Ciešanu signāli no pagātnes 1
Ārēju kairinātāju izraisīti ciešanu signāli patiesībā nāk no pagātnes – tie atgādina, ka mēs atceramies pat to, ko neatceramies (ciešanu signālam kājas aug ļoti dziļā bērnībā). Tāpēc jau katram ir savi signāli, kas atkarīgi no personiskās vēstures. Piemēram, vienam gaišzila krāsa ieslēgs atmiņas par mīļotās vecmāmiņas māju Latgalē (pozitīvs signāls), bet otram – par augstprātīgās sporta skolotājas tērpu (negatīvs signāls). Pagātnes signālu aktivizē tagadnē aktuāla vajadzība, tāpēc ir svarīgi izprast, vai šī vajadzība virza uz ciešanām vai dzīvīgumu.
Viss, kas darbojas mūsos, ir tēls – individuālās pieredzes pēdas, kas izraisa sajūtas, dabiskas un emocionālas pārmaiņas. Viss ieprogrammētais, nofotografētais, klasificētais, reģistrētais ir kā milzīgs bezapziņas katalogs. Šīs pēdas šķietami ir haotiskas, taču būtībā seko precīzai bezapziņas darbībai un var kā ķīlis iespiesties starp patiesajām sākotnējām sajūtām un prāta vēstījumiem.
Pretošanās noteiktiem signāliem liecina par organisma aizsardzību, pārvarot to, kas tam svešs. Kad konkrētajā brīdī atspoguļojam apziņā uztverto signālu, var iefiltrēties pagātnes vēstījums un fiksēt vienu tēlu, kurš izraisa kaut kādu, datora vīrusam līdzīgu darbību. Tādos brīžos pirmais palīgs cilvēkam ir viņš pats: jāapzinās – es zinu, saprotu, kā ir ienācis pagātnes vēstījums, un fiziski sajūtu tā nozīmi šābrīža situācijā. Teiksim, mēs vēlamies sākt jaunu darbu, biznesu, jaunu nodarbi savā brīvajā laikā, bet rokas un kājas kā sastingušas, galvā dīc ods – liecies taču mierā! Pajautāsim sev, kad un kurš mums to ir teicis. Jā, mamma, tētis, omamama tā mēdza sacīt, kad mūsu darbošanās viņiem bija neizturama.
Kas nosaka pagātnes vēstījumu atlasi? Pagātnē iegūtie kompleksi (sasaistīta dzīvības enerģija), kurus visbiežāk rada aizliegumi, salīdzinājumi, noraidījumi. Tie nogulsnējas šūnās. Katrs signāls iedarbina nervu impulsu virzību no mūsu sajūtu orgāniem uz centrālo nervu sistēmu. Prāts automātiski iedarbina jau pārdzīvotu situāciju un liek to skaidrot. Tādējādi mēs varam pieņemt lēmumu, kas nav derīgs aktuālajā situācijā, un sagādāt sev ciešanas.
Ciešanas izrauj no sastinguma
Zinot, kādas emocijas mūsos tiek izceltas saulītē, dažkārt varam no ciešanām izvairīties. Kā? Esot drosmīgiem, godīgiem pret sevi! Jāpārskata personiskā pārliecība, lai izārstētu ciešanu simptomu, lai atraisītos no apzinātas vai neapzinātas domas – tāds jau man tas liktenis.
Ciešanas savā ziņā ir labs ceļa rādītājs: ja ciešanu simptoms (slimība, psiholoģisks nemiers, trauksme) ilgstoši neizzūd, tas nozīmē, ka kļūdāmies savā izvēlē un darbībās. Ja kļūdu saprotam un spējam to atzīt, ir lielāka iespēja mainīt izvēli. Piemēram, cilvēks izdarījis racionāli pamatotu izvēli un pieņēmis labi apmaksātu darba piedāvājumu, taču iekšējais miers dilst ar katru nedēļu, aug it kā nepamatota trauksmes sajūta, aktivizējas šķietami izārstēta hroniska slimība. Organisms signalizē – kaut kas ar šo darbu nav kārtībā. Un ir vērts to uzklausīt.
Vēl labi ir tas, ka ciešanas rāda: mēs esam dzīvi, mūsos ir dzīvības impulss, kas cenšas izrauties no stinguma un izjauktā iekšējā līdzsvara, ko izraisījusi audzināšana, mācīšana. Mēs varam izvēlēties un ļaut dzīvot dzīvības impulsam.
Tēli, kas sūta signālus, ir realitātes nesēji, bet tie nav visa realitāte – realitāte ir dzīve. Tāpēc neabsolutizēsim tēlus, necelsim tos tronī! Jāmēģina just, redzēt, kāds tēls stāv aiz muguras, kad jūtamies slikti (ir bailes, vainas izjūta vai kas cits). Ko tas mums saka, draud, pārmet? Un ko šeit un tagad, dziļi ieelpojot un sajūtot savu līdzsvaroto spēku, varam tam atbildēt?
Vērtīgi ir iemācīties pazīt fizioloģiskas pārmaiņas signāla uztveršanas brīdī: elpošanas biežumu un dziļumu, sirds ritmu, siltuma, aukstuma sajūtu utt. Apzināti just katrā mīļā brīdī. Tas nav iespējams? Ir, jo mēs taču esam dzīvi, un reāli dzīvs un jutīgs ir mūsu ķermenis.
Vide pati par sevi cilvēkam ir neitrāla – negatīvu nozīmi videi piešķir mūsu prāta vēstījumi. Ko darīt? Ja jūti sevī nevēlamu vārdu, tēlu, skaņu, izzīmē to, izraksti, izdziedi, izspēlē ar mūzikas instrumentu…
Uzzīmēto vai uzrakstīto var sadedzināt.
