Dabiskus, mākslīgus vai īpaši lakotus nagus? 0
Mēdz teikt – nagi ir cilvēka vizītkarte. Pēc tiem var spriest, cik kārtīgs esi, vai par sevi rūpējies, kāda ir veselība. Ja paša nadziņi neapmierina, manikīra meistars tiem var uzklāt īpašu pārklājumu vai veidot mākslīgus. Noskaidrojam, cik tas droši un veselīgi.
Manikīra meistare: skaisti un kopti
Mākslīgos nagus veido no akrila vai gela. Rezultāts ir identisks, taču materiāliem ir dažas atšķirības. Akrilam, kamēr to klāj uz nagiem, ir nepatīkams aromāts. Tas dažkārt padara īstos nagus plānus un trauslus. No šī materiāla gatavotus nagus, ja pēkšņi apnīk, iespējams noņemt, izmantojot acetonu saturošu līdzekli, skaidro manikīra meistare Sanita Dziedātāja.
Gelam nav aromāta, un tas ir saudzīgāks pret dabiskajiem nagiem. Šis materiāls ir elastīgāks, tādēļ izturīgāks, retāk lūst. Ja no gela nagiem nolemj atbrīvoties, jādodas pie speciālista, jo tos var tikai novīlēt.
Kā to dara
Dabiskā naga virspusi padara matētu, izmantojot smalku vīlīti, lai želejai labāka saķere ar to. Ja klients vēlas par dabiskajiem garākus nagus, pielīmē speciālas plātnītes jeb tipšus. Pievīlē vēlamo formu un garumu. Nagus pārklāj ar želeju un žāvē ultravioleto (UV) staru lampā.
Ar komuflāžas želeju, kuras krāsa ir maksimāli pietuvināta dabiskā naga tonim, iespējams nomaskēt īsto nagu nepilnības – rieviņas, iedobes, zilumus.
Ar komuflāžas želeju, kuras krāsa ir maksimāli pietuvināta dabiskā naga tonim, iespējams nomaskēt īsto nagu nepilnības – rieviņas, iedobes, zilumus.
Vispopulārākie ir franču stilā veidoti mākslīgie nagi, proti, ar baltas vai citas krāsas maliņu.
Atkārtotā vizītē veic mākslīgo nagu korekciju, novīlējot 70 procentus gela. Atkal uzklāj želeju un izveido vēlamo dizainu.
Nagu uzlikšana ilgst divarpus līdz trīs stundas, korekcija – pusotru līdz divas stundas. Tā jāveic ik pēc trim četrām nedēļām.
Taču daļa sieviešu nespēj pieņemt mākslīgos nagus. Ir sajūta, ka tie ir kaut kas lieks, pretdabisks. Tad kā alternatīvu var izvēlēties ilgnoturīgu Gelish vai Shellak laku. Abas sniedz līdzīgas priekšrocības (atšķiras vien ražotājs) – papildus par nagu izskatu nav jārūpējas, vien divas reizes mēnesī jāapmeklē manikīra speciālists.
Kā to dara
Vispirms veic manikīru. Ar smalku vīlīti matē katra naga virspusi, lai lakai ar to būtu laba saķere. Klāj bāzi, divas kārtas ilgnoturīgās lakas, noslēgumā – virskārtu, kura dod izteiksmīgu spīdumu. Katru kārtu divas minūtes žāvē UV staru lampā. Procedūras beigās nagi ir pilnīgi nožuvuši un to īpašniecei nav jāsatraucas, ka svaigo manikīru varētu sabojāt, kaut kam pieskaroties.
Lai noņemtu šādu laku, tās virskārtu matē, izmantojot maigu vīlīti. Pēc tam katram nagam uzklāj vates tamponiņu, kas samitrināts acetonu saturošā līdzeklī. Aptin pirkstgalus ar foliju un nogaida desmit minūtes. Atlikušo kārtiņu norullē nost ar koka irbulīti.
Lakas uzklāšana ilgst stundu, jāveic ik pēc divām līdz trīs nedēļām.
Pašlaik modē īsi, dabiska izskata nagi. Populārākie toņi – balts, melns, sarkans, pelēks, kakao brūns, lavandas violetais, persiku un maigi rozā.
Ārste: mīnusu pārāk daudz
Gela un akrila nagi skaisti izskatās, taču tiem ir daudz trūkumu, atzīst dermatoloģe Marina Mihailova. Galvenais – nevar redzēt, kā izskatās īstie nagi. Mākslīgos maina aptuveni reizi mēnesī, tādēļ bieži laikus nepamana, ka sākusies sēnīšu infekcija. Lielākoties manikīra meistaram nav medicīniskās izglītības, tādēļ nespēj kompetenti izvērtēt naga izmaiņas, piemēram, sēnīti var kļūdaini noturēt par nekaitīgu pigmenta plankumu. Sākumā sēnīšu infekciju iespējams izārstēt, izmantojot smērējamus medikamentus. Kad tā jau progresējusi, jālieto dārgas antibiotikas tablešu veidā.
Mākslīgie nagi var paslēpt no ārsta acīm nopietnas slimības simptomus. Piemēram, zilgani nagi var liecināt par plaušu vai sirds kaiti, nelielas punktveida iedobītes uz tiem – par psoriāzi, bet vertikāla iedobe naga viducī ir dzelzs deficīta simptoms.
Ja pēkšņi notiek nelaimes gadījums vai krasi pasliktinās veselības stāvoklis, mākslīgie nagi neļauj ātrās palīdzības brigādei uzzināt cietušā dzīvības uzturēšanai svarīgus rādītājus. Mediķi bieži cietušajam liek uz pirksta pulsoksimetru, kas parāda sirds sitienu skaitu minūtē un skābekļa daudzumu kapilāros. Ja ir gela vai akrila nagi, ierīce neko neuztver.
Ķirurģiskas operācijas laikā uz nagiem nedrīkst būt nekas, pat ne laka, lai mediķi var pārbaudīt, kā strādā asinsrite. Saspiež pirksta galu, līdz tas zem naga nobālē, un skatās, cik ātri tas atgūst krāsu, proti, piepildās ar asinīm.
Ķirurģiskas operācijas laikā uz nagiem nedrīkst būt nekas, pat ne laka, lai mediķi var pārbaudīt, kā strādā asinsrite. Saspiež pirksta galu, līdz tas zem naga nobālē, un skatās, cik ātri tas atgūst krāsu, proti, piepildās ar asinīm.
Pirms uzklāj gelu vai akrilu, dabiskā naga virskārta tiek mazliet apvīlēta, tādēļ ķīmiskajām vielām ir vieglāk tajā iesūkties. To ietekmē ar laiku nagi kļūst sausāki, plānāki, uzņēmīgāki pret sēnīšu infekcijām, reizēm sāk šķelties.
Mākslīgo nagu nēsāšana nav savienojama ar sēnītes ārstēšanu. Veicot ārstniecisko manikīru, infekcijas skartie nagi tiek novīlēti ļoti īsi, dažkārt tuvu pie pamatnes. Neizskatās pārlieku labi, tādēļ daudzi vēlas likt mākslīgos. To izdarot, vietās, kur īstais nags nesedz pirkstgalu un tam pāri pārlikta mākslīga plātnīte, veidojas tukša telpa. Mazgājot rokas, tur uzkrājas ūdens. Mitrums un siltums ir ideāli apstākļi sēnītēm. Dabiskais nags ataug lēnāk, jo uzliktā mākslīgā kārta tomēr ir papildu smagums.
Ir ārstnieciskie gela nagi, kuriem pievienota viela, kas iznīcina sēnītes. Arī to uzklāšana nav atbalstāma.
Gelish laka ir kaut kas līdzīgs mākslīgajiem nagiem, tikai tiek klāta mazliet plānākā kārtā. Mīnusi tie paši.
Ja gribat, lai nagi būtu skaisti un veseli, labāk lietot caurspīdīgu stiprinošu laku, kas pasargā no bojājumiem, piešķir spīdumu un pabaro ar kalciju, vitamīniem un citām vērtīgām vielām. Ja vēlaties nokrāsot, pirmo obligāti klājiet bāzi – speciālu laku, kas pasargā no ķīmisko vielu iedarbības.
Sargies no infekcijas! * Visi slimības izraisošie mikroorganismi ir iznīdēti, ja manikīra instrumentus vispirms tur dezinficējošā šķīdumā (atkarībā no tā stipruma 10–60 minūtes), kas maināms ik dienu, katru tad hermētiski iepako un augstā temperatūrā un spiedienā apstrādā autoklāvā, speciālā iekārtā, ko izmanto arī ķirurģisku instrumentu sterilizēšanai. Kvalitatīva darba rīku apstrāde pēc katra klienta dārgi izmaksā un prasa daudz laika. Jābūt vairākām knaiblītēm, jo klienti nāk cits pēc cita. * Diemžēl daudzos skaistumkopšanas salonos rīku vien apsmidzina ar dezinficējošu šķīdumu vai pamērcē tajā un labākajā gadījumā vēl piecas minūtes patur augstā temperatūrā. Šāda apstrāde negarantē sterilitāti, brīdina dermatoloģe Marina Mihailova. * Justies droši, ka instrumenti dezinficēti kārtīgi, var tikai tad, ja katrs no tiem, klientam redzot, tiek izņemts no hermētiski noslēgta iepakojuma. Uz tā jābūt uzlīmei ar norādi par rīka sterilizācijas datumu un derīguma termiņu. Tas ir aptuveni divi mēneši, pēc tam drošības pasākumi jāveic atkārtoti, kaut iepakojums nav atvērts. Klientam ir tiesības lūgt manikīra meistaram, lai iepakojumu parāda. Daļa instrumentu, piemēram, vīlīte un koka irbulītis valnīša atbīdīšanai, var būt vienreizēji, taču arī tiem jābūt iepakojumā, lai iespējams pārliecināties, ka nav lietoti. * Jāskatās, vai speciālists strādā cimdos. Ja ne, visticamāk, nav informēts par risku inficēties ar kādu slimību pats un, loģiski spriežot, pārlieku neuztraucas arī par iespēju inficēt klientu. * Visbiežāk inficējas ar nagu sēnīti un kārpu veidošanos izraisošo papilomas vīrusu. Ja, veicot manikīru, ādā rodas kaut mikroskopiska brūcīte, ir risks iegūt HIV vai C hepatīta vīrusu. * Labāk veikt sauso manikīru. Ja pirkstus mērcē ūdenī, āda ap nagiem kļūst ļoti mīksta un vieglāk traumējama, ir lielāks risks iegūt kādu infekciju. * Kutikulas griešana nav vēlama, jo tā pasargā no infekcijas iekļūšanas zem naga valnīša. Turklāt, kutikulu apgriežot nemākulīgi, sāk spuroties ienadži. Ja tā aug virsū nadziņam un neizskatās estētiski, to var atbīdīt. Labāk izmantot koka irbulīti, ar ko mazāks risks traumēt plātnīti pie pamatnes. * Vēlams, lai nagi sniedzas vienu vai divus milimetrus pāri pirkstgalam. Ja tie īsāki, zem plātnītes esošos mīkstos audus ir vieglāk traumēt un tur var iekļūt infekcija. Šī paša iemesla dēļ nevajadzētu ļoti dziļi izgriezt stūrīšus.
|
Mana pieredze
Sarmīte Vucāne, sabiedrisko attiecību speciāliste
– Vienreiz uzliku mākslīgos nagus, taču tie šķita nedabiski biezi un stingri. Pēc noņemšanas īstie kādu laiku izskatījās diezgan slikti, bija kļuvuši plānāki un trauslāki, bieži lūza. Ilgu laiku lietoju speciālu nagu eļļiņu, lai tos atveseļotu.
Linda Boža, biroja vadītāja
– Mākslīgie nagi pamazām apnika, jo katru mēnesi jāiet uz profilaksi un atjaunošana ikreiz aizņem teju divas stundas.
Tas, ka mākslīgie nagi bojā dabiskos, manuprāt, ir mīts. Esmu tos likusi daudzas reizes, īstajiem nekas nekaitēja. Reiz gan tie kļuva mīkstāki un plānāki, jo mākslīgos visai brutāli noplēsu nost, lai ietaupītu naudu par to noņemšanas procedūru.
Esmu mēģinājusi arī Gelish laku, taču man tā turas labākajā gadījumā trīs dienas, varbūt tādēļ, ka daudz šiverējos pa māju.
Sabīna Teicāne, sporta menedžere
– Līmētie nagi man šķita pārāk mākslīgi un biezi. Pāris reizes nolūza un tas bija ļoti sāpīgi, jo tika traumēts arī dabiskais nadziņš. To neizturība bija galvenais iemesls, kādēļ izvēlējos gela nagus. Gāju pie ļoti labas speciālistes, kura mācēja izveidot tos plānus un skaistus. Izvēlējos īsus, lai netraucē un neizskatās vulgāri. Īsto nagu veselīgums necieta. To spēcināšanai izmantoju sālsūdens vanniņas.
Nelielā bļodā, kur var ievietot plaukstas, ieber trīs līdz piecas ēdamkarotes jūras vai vārāmās sāls. Uzlej ļoti siltu ūdeni un rokas vanno 10–15 minūtes. To ieteicams darīt divas trīs reizes nedēļā.
Ik vakaru nagus ieziežu ar speciālu eļļiņu.