Dabisko vajadzību kārtošana – dārgāka, bet videi draudzīgāka 8
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi ieteikumus sirsniņmāju modernizācijai. No tiem secināms, ka pašvaldība, reģistrējot kanalizācijas sistēmu, var ņemt vērā arī septiķa vai krājtvernes īpašnieka rakstisku apliecinājumu, ka kanalizācijas sistēma ir darba kārtībā. Tad citi atzinumi iedzīvotājiem nebūs jāiesniedz. “Pašvaldība ar saistošiem noteikumiem var noteikt, ka pietiek ar cilvēka labu apziņu, bet var arī prasīt, ka cilvēkam ir jāpierāda, ka izmantotā kanalizācijas sistēma ir hermētiska un atbilst vides prasībām. Tas, kādu apliecinājumu prasīt, ir atkarīgs no katras pašvaldības,” stāsta VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vecākā konsultante Ilona Vilne.
Šobrīd sešas pašvaldības ir sagatavojušas saistošos noteikumus par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrāciju – Ludza, Strenči, Salacgrīva, Jūrmala, Roja, Skrunda un Dobele.
Tā arī nupat Jūrmalas dome izstrādājusi saistošos noteikumus, kuri gan vēl nav stājušies spēkā. Tie paredz slēgt līgumu par komunālo notekūdeņu savākšanu ar izvešanas grafiku. Jūrmalniekiem arī būs jāsedz izmaksas, kas saistītas ar izplūstošo komunālo notekūdeņu paraugu analīzes veikšanu vienu reizi gadā. Jānodrošina arī pārbaudītāja piekļuve kanalizācijas sistēmai. Reizi gadā būs jādeklarē iepriekšējā gadā izvesto un attīrīto komunālo notekūdeņu apjoms.
Sirsniņmājas pilsētās jājauc nost
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka pilsētās un ciemos individuālās kanalizācijas sistēmas jāreģistrē līdz 2021. gada 31. decembrim un, ja neatbildīs vides prasībām, būs jāpārbūvē vai jāuzstāda jaunas. Tas nozīmē, ka ciematos un pilsētās vairs nedrīkstēs izmantot tā sauktās sirsniņmājas. Jaunās prasības par atejām neattiecas uz viensētām ārpus blīvi apdzīvotām vietām. Tur joprojām dabiskās vajadzības drīkstēs kārtot, kur ierasts.
Saskaroties ar iedzīvotāju neizpratni un sašutumu, pēc VARAM pasūtījuma konsultāciju uzņēmums “IsMade” ir sagatavojis ieteikumus krājtvertņu un lokālo attīrīšanas iekārtu būvniecībai un ekspluatācijai. Tas ir informatīvs materiāls iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas – sausā tualete, nosēdaka vai izsmeļamā bedre, septiķis vai notekūdeņu attīrīšanas iekārta ar jaudu līdz 5 m3.
“Šiem ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs, tie paredzēti, lai iedzīvotāji lietotu jau esošās kanalizācijas sistēmas atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Te ir arī ieteikumi sākotnējai decentralizēto kanalizācijas sistēmu darbības novērtēšanai, ja īpašnieka rīcībā nav dokumentācijas. Ieteikumos atradīsiet informāciju, kādu decentralizēto kanalizācijas sistēmu labāk izvēlēties atbilstoši teritorijas platībai un īpatnībām, mājas iedzīvotāju skaitam un izmaksām, kā šo sistēmu ierīkot un uzturēt,” skaidro VARAM konsultante I. Vilne.
Šos ieteikumus VARAM plāno izplatīt pašvaldībām, kas tālāk informēs savus iedzīvotājus.
Jāpārliecinās par tualetes hermētiskumu
Pēc trim gadiem ciematos un pilsētās nebūs ļauts izmantot tādas decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kas izraisa vides piesārņojumu ar neattīrītiem vai daļēji attīrītiem notekūdeņiem, dūņām, fekālijām u. tml., tostarp bedres – zemē izraktu caurumu, virs kura izveidota iespēja nokārtot dabiskās vajadzības. Jāpārveido kanalizācija arī tiem māju īpašniekiem, kuri izmanto zemē ieraktu cauruļvadu, kurā pa vienu galu notekūdeņi tiek iepludināti iekšā, bet pa otru galu izplūst vidē – aiz kalniņa, grāvī vai iesūcināti zemē. Tāpat aizliegts izmantot caurus bunduļus jeb nehermētiskas nosēdbedres – bedrē “iesēdinātu” tilpni, kurai nav “dibena” vai sienās ir caurumi, plaisas, pa kurām noplūst notekūdeņi no bunduļa.
“Iedzīvotājiem vēl ir laiks līdz 2022. gadam nodrošināt, ka krājtvertnes ir hermētiskas. Ir jābūt kādam atzinumam no eksperta vai apsaimniekotāja par krājtvernes hermētiskumu,” piebilst I. Vilne. Pagalmā zaļāka un kuplāka zāle salīdzinājumā ar pārējo mauriņu visbiežāk liecina par kanalizācijas notekūdeņiem, kas izplūst no ekspluatācijai neatbilstošas notekūdeņu krājtvertnes. Tie piesārņo vidi, arī dzeramo ūdeni, kas tiek iegūts no akas vai spices.
Jārēķinās, ka tualetes hermētiskuma pārbaude nav pārāk lēts prieks – vispirms tvertne ir jāizsmeļ, tad tajā tiek ieliets ūdens un pētīts, vai notiek noplūde.
Daudzās mājās septiķim līdzīga iekārta vai sistēma ir izbūvēta no dzelzsbetona grodiem vēl padomju gados. Šajā gadījumā īpašniekam ir jāpārliecinās, ka sistēmā ir vismaz divas viena ar otru savienotas nosēdtilpnes. Ja tilpne ir tikai viena, tad tā ir krājtvertne, kurai ir ierīkota neattīrītu notekūdeņu izplūde. Tas nav atļauts. Dzelzsbetona grodu gadījumā īpašniekam ir jāpārliecinās, ka visas grodu savienojumu šuves ir hermētiski noslēgtas un to sienās nav plaisu. Īpašniekam ir jābūt pārliecinātam, ka nav iespējama neatļauta notekūdeņu izplūšana vai iesūkšanās augsnē, kā arī ir jābūt ierīkotam filtrācijas laukam pēc grodiem pirms notekūdeņu izplūdes dabā, skaidro I. Vilne.
Ja īpašnieks nav saglabājis dokumentāciju par tā īpašumā esošo septiķi vai nav pārliecināts par tā tilpņu hermētiskumu vai infiltrācijas sistēmas darbību, tiek ieteikts sazināties ar uzņēmumu, kas veica septiķa pārdošanu vai uzstādīšanu, vai citu uzņēmumu, kas var izsniegt atzinumu par septiķa tehnisko stāvokli un sagatavot jaunu iekārtu dokumentāciju.
Krājtverne lēta, bet bieži jāizved
Vislētāk ir izveidot krājtverni. To izveidot iespējams arī teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni. Krājtvertne var būt dažādas formas un tilpuma hermētiska tvertne, kas gatavota no dažāda veida plastmasas, stiklšķiedras vai cita kompakta materiāla. Krājtvertne var būt izbūvēta arī no dzelzsbetona grodiem, ja tie pirms ekspluatācijas ir pārklāti ar hidroizolācijas pārklājumu un ir novērsta notekūdeņu noplūde.
Krājtvertnē notekūdeņi var nonākt “pa tiešo” vai tikt novadīti pa cauruļvadu sistēmu. Krājtvertnes virspusē ir ierīkota apkopes lūka, caur kuru asenizators var nodrošināt uzkrāto notekūdeņu atsūknēšanu. Krājtvertnes lielumu izvēlas, ņemot vērā ieplūstošo notekūdeņu apjomu. Ieteicamais krājtvertnes lielums ir 3 – 6 m3. Vēlams, lai krājtvertnes kopējais tilpums trīs reizes pārsniegtu ieplūstošo notekūdeņu viena mēneša apjomu. Jo mazāka būs krājtvertne, jo biežāk būs jābrauc asenizācijas mašīnai.
“Šāda sistēma ir piemērota viena vai divu cilvēku ģimenei ar mazu radīto notekūdeņu apjomu vai nekustamajā īpašumā, kurā uzturas īslaicīgi,” bilst I. Vilne.
Kā bedri pārtaisīt par septiķi
Septiķis ir līdzīgs krājtvertnei, ar vismaz divām vai trim savstarpēji savienotām kamerām un ar speciāli ierīkotu tam sekojošu infiltrācijas (daļēji attīrītu notekūdeņu novadīšanas) sistēmu. Arī bedri var pārveidot par septiķi, to izklājot ar betonu vai ieliekot plastmasas mucu. Tiesa, blakus jāierok vēl viena muca, kas ir savienota ar pirmo. “Septiķa gadījumā jābūt vismaz divām savstarpēji savienotām mucām. Notekūdeņi vispirms satek vienā, tad smagākās frakcijas nosēžas un ūdens pārtek otrā mucā, arī tur smagākās frakcijas nosēžas un tādā veidā ūdens attīrās. Ideāli ir trīs mucas, bet arī divas nostādināšanas attīra notekūdeņus, kas mazina piesārņojumu dabā,” stāsta I. Vilne.
Notekūdeņi pēc filtrēšanas var tikt novadīti uz tuvāko grāvi vai izplūstošie notekūdeņi var tikt iesūcināti gruntī. Filtrējošais slānis var būt veidots kā filtrācijas lauki, apakšzemes filtrējošās drenas, smilts–grunts filtri, filtrācijas grāvji un akas vai niedru lauki.
