Keramiķe Dace Draveniece: “Māla krūze ir dāma” 0
Keramiķe Dace Draveniece bērnībā vecākiem bija ērts bērns, jo zināja, ko grib. Mazai radošai būtnei īpaši sabiedrību nevajadzēja, meitenei labāk patika, ka netraucēja darboties.
Pods un mārketings
Pabeidzot Rīgas Lietišķās mākslas skolu, māls jau bija pieradināts un sagribējās ko jaunu. Latvijas Mākslas akadēmijā Dace iestājās tajā laikā jaunajā Vizuālās komunikācijas nodaļā, kas bija savdabīgs reklāmas nodaļas aizmetnis. Ieraugot datoru, Dace nolēma, ka tas nu reiz būs viņas mūža mīla, un dators patiešām par tādu arī kļuva uz gadiem piecpadsmit.
Šo laiku ideju ģenerēšana kļuva par viņas dzīves ierastu sastāvdaļu. Tomēr visas idejas bija jāpārdod un tas nogurdināja. Mākslinieces rokas prasījās pēc īsta darba, nevis datora klabināšanas, un viņa pamazām sāka snaikstīties ap keramikas lietām. Par reklāmas biznesa laikā nopelnītajiem līdzekļiem Dace sev nopirka cepli, virpu un darbnīcu. Savs veikaliņš mājvietu atrada Baznīcas un Lāčplēša ielas stūrī, un to nokrustīja par “Muhamoru”. “Sēnes man patīk, un mušmirēm ir izcilākais dizains!” joko Dace.
Tadžinas un tirgus
“Darbnīcā man ir svētki un kārtīgs darbs. Tur virpoju krūzes un lielas bļodas. Ideju ir daudz, un jūtos savā elementā, tās izmēģinot. Galva strādā kā dators – ātri aprēķinu un nolemju – darīt vai nedarīt. Mans raksturs prasa maksimālu efektu par minimāliem līdzekļiem, citādi man nav interesanti spēlēties šajā smilšu kastē,” tā keramiķe.
“Muhamorā” bieži mainās sortiments, un tur vienmēr ir kas pārsteidzošs. Pēc veiksmīgā tadžinu perioda (kas vēl nebūt nav beidzies) māksliniece pircējus lutina ar dzīvespriecīgiem zīmējumiem, kurus, nežēlojot krāsas, klāj uz tradicionālas formas podiem, šķīvjiem un krūzēm. Zīmējumi ir paprāvi, arhetipiski, krāsas atsauc atmiņā ko senu un silda sirdi. Citiem keramiķiem tādu nav.
“Māla krūze ir dāma, un dāmai jābūt perfektai. Tur visas nianses ir svarīgas – osas izliekums, vēdera līnija, piles noraušana. Kad darbu pabeidzu – priecājos, ka visu to māku. Amats ir kaut kas reāls, taustāms un tāpēc ļoti vērtīgs,” spriež Dace.
Pašlaik keramiķes jaunākais izstrādājums ir diedzējamie trauciņi. Tā kā dīgstu ēšana Latvijā ir gana populāra, viņa izpētīja, ka neglazēts māls tiem ir ļoti piemērots materiāls, jo labi uzsūc ūdeni. Skalo trauciņu zem tekoša ūdens, liekais ūdens izplūst pa caurumiņiem. Ērti, izskatīgi un garšīgi.
“Mana veiksmes formula ir noticēt sev un rīkoties. Man palīdz loģiskā domāšana jeb kritiskais saprāts. Par visiem šaubīgajiem jautājumiem vispirms aptaujāju pati sevi un tad savus tuvākos cilvēkus. Un tad vēlreiz sevi. Ar laiku esmu uztrenējusi labu intuīciju, kas pačukst man priekšā – šito vajag, šito ne. Pie veiksmīgām idejām sajūtu tādu kā klikšķi, tas nozīmē, ka esmu uz pareizā ceļa. Un vispār! Vecāki, sūtiet bērnus uz lietišķās mākslas skolām! Pedagogi tur brīnišķīgi, un šīs skolas amata fundaments ies cauri visai dzīvei, pat ja profesija vairs nesaistīsies ar mākslu…” smaida Dace.
