Pasīvā māja – jauns spirāles loks būvniecībā 2
Mainoties dabas resursu cenām, parādoties jaunām tehnoloģijām un attīstoties cilvēku ilgtspējīgai domāšanai, arī būvniecībā ir citas aktualitātes. No šobrīd vadošajiem savrupmāju būvniecības virzieniem divi antagoniskie ir pasīvās un tradicionālās mājas koncepti. Pasīvo ēku var salīdzināt ar kosmosa kuģi, kur mikroklimats ar smalku iekārtu palīdzību tiek regulēts mākslīgi. Dabiskā māja, saprātīgi izmantojot moderno tehnoloģiju sasniegumus, cenšas pēc iespējas saglabāt cilvēka saikni ar apkārtējo pasauli un kopt tūkstošiem gadu vecās mājokļa uzturēšanas tradīcijas.
Koncepta izvēle
Pasīvā māja nenoliedzami palīdz taupīt siltumenerģiju un var nodrošināt labu, vienmērīgu un mazliet mākslīgu komfortu. Tomēr varbūt der aizdomāties, kas notiks, ja kādu iemeslu dēļ uz laiku pazudīs elektrība… Savukārt dabiskai mājai jau pašā konstrukcijā ir paslēptas daudzas pašregulācijas iespējas: labi izbūvēta krāsns būs reti jākurina un tai pietiks ar mazu malkas daudzumu, kārtīgs klons kalpos par siltumakumulatoru, zema jumta pārkare noēnos istabu vasaras svelmē, bet pareizi ierīkota dabiskā ventilācija un svaigā gaisa pieplūdes vārsti nodrošinās patīkamu mikroklimatu.
Objektīvs lomu sadalījums starp pasīvo un tradicionālo celtniecību notiek, lemjot par būves tipu – lielas sabiedriskas būves vai nelieli privāti mājokļi. Darba vietā cilvēkam ir tīri utilitāras prasības pret apkārtējo vidi un komfortu – tur lieliski noder pasīvās mājas koncepts. Mājās cilvēks grib justies omulīgi, un tas saistās ar vārdu “tradicionāli” – tā, kā gadu simtiem dzīvojuši senči.
