Dabiskums – mazo saldējuma ražotāju niša 2
Mazo saldējuma ražotāju skaits aug – gardēžu vēderpriekiem tiek piedāvātas aizvien jaunas garšu kombinācijas. Tirgū parādījies arī saldējums vegāniem, bioloģiskās produkcijas cienītājiem.
Saldējuma ražotāji visi kā viens neslēpj – lai arī priekšroka tiek dota klasiskam saldējumam, pircējus interesē arī neparastākas garšas. Jau pērn kā jaunums parādījās melnais saldējums, taču šosezon ražotājiem padomā jauni piedāvājumi. Vai tas palielinās saldējuma patēriņu, laiks rādīs. Pēdējos datus par saldējuma patēriņu Centrālā statistikas pārvalde (CSP) gan apkopojusi pirms trim gadiem – vidēji viens iedzīvotājs gadā apēdis nepilnus četrus litrus saldējuma, kas gan bija mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Raugās uz eksportu
Kad ierodos Grasbergu ģimenes saimniecībā “Zilūži”, piena pārstrādes cehā saldējuma ražošana rit pilnā sparā. Uz paplātes darbinieks kārto vafeļu glāzītes, ko iepildījusi viņu kolēģe. Roku darbs raksturīgs ne tikai Grasbergu saimniecībai, bet vēl citām nelielām ģimenes ražotnēm. “Zilūžu” veidotājs Jānis Grasbergs neslēpj, ka pagaidām saldējums top tikai vietējam tirgum, bet ar laiku iecerēts doties eksporta virzienā. Pavisam “Zilūžos” top septiņu veidu saldējums, lielākais noiets ir grauzdētu auzu pārslu saldējumam.
“Mūsu princips ir tāds, ka ne saldējumā, ne citos piena produktos nelietojam ne stabilizatorus, ne konservantus. Mūsu saldējums ir ar zemu cukura daudzumu. To ražojam kā nišas produktu, un jāsaprot, ka veikala plauktā tas ir nedaudz dārgāks. Taču jārēķinās, ka to ir grūtāk pārvadāt un uzglabāt, jābūt lielākiem mīnusiem un tas viss kaut ko maksā.”
Latvijā bioloģisko produktu tirgus vēl nav tik plašs, bet, domājot par eksportu, ar laiku tikšot kārtots bioloģiskais sertifikāts. Saimniecībā tiek piekopta zaļā filozofija – tas nozīmē izsvērtus lēmumus gan slaucamo govju barošanā, gan lopbarības kultūru audzēšanā. “Esam pilna cikla saimniecība. Tas nozīmē, ka varam radīt saldējumu no zāles, jo to izlaižam caur govi, iegūstam pienu, ko pārstrādājam saldējumā. Lopbarību paši ražojam. Mums ir kontrole pār visiem procesiem. Redzam, ko dodam ēst govij, un zinām, kādas kvalitātes pienu izmantojam saldējuma ražošanā, un tā ir mūsu niša,” stāsta Grasbergs.
“Zilūži” jau tuvākajā nākotnē iecerējuši daļu platību sertificēt atbilstoši bioloģiskajām prasībām. Jau uzsākta amerikāņu “Jersey” šķirnes ganāmpulka veidošana, kurā būs 70–80 slaucamās govis bioloģiskā piena ražošanai, no kā vēlāk gatavot bioloģisko saldējumu un citus piena produktus. Sarunas par eksportu uz Skandināvijas valstīm jau ir uzsāktas. Grasbergs neslēpj – ja radīsies iespēja eksportēt jau tuvākajā laikā, tad “Zilūži” radīs iespēju iepirkt bioloģisko pienu pārstrādei savā saimniecībā. “Pieprasījumu pēc jebkura produkta nosaka tirgus. Un tieši pircējs ar savu maciņu nosaka to, kas būs veikala plauktā,” uzsver Grasbergs.
Gan vegāniem, gan konservatīvajiem
Saldējuma tirgū pēdējos gados līdzās tirgus līderiem “Food Union”, “Rūjienas saldējumam” un citiem savu nišu raduši mājražotāji un nelieli uzņēmumi. Saldējumus vegāniem un cilvēkiem ar laktozes nepanesību piedāvā SIA “Avenei”. “Atšķiramies no citiem, jo gatavojam saldējumus uz kociņiem tikai no augļiem, ogām, kokosriekstu piena. Bez piena produktiem, mākslīgām piedevām. Viss no dabiskiem produktiem un svaigi spiestām sulām,” stāsta SIA “Avenei” īpašnieks Dāvis Dudelis. Protams, šos saldējumus var lietot ikviens cits, kas vēlas dažādot savu maltīti.
Dudelis novērojis, ka saldējuma tirgū vērojama veselīguma tendence un tas ietekmē arī ražotāju piedāvājumu. “Palielinās augu pienu un to produktu pieprasījums. Mēs tieši uz to koncentrējamies un piedāvājam cilvēkiem veselīgākus un svaigākus saldējumus,” stāsta Dudelis.
Mājražošanas uzņēmuma “Ikšķiles saldējums” īpašniece Tamāra Rubene gan novērojusi, ka pircēji vēlas gan treknos saldējumus, kas gatavoti no piena un krējuma, gan sorbetus, kas domāti vegāniem un cilvēkiem, kuri nepanes laktozi. “Gatavojam saldējumu no piena, saldā krējuma un ogām – tas ir trekns saldējums, kura sastāvā ir īstas ogas. Sorbetus gatavojam no ogām un ogu masas. Varu teikt, ka latviešu publika ir daudz konservatīvāka nekā citu tautību pārstāvji,” zina teikt “Ikšķiles saldējuma” saimniece. Proti, kad pirms vairākiem gadiem Tamāra kā viena no pirmajām mājražotājām Latvijā sākusi gatavot sorbetus, tos nācies pircējiem piedāvāt nogaršot ar karoti mutē, lai viņi iepazītu jaunumu. Tikai ar laiku pircēji pie tā pieraduši un sākuši pirkt aktīvāk. “Saldējuma ražošanā eju savu ceļu. No pirmā gada strādāju ar domu, ka vajag augt, un pagaidām tas izdodas,” tā saimniece.
Gan sorbetus, gan piena un krējuma saldējumu piedāvā Salacgrīvas IK “Ledus oga”. Tā saimniece Līga Ozola atklāj – gados vecāki cilvēki vairāk izvēlas treknākus saldējumus, taču jauniešus lielākoties interesē veselīgākie sorbeti, kuru sastāvā ir mazāk kaloriju. “Ledus oga” aukstos kārumus galvenokārt piedāvā dažādos pasākumos – svētkos, gadatirgos, degustācijās. Konkurence tirgū ir diezgan sīva, taču, ja pasākumos esam vienīgie saldējuma tirgotāji, par noietu nevaram sūdzēties, bilst saimniece.
Izmanto vietējās ogas
Saldējuma ražotāji jūt, ka pieaug cilvēku interese par saldējumu kā produktu, kā arī ir vēlme baudīt tieši no dabiskām izejvielām gatavotu auksto kārumu. “Cilvēki daudz apzinīgāk seko līdzi un piedomā par savu uzturu, pieaug pieprasījums pēc vegāniem piemērota saldējuma, tāpēc esam savu ražoto saldējumu klāstā ieviesuši arī vairākus sorbetu veidus. No tiem pieprasītākais gan veikalos, gan pasākumos, gan kafejnīcā “Siguldas saldējums” ir zemeņu sorbets.
Vasaras sezonā gatavojam arī ābolu-vīgriežu un brūkleņu-dzērveņu sorbetu,” stāsta Elīna Ezeriņa, SIA “Siguldas saldējums” īpašniece. Saldējuma ražošana Siguldā atsākās 2014. gadā, kad SIA “Siguldas saldējums” uzsāka saldējuma ražošanu tikai no dabiskām izejvielām.
“Ar saldējuma palīdzību mēs vēlamies izcelt tieši latviskās garšas, tāpēc saldējuma gatavošanā tiek izmantotas Latvijā augošās ogas, augļi, garšaugi un citi produkti, piemēram, zemenes, rabarberi, upenes, smiltsērkšķi, ķirši, iesals, rudzu rīvmaize, dzērvenes, brūklenes, āboli, medus. Kopumā mūsu klāstā ir jau 18 dažādi saldējumu veidi, ko piedāvājam mūsu kafejnīcā Siguldas Jaunās pils dārzā, servējam korporatīvajos pasākumos, piegādājam kafejnīcām un tirgojam dažādos lielākos pasākumos,” stāsta Ezeriņa. Sešus no tiem iespējams iegādāties fasētā veidā veikalos. Siguldas saldējuma gatavošana pilnībā ir roku darbs. Tā kā saldējuma gatavošanā tiek izmantotas tikai dabiskas izcelsmes izejvielas, tad ļoti būtisks kritērijs ir izejvielu kvalitāte, lai nodrošinātu galaprodukta garšu un struktūru. Primāri uzņēmums cenšas tās iepirkt no vietējiem ražotājiem un audzētājiem. Piemēram, pienu un krējumu nemainīgi visus šos gadus siguldiešiem piegādā PKS “Straupe”, rabarberus, upenes un zemenes – Imants Vimba Krimuldā, medu – ģimenes uzņēmums SIA “Lejaslīves”. Izejvielu pieejamību ietekmē konkrētā gada ražība, tāpēc bieži nākas meklēt jaunus piegādātājus.
“Savu darbību atšķirībā no pārējiem dabisko saldējumu gatavotājiem aizsākām ar fasēto saldējumu gatavošanu, ko piedāvājām Siguldas ielās no saldējuma trīsriteņa. Pamazām mūsu produkcija parādījās arī vairāku veikalu un veikalu tīklu plauktos. Taču dabiskiem produktiem ir grūti konkurēt cenas ziņā, kā rezultātā veikalu tīklos noturēties ir ļoti sarežģīti,” uzsver Ezeriņa.
CSP pēdējie dati rāda – 2017. gadā saražoti un realizēti 12,3 miljoni litru saldējuma, kas ir par 1,2 miljoniem litru mazāk nekā gadu iepriekš. 2018. gada ražošanas dati gaidāmi 30. jūlijā. Izvērtējot ārējās tirdzniecības datus, redzams, ka pagājušajā gadā eksportēti 3,4 tūkstoši tonnu saldējuma pretstatā 2,8 tūkstošiem tonnu 2017. gadā, savukārt saldējuma imports pieaudzis no 3,74 tūkstošiem tonnu 2017. gadā līdz 4,4 tūkstošiem tonnu 2018. gadā.
