Foto – Timurs Subhankulovs

Dace Bonāte par vēzi: “Līdz saslimšanas brīdim dzīvoju tā, it kā es būtu nemirstīga” 0

Krūts vēzis ir izplatīta un viltīga slimība. Statistika atklāj, ka katra desmitā sieviete Latvijā dzīves laikā saslimst ar krūts vēzi. Turklāt satraucoši ir tas, ka audzēji var neizraisīt pacientiem nekādas sūdzības un saslimšana var norisināties nemanāmi. Lai aktualizētu šo veselībai svarīgo tēmu, šonedēļ Veselības centrs 4 un BENU Aptieka organizēja publisku diskusiju kopā ar atzītiem nozares profesionāļiem, pievēršoties būtiskākajiem jautājumiem krūšu veselības jomā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Diskusijā piedalījās ginekoloģe Ilona Kampara, psihoterapeite Aina Poiša, radioloģe diagnoste, ultrasonogrāfijas speciāliste Sandra Lapuķe, ķirurgs, mamologs Andrejs Srebnijs, kā arī savā personiskajā pieredzē dalījās aktrise Dace Bonāte, bet diskusiju vadīja Daina Jāņkalne.

Satraucoša statistika

Statistika ir satraucoša – sievietēm krūts vēzis ir pirmajā vietā starp onkoloģiskajām saslimšanām, turklāt tas regulāri ir vēža saslimšanu pirmajā trijniekā kopumā un ir bijis pat absolūti pirmajā vietā, atklāj ķirurgs, mamologs Andrejs Srebnijs. Latvijā katra desmitā sieviete dzīves laikā saslimst ar krūts vēzi, kas ir biežs saslimšanas rādītājs. Srebnijs uzsver – atklāšanas brīdis krūts vēža ārstēšanai ir ļoti nozīmīgs. Atklājot slimību pirmajā stadijā, 96-98% pacientu izdzīvo vismaz 5 gadus pēc slimības atklāšanas (5 gadi ir pieņemtais rādītājs onkoloģijā: ja 5 gadu laikā slimība neatgriežas, ir liela varbūtība, ka tā neatgriezīsies arī vēlāk).
Krūšu pašpārbaude

CITI ŠOBRĪD LASA

Ginekoloģe Ilona Kampara uzsver, ka sievietei apzinīgā vecumā (sākot no 16-18 gadiem) ir jārūpējas par sevi, jāpazīst savas krūtis un jāveic to pašpārbaude – jāpievērš uzmanība krūšu izskatam, vai nav kādi sabiezējumi un veidojumu, izmaiņas. Ja sieviete lieto kontracepcijas tabletes, šī pašpārbaude jāveic, sākot lietot katru nākamo tablešu iepakojumu. Jebkurā gadījumā pašpārbaude ir jāveic vismaz reizi 2-3 mēnešos.

Pašpārbaude neaizstāj mamogrāfiju, tomēr tā dod sievietei ļoti svarīgu informāciju par viņas krūšu veselību. Ja rodas kādas aizdomas par izmaiņām vai veidojumiem krūtīs, ir nekavējoties jāvēršas pie speciālista un jāveic nepieciešamās pārbaudes.

Pārbaudi nedrīkst novilcināt

Arī radioloģe diagnoste, ultrasonogrāfijas speciāliste Sandra Lapuķe uzsver – ja ir sataustītas izmaiņas krūtīs, ar ārsta apmeklējumu nedrīkst kavēties. Daudziem pacientiem piemīt nolieguma domāšana “Tas nevar notikt ar mani!”, kas diemžēl ir iemesls novilcinātai vizītei pie speciālista. Tomēr savlaicīga pārbaude ir ļoti svarīga – ne vien tādēļ, lai atklātu vēzi un sāktu tā savlaicīgu ārstēšanu, bet arī tādēļ, lai atklātu labdabīgus veidojumus un aiztaupītu satraukumu un pārdzīvojumus, kas rodas no neziņas.

Tuvinieku atbalsts – neatsverams

Speciālisti ir vienisprātis – ļoti bieži pacienti nevēršas pie ārsta aizdomu gadījumā, jo baidās no tā, ko var uzzināt. Bet vienlaikus arī neziņa biedē. Katrs cilvēks ar šīm bailēm sadzīvo, kā māk, nereti noslēdzoties sevī un nonākot depresijā. Tieši tādēļ tuvinieku un līdzcilvēku atbalstam ir neatsverama nozīme. Andrejs Srebnijs uzsver, ka ir ļoti ieteicams, dodoties pēc pārbaužu rezultātiem pie ārsta, ņemt līdzi tuvu cilvēku – tas palīdz pacientam sadzīvot ar slikto ziņu un ir būtisks atbalsts smagā brīdī.

Reklāma
Reklāma

Arī psihoterapeite Aina Poiša uzsver, ka ir jāmācās jautāt pēc tuvinieku atbalsta, atklājot viņiem savas raizes un bažas un spējot runāt par personiskām lietām. Arī ārstam ir vieglāk, ja pacients uz rezultātu saņemšanu būs paņēmis līdzi tuvinieku, jo stresā mēs nespējam uztvert informāciju, nespējam izprast un iegaumēt. Taču informācija, ko ārsts var sniegt, ir ļoti svarīga. Tā atgriež cilvēkiem drošības izjūtu.

Krūts vēža viltīgā daba

Andrejs Srebnijs atklāj, ka vēzim nav raksturīgas sāpes un citi simptomi, audzējus nevar just citādi, kā vien sataustot pašpārbaudes laikā. Ja ir radušās papildu sūdzības, tas var liecināt, ka slimība jau ir ļoti nopietnā stadijā. Arī Sandra Lapuķe uzsver, ka uz pārbaudi ir jānāk tad, kad sūdzības vēl nav radušās, jo, atklājot profilaktiskajās pārbaudēs audzējus, parasti pacientiem nav bijušas nekādas sūdzības par krūšu veselību.

Garīgā higiēna un vēzis

Aktrise Dace Bonāte diskusijā dalās personiskajā pieredzē cīņā ar krūts vēzi, ko atklāja agrīnā stadijā, pateicoties regulārām un apzinātām pārbaudēm. Dace atklāj: “Līdz saslimšanas brīdim dzīvoju tā, it kā es būtu nemirstīga. Kad es saslimu, sapratu, ka tāda neesmu. Tas ir ļoti liels satricinājums. Garīgā higiēna – ar to mūsdienu sabiedrība ir ļoti švaki. Apzināties uzmanību pret savu būtni.” Cilvēkam, saskaroties ar šo diagnozi, ir jāapzinās: šajā brīdī es esmu sev galvenais. Viss pārējais ir pakārtots – bērni, mazbērni, vīri, sievas, vecāki… Tu esi sev galvenā! Acīmredzot pienāk dzīvē brīdis, kad tas ir jāiemācās. Tu kā būtne esi viens pret pasauli, viens pret slimību – savās sajūtas dalās aktrise.

Rūpējieties par sevi!

Speciālisti uzsver – sievietēm ir jāapzinās sevi jau no jaunības dienām: jāveic krūšu pašpārbaudes un jāatrod uzticības persona (ginekologs vai ģimenes ārsts), pie kuras vienmēr var droši vērsties, ja rodas jebkādas bažas, turklāt – darot to pēc iespējas ātrāk. Nebaidieties no izmeklējumiem! Mācieties rūpēties par sevi un apzinieties sevi kā cilvēku, kas nozīmē, ka mēs neviens neesam izņēmums – slimība var skart ikvienu no mums. Tas ir jāapzinās un jāpieņem, lai mēs varētu sev palīdzēt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.