Dace Bluķe: Kultūra nākamā gada budžeta tīmekļos 0
20.08.2013 Dace Bluķe, Radošo savienību
padomes valdes priekšsēdētāja
Foto – Karīna Miezāja
Šogad nedaudz agrāk nekā parasti krustugunīs nonākušas diskusijas par nākamā gada valsts budžetu. Ar jaunām prioritāšu metodēm tiek meklēti kompromisi starp daudzajām ministriju vajadzībām.
Kultūrai, kā ik gadus, nepieciešamība pēc finansējuma vienmēr ir jāpierāda īpaši. Iespējams tāpēc, ka pēc savas būtības bieži piesauktajā Maslova cilvēka vajadzību piramīdā tā var pretendēt uz vietu pēc cilvēka fizioloģisko un drošības vajadzību apmierināšanas. To lieliski apliecina arī no nākamā gada budžeta atbalstāmo jauno prioritāšu augšgalā sarindotās bruņoto spēku vajadzības un bērnu pabalsti.
Jaunās politikas iniciatīvas
Vēlreiz atgādināšu, ka nākamajam gadam visas ministrijas kopā savu jomu vajadzībām papildus prasa 572,8 miljonus latu 245 dažādām iniciatīvām. Publiskā telpā tiek minēts, ka sadalāmi būs aptuveni 75 miljoni latu. Kur šajos latu un iniciatīvu tīmekļos atrodas kultūra? Finanšu ministrijas publiskotajā prezentācijā kultūra ar savām trim iniciatīvām līdzās Iekšlietu ministrijas 42 un Aizsardzības ministrijas 30 iniciatīvām ir vispieticīgākā ministrija.
Patīkami no 245 vietām augstajā 24. vietā ieraudzīt kultūras prioritāti, kas skar nacionālās identitātes, saliedētas sabiedrības un diasporu atbalstu un ar 29. kārtas numuru kultūras telpas attīstību, kas ietver gan profesionālo mākslu un kultūrizglītību, gan kultūras mantojumu, kultūras projektus, nozares politikas plānošanu un īstenošanu. Kultūras starptautiskā sadarbība, kas ietver arī pārstāvniecību UNESCO, ir palikusi prioritāšu saraksta tālajā 218. vietā.
Tik tālu cipari un tabulas izskatās skaisti un kultūrai diezgan vēlīgi. Bažas rodas, skatoties uz valsts maka biezumu vai, pareizāk teikt, plānumu. Kultūra vien pretendē uz papildu 39,8 miljoniem latu, kas ir vairāk nekā puse no iespējamā – tātad nereāli. Uz ko cer ministrijas, kas prasa krietni vairāk, nekā vispār iespējams? Grūti saprast.
Tā vien šķiet – ja ministrijām būtu iespēja ņemt ātrajos kredītos miljonus latu dažas noteikti steigšus to izmantotu, nedomājot par iespējām atdot un cerot, ka kāds to izdarīs viņu vietā. “Metalurgs”, “Parex” un “Air Baltic” ir tik labi precedenti.
Pērn 2013. gadam Kultūras ministrijai budžetā no prasītajiem papildu 30 miljoniem latu uzdevās saņemt 10 miljonus. Ja šogad izdotos saglabāt tādu pašu apjomu, tas nozīmētu tikai to, ka pārējām 12 ministrijām, atlikušo summu sadalot līdzīgās daļās, būtu jāiztiek ar nepilniem 5,5 miljoniem. Grūti kam tādam noticēt. Cerot tomēr, ka krīzes visvairāk novājinātajai jomai – kultūrai – finansējums nākamgad netiks samazināts, valdības galējā izšķiršanās par to, kuras vajadzības ir svarīgākas, būs dramatiska jebkurā gadījumā. Būs jāizšķiras, ko paturēt – rokas vai kājas. Ja kājas, tad labo vai kreiso.
