attālumā no viltīgā vīrusa.
