Una Mikuda – rotu dizainere, kura dabu atveido sudrabā 0
Bakalaura darbam tapa desmit rotu kolekcija no lina pakulām un sudraba, kas bija mākslinieces veltījums latviskajai identitātei. “Lina pakulu pavedieni man simbolizēja tās smalkās saknes, kas cilvēku sien pie dzimtās zemes un liek sajusties latvietim. Lai iegūtu formu, pakulas tiek sukātas. Sudrabā atveidojot šķiedras faktūru, sakausēju režģīti,” atceras Una Mikuda, kura Latvijas Mākslas akadēmijas metāla dizaina specialitātē izvēlējusies rotu dizainu.
Sudraba pakulas
Studiju laikā viņai iznāca pamācīties Somijā, Lahti pilsētiņā. Augstskolas dizaina nodaļā Una iemācījās sudraba elektroformēšanu un alumīnija anodēšanu vairākos toņos. Eksperimenti bija traki, piemēram, viņa paņēma Somijā iecienīto polārmaizīti un apaudzēja tās vaska formu ar sudrabu. Sanāca viegla un plastiska sudraba broša.
Tirdziņam Una gatavo vienkāršas rotas, nolūkotas no dabas. Atrod parkā skaistu zariņu ar pumpuriem un atlej sudrabā. Sanāk auskars, kaklarota, piespraude vai gredzens. No garāka zariņa, aplokot ap roku, veidojās šarmanta aproce. Darbi top ātri, un līdz ar to arī cena ir samērīga.
“Man ļoti patīk dabas formas. Bet visvairāk patīk eksperimentēt, eksperimentēt un vēlreiz eksperimentēt. Tas ir patiesi radošs process, kurā var atrast kādu nebijušu principu, ko izmantot jaunu kolekciju radīšanā. Domāju, mūsdienīgai rotai jābūt ne tikai vienkārši skaistai, tai ir jābūt kaut kam, kas to padara dzīvu. Vislabāk, ja tā tapusi ļoti viegli, kā rotaļas laikā,” atzīstas Una.
Rotas risina sarunu
Beidzot Mākslas akadēmijas maģistrantūru, Una izveidoja rotu kolekciju “Inside out”, kuras ideju nēsāja sevī kopš pirmā kursa. “Mana doma bija tāda, ka es rakstu publisku dienasgrāmatu, izmantojot veidu, kurā es varu vislabāk izteikties, un man tā ir rotu gatavošana. Katrai rotai tiek iedota kāda mana emocija. Tā ir atpazīstama, jo emocionāli esmu tāda pati kā visi citi.
Visiem gadās prieks un vilšanās, visi ir sajutuši bailes… Katrs, apskatot rotu, iepazīstoties ar vēstījumu, ieskatās arī manā dienasgrāmatā. Izlasa, kas tur pateikts, un sajūt – man arī tā ir bijis. Rotai un tekstam radot emocionālu rezonansi, veidojas intīms dialogs ar skatītāju.
Un tas ir īpašs stāvoklis,” stāsta dizainere.
Veidojot rotas, māksliniece visu dara pati. Arī papīru gatavo pati, saglabājot lieta papīra raksturīgās nelīdzenās malas. Teksta burti uz lapiņām veidoti Unas radītajā autortehnikā, izmantojot lāzermarķēšanas iekārtas. Lāzera stars var iededzināt ļoti smalkus burtus. Citāti uz piespraudēm ir mākslinieces atlasīti un reizēm arī pašas papildināti.
Rotas līdzjūtīgajiem
“Reizēm dzīvē satiec tādus cilvēkus, ka gribas teikt – es varētu izgrebt labāku cilvēku pat no banāna…” spriež Una. “Tas ir Kurta Vonnegūta citāts no romāna “Kaķa šūpulis”, kas ļoti sasaucās ar manu skeptiski radošo pasaules uzskatu. Tā ir mana sudraba piespraude “Vilšanās”. Tās kompozīcija ir sižetiska, sākumā viss ir kā paredzēts, sudrabs ir gluds. Tad šis tas neīstenojās, cilvēks ir vīlies, sudrabs sačokurojās un nosmērējās, bet vēl apakšā ir maza, spoža cerību maliņa, jo nekas jau nav pavisam, jo tad atliek vienīgi cilpa…
Varbūt vēl kāda dzīva būtne domā līdzīgi un sapratīs šo manu sajūtu. Toties piespraude “Atkārtošanās” atspoguļo manu lirisko būtību. Tur izmantoju Paulu Koelju citātu, ko pati papildināju… ja atkārtojas divreiz, var atkārtoties mūžīgi…
Piespraudē “Miers” ir miera stāvokļa definīcija. Miera stāvoklis man ir tad, kad ielienu savā “sudraba kastītē” un sakārtoju sevi, neviena netraucēta. “Trauslums” ir veidots kā sačokurota garoziņa un izpauž manu emociju par norobežošanos.
Cilvēks laika gaitā norobežojoties sev apkārt uzaudzē biezu garozu. Nonākot likteņa rokās, bieži šī garoza sabirst, cilvēks paliek bezspēcīgs un saplok. Piespraudei “Noslēpums” izmantots pauspapīrs ar apdedzinātām malām, tas ir kā miniblociņš, kurā paslēpta plāna sudraba lapaspuse. Kādreiz es šai plāksnītei izstāstīju savu stāstu. Tad tā bija vēl dzīva. Tagad metāls ir sastindzis, un mans stāsts nekad nevienam neatklāsies…”
Vērtējums: radoša un daudzveidīga
Asociētais profesors Arvīds Endziņš, Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnodaļas vadītājs: ”
Mums, metāla dizaineru saimei, bija patīkams pārsteigums, ka Una Mikuda ieguva Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju, kas parasti nonāk stājmākslas adeptu – gleznotāju, grafiķu vai tēlnieku – rīcībā. Un ne velti. Una Mikuda ir ārkārtīgi apzinīga studente ar augstām prasībām pret sevi un citiem, viņa akadēmijā pavadīto laiku izmanto par visiem 120%. Una ir ārkārtīgi radoša un daudzveidīga.
Rotu dizainu paši šad tad saucam par tehnisko sporta veidu, jo tehnoloģiju apgūšanai ir liela nozīme. Una ne tikai apguvusi klasiskās tehnoloģijas, bet sākusi tās brīvi miksēt ar jaunajām, piemēram, lāzermarķēšanu. Viņai ir svarīgi, lai viss būtu īsts, pašas rokām darināts.
Ja izmanto papīru, tad atlej to pati. Savās konceptuālajās rotās viņa savieno tradicionālās tehnoloģijas, laikmetīgās vēsmas un filozofisku zemtekstu. “Gudro” rotu gatavošana viņai netraucē arī veiksmīgi dizainēt tradicionālas rotas.”
